Prasība, kas celta 2017. gada 23. jūnijā – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(lieta C-377/17)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieces

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – W. Mölls, H. Tserepa-Lacombe, L. Malferrari)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi savus pienākumus, kuri izriet no Direktīvas 2006/123/EK 15. panta 1. punkta, 2. punkta g) apakšpunkta un 3. punkta, kā arī no LESD 49. panta, jo tā ir atstājusi spēkā Vācijas Arhitektu un inženieru atlīdzības apmēra noteikumos (turpmāk tekstā – “HOAI”) paredzētos saistošos atlīdzības apmērus arhitektiem un inženieriem;

piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

HOAI ir paredzēta sistēma ar minimālo un maksimālo atlīdzību par šīs profesiju grupas pakalpojumiem. Šī sistēma apgrūtinot tādu inženieru un arhitektu brīvību veikt uzņēmējdarbību, kuri, izmantojot piedāvājumu ārpus pieļaujamās atlīdzības robežām, vēlas konkurēt ar pakalpojumu sniedzējiem, kas jau ir nostiprinājušies tirgū. Šiem pakalpojumu sniedzējiem esot liegts sniegt tādas pašas kvalitātes pakalpojumus par zemākām cenām un augstākas kvalitātes pakalpojumus par augstākām cenām.

Tas esot uzskatāms par brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu gan Direktīvas 2006/123/EK 15. panta 1. punkta, 2. punkta g) apakšpunkta un 3. punkta izpratnē, gan LESD 49. panta izpratnē.

Šis ierobežojums neesot attaisnots – it īpaši to neattaisnojot pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas intereses, jo tai neesot tiešas saiknes ar cenu.

____________