Lieta T‑763/20
(spriedums publicēts izvilkumu veidā)
Inner Mongolia Shuangxin Environment‑Friendly Material Co. Ltd
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2024. gada 21. februāra spriedums
Dempings – Konkrētu Ķīnas izcelsmes polivinilspirtu imports – Galīgais antidempinga maksājums – Īstenošanas regula (ES) 2020/1336 – Normālās vērtības aprēķināšana – Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana eksportētājvalstī – Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 6.a punkts – PTO tiesības – Atbilstīgas interpretācijas princips – Attiecīgās reprezentatīvās valsts izvēle – Viegli pieejami dati – Sadarbības neesamība – Jēdziens “nepieciešamā informācija” – Regulas 2016/1036 18. pants – Cenu samazinājums – Tirgus segmenti – Produkta kontroles numuru metode – Regulas 2016/1036 3. panta 2. un 3. punkts – Tiesības uz aizstāvību – Konfidencialitātes ievērošana – Regulas 2016/1036 19. un 20. pants
1. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Interpretācija Savienības noslēgto starptautisko nolīgumu gaismā – Regulas 2016/1036 interpretācija, ņemot vērā 1994. gada GATT antidempinga nolīgumu – Strīdu noregulēšanas institūcijas pieņemtās interpretācijas ņemšana vērā – Savienības atvasināto tiesību “contra legem” interpretācija – Nepieļaujamība
(LESD 216. panta 2. punkts; Līgums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (1994. gada Antidempinga nolīgums); Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 2. panta 6.a un 7. punkts)
(skat. 20.–22., 28.–33. un 39.–49. punktu)
2. Starptautiskie līgumi – Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu – 1994. gada GATT – Neiespējamība atsaukties uz PTO līgumiem, lai apstrīdētu Savienības akta tiesiskumu – Izņēmumi – Savienības akts, kas paredzēts to izpildei vai uz tiem skaidri un precīzi atsaucas
(LESD 216. panta 2. punkts; Līgums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (1994. gada Antidempinga nolīgums); Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 2. panta 6.a punkts)
(skat. 23., 24. un 38. punktu)
3. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga maksājuma noteikšana – Antidempinga maksājums, kura apmērs nedrīkst pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai novērstu importa par dempinga cenām zaudējumus radošās sekas – Mazākā maksājuma noteikuma piemērošana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/1036 2. panta 6.a punkts)
(skat. 56.–58. punktu)
4. Atcelšanas prasība – Pamati – Neefektīvs pamats – Jēdziens – Prasības par regulu, ar ko nosaka antidempinga maksājumus, pamatojumam izvirzīti pamati – Pamati, ar kuriem tiek apstrīdēta dempinga starpība – Dempinga starpība, kas netika izmantota antidempinga maksājuma aprēķinam – Neefektīvi pamati – Vērtējuma kritēriji
(LESD 263. pants)
(skat. 62.–65., 69. un 173. punktu)
5. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Nozīmīgi tirgus kropļojumi eksportētājvalstī – Normālās vērtības noteikšana, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām – Atbilstošu ražošanas un pārdošanas izmaksu attiecīgā reprezentatīvā valstī ņemšana vērā – Attiecīgās reprezentatīvās valsts izvēle – Kritēriji – Viegli pieejami attiecīgie dati – Jēdziens – Valsts, kas sniegusi publiski nepieejamu konfidenciālu informāciju – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 2. panta 6.a punkts, 6. panta 7. punkts, 19. un 20. pants)
(skat. 86.–104. punktu)
6. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Nozīmīgi tirgus kropļojumi eksportētājvalstī – Normālās vērtības noteikšana, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām – Attiecīgo ražošanas un pārdošanas izmaksu reprezentatīvā valstī ņemšana vērā – Attiecīgas reprezentatīvas valsts izvēle – Iestāžu rīcības brīvība – Kritēriji – Pienācīga līmeņa sociālās un vides aizsardzības līmenis – Nozīmes neesamība vienas attiecīgas reprezentatīvas valsts gadījumā
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/1036 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkts un 7. punkta a) apakšpunkts)
(skat. 119.–134. punktu)
7. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšanas norise – Pieejamo datu izmantošana gadījumā, ja uzņēmums atsakās sadarboties – Nosacījumi – Atteikums piekļūt nepieciešamajai informācijai – Jēdziens “nepieciešamā informācija” – Informācija par ražošanas apjomiem un ražošanas izmaksām – Iekļaušana
(Līguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (1994. gada Antidempinga nolīgums) 6.8. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 18. panta 1. un 3. punkts)
(skat. 140.–161. punktu)
8. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšanas norise – Iestāžu pienākums sniegt attiecīgajiem uzņēmumiem informāciju – Tvērums – Tiesības uz aizstāvību – Pārkāpums – Nosacījumi – Attiecīgā uzņēmuma iespēja labāk nodrošināt savu aizstāvību procesuāla pārkāpuma neesamības gadījumā
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/1036 19. un 20. pants)
(skat. 166. punktu)
9. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Kaitējums – Iestāžu rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi
(LESD 263. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 3. pants)
(skat. 198. un 199. punktu)
10. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Kaitējums – Vērā ņemami faktori – Importa par dempinga cenām ietekme uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū – Cenu samazinājuma starpības aprēķins – Aprēķina metode – Komisijas rīcības brīvība – Komisijas pienākums ņemt vērā attiecīgā izstrādājuma tirgus segmentus – Neesamība, izņemot ārkārtas apstākļos
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/1036 1. panta 4. punkts un 3. panta 2. un 3. punkts)
(skat. 200.–209. punktu)
11. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Kaitējums – Vērā ņemami faktori – Importa par dempinga cenām ietekme uz līdzīgu izstrādājumu cenām Savienības tirgū – Cenu samazinājuma starpības aprēķins – Aprēķina metode – Komisijas pienākums ņemt vērā visu izlasē iekļauto Savienības ražotāju līdzīgo izstrādājumu pārdošanas apjomu – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/1036 3. panta 2. un 3. punkts)
(skat. 240. un 244.–249. punktu)
12. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšana – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Iestāžu pienākums nodrošināt attiecīgo uzņēmumu informēšanu un ievērot informācijas konfidencialitāti, saskaņojot šos pienākumus – Komisijas lēmums, ar kuru noraidīts attiecīgā uzņēmuma lūgums piekļūt konfidenciālai informācijai – Komisijas pieļautas tiesību kļūdas neesamība – Uzņēmums, kas nav vērsies pie uzklausīšanas amatpersonas par šo noraidošo lēmumu – Apstāklis, kas apstiprina secinājumu par Komisijas pieļautas tiesību kļūdas neesamību
(Līguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (1994. gada Antidempinga nolīgums) 6.5. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 6. panta 7. punkts, 19. un 20. pants)
(skat. 257., 258. un 264.–273. punktu)
Rezumējums
Vispārējā tiesa noraida Ķīnas ražotāja eksportētāja celto prasību atcelt Eiropas Komisijas Īstenošanas regulu 2020/1336, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polivinilspirtu (turpmāk tekstā – “PVS”) importam (1). Šajā gadījumā tiesa precizē jēdzienu “viegli pieejami” dati, izvēloties attiecīgo reprezentatīvo valsti, lai antidempinga izmeklēšanā aprēķinātu attiecīgā izstrādājuma normālo vērtību nozīmīgu tirgus kropļojumu gadījumā eksportētājvalstī. Tā arī precizē jēdzienu “nepieciešamā informācija”, kas ieinteresētajām pusēm jāsniedz Komisijai antidempinga izmeklēšanā. Šajā lietā Komisija, saņēmusi sūdzību no Eiropas Savienības galvenā PVS ražotāja Kuraray Europe GmbH, sāka antidempinga izmeklēšanu, kuras noslēgumā tā pieņēma apstrīdēto regulu.
Šajā kontekstā Inner Mongolia Shuangxin Environment‑Friendly Material Co. Ltd, Ķīnas sabiedrība, kas ražo un eksportē PVS uz Eiropas Savienību, uzskatīdama, ka tai ir nodarīts kaitējums Komisijas noteikto antidempinga maksājumu dēļ, vērsās Vispārējā tiesā ar prasību atcelt Īstenošanas regulu 2020/1336, ciktāl tā attiecas uz šo sabiedrību (2).
Vispārējās tiesas vērtējums
Prasības pamatojumam prasītāja apgalvo, pirmām kārtām, ka Komisija ir kļūdaini interpretējusi pamatregulas (3) 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Šajā pantā ir paredzēts – ja tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi, attiecīgā izstrādājuma normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības. Šajā nolūkā Komisija kā informācijas avotu citastarp var izmantot atbilstošas ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī, ar noteikumu, ka attiecīgie dati ir viegli pieejami. Ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, tad priekšroku attiecīgā gadījumā dod valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa norāda, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu, izvēloties Turciju, nevis Meksiku kā reprezentatīvo valsti, lai noteiktu attiecīgā izstrādājuma normālo vērtību. Proti, Komisija varēja balstīties tikai uz Turcijā reģistrētas sabiedrības sniegtajiem datiem, jo Meksikā reģistrēto sabiedrību sniegtos datus nevar kvalificēt kā “viegli pieejamus” datus.
Tādējādi, runājot vispirms par jēdzienu “viegli pieejami” dati, Vispārējā tiesa apstiprina Komisijas interpretāciju no gramatiskā viedokļa, ka apstrīdētajā regulā apzīmējums “publiski pieejami” nozīmē pieejami publikai kopumā, turpretī apzīmējums “viegli pieejami” – pieejami ikvienam, ja ir izpildīti zināmi nosacījumi, piemēram, veikts maksājums. Taču Meksikā reģistrēto uzņēmumu sniegtie dati vai nu ir iesniegti tikai konfidenciālā formā un nav publiski pieejami, vai arī bija pieejami tikai attiecībā uz laikposmu, kas atšķiras no izmeklēšanas perioda.
Pamatojoties uz kontekstuālu un teleoloģisku interpretāciju, iesniedzējtiesa uzskata, ka šis jēdziens jāinterpretē, ņemot vērā prasības, kas izriet no pamatregulas tiesību normām par konfidencialitāti un pušu informēšanu, lai aizsargātu to tiesības uz aizstāvību. Pamatregulai tādējādi ir divi mērķi, proti, pirmkārt, ļaut ieinteresētajām pusēm lietderīgi aizstāvēt savas intereses un, otrkārt, saglabāt izmeklēšanas gaitā iegūtās informācijas konfidencialitāti (4). Ņemot vērā šos mērķus, Komisijai, kad tā vēlas iegūt “viegli pieejamus” datus, ir tiesības atteikties šim nolūkam izmantot datus, kurus lietas dalībnieks, kas tos ir sniedzis, uzskata par konfidenciāliem un attiecībā uz kuriem tā nevar saņemt nekonfidenciālu kopsavilkumu, uz kura pamata citas izmeklēšanā ieinteresētās personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību.
Turpinājumā Vispārējā tiesa precizē, ka, pieņemdama Turcijā reģistrētās sabiedrības sniegtos datus, Komisija nav pārkāpusi rūpības pienākumu, nepienācīgi vai nesaprātīgi nosakot attiecīgā izstrādājuma normālo vērtību. Prasītājas argumenti, kuru mērķis ir apstrīdēt izvēlēto datu atbilstību – ņemot vērā izmeklēšanas periodu, kā arī šajos datos ietverto informāciju –, šajā lietā nav pamatoti. Tādēļ tā nav iesniegusi pietiekamus pierādījumus, kas atņemtu ticamību apstrīdētajā regulā veiktajam faktu vērtējumam.
Visbeidzot – secinājusi, ka Turcija ir vienīgā attiecīgā reprezentatīvā valsts, Komisija pamatoti secināja, ka tai nav jāizvērtē pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā paredzētais sociālās un vides aizsardzības līmenis.
Otrām kārtām, attiecībā uz pamatregulas 18. panta pārkāpumu Vispārējā tiesa noraida prasītājas apgalvojumu, ka Komisija, nosakot normālo vērtību, esot kļūdaini izmantojusi pieejamos datus pamatregulas 18. panta izpratnē, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzēja esot sadarbojusies cik labi vien spējusi.
Pamatregulas 18. panta mērķis ir ļaut Komisijai turpināt antidempinga izmeklēšanu pat tad, ja ieinteresētās puses atsakās sadarboties vai ja pušu sadarbība nav apmierinoša. Tādējādi šīs tiesību normas pirmajā punktā Komisijai ir ļauts izmantot pieejamos datus, ja pieprasītā informācija galu galā netiek iegūta. Lai atbilstoši šai tiesību normai varētu atzīt, ka puses ir sadarbojušās, tām jāsniedz visa to rīcībā esošā informācija, ko iestādes uzskata par nepieciešamu savu secinājumu izdarīšanai.
Saistībā ar jēdzienu “nepieciešamā informācija” no pamatregulas 18. panta 1. punkta teksta, konteksta un mērķa izriet, ka šajā jēdzienā ir ietverta atsauce uz informāciju, kāda ir ieinteresēto pušu rīcībā, kuru Savienības iestādes tām lūdz sniegt savu secinājumu izdarīšanai, kas jāpieņem saistībā ar antidempinga izmeklēšanu. Tātad informācija par izstrādājuma, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšana, ražošanas apjomiem un ražošanas izmaksām acīmredzami ir nepieciešama informācija šīs tiesību normas izpratnē.
Šajā lietā Vispārējā tiesa vispirms norāda, ka prasītāja nebija sniegusi informāciju, ko Komisija tai bija pieprasījusi attiecībā uz pašražoto ražošanas faktoru izejvielām un kas bija nepieciešama, lai noteiktu normālo vērtību. Tā kā normālā vērtība tika noteikta, izmantojot uz ražošanas izmaksām balstītu metodi, bija jāzina visu to izejvielu patēriņa apjomi, kas tika izmantoti PVS ražošanai, tostarp izejvielas, kuras vajadzīgas pašražoto ražošanas faktoru ražošanai. Tā kā prasītāja nav pierādījusi apgalvoto neiespējamību sniegt minēto informāciju, Komisija nav pārkāpusi 18. panta 1. punktu, izmantojot pieejamos datus, lai aizstātu šo informāciju.
Turpinājumā par apgalvoto pamatregulas 18. panta 3. punkta pārkāpumu Vispārējā tiesa atgādina, ka šīs regulas 1. un 3. punkts attiecas uz dažādām situācijām. Tādējādi, lai gan pamatregulas 18. panta 1. punktā ir vispārīgi aprakstīti gadījumi, kad informācija, kas iestādēm ir nepieciešama izmeklēšanas mērķiem, nav sniegta, šīs regulas 18. panta 3. punktā ir paredzēti gadījumi, kuros izmeklēšanas vajadzībām nepieciešamie dati ir sniegti, bet tiem nav nozīmes, un tādēļ pieejamie dati nav obligāti izmantojami. Tā kā prasītāja nav sniegusi prasīto informāciju, pamatregulas 18. panta 3. punkts nav piemērojams, jo Komisija var izmantot tikai pieejamos datus, lai aizstātu trūkstošo informāciju.
Visbeidzot – Komisija nav pārkāpusi arī prasītājas tiesības uz aizstāvību, tai savlaicīgi nenosūtīdama “pārbaudes ziņojumu”, kas tai bija jānosūta pirms vēstules, ar kuru Komisija to informēja par nodomu izmantot pieejamos datus pamatregulas 18. panta izpratnē. Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka procesa iznākumā pieņemts lēmums var tikt atcelts tiesību uz aizstāvību pārkāpuma dēļ tikai tad, ja šā pārkāpuma neesamības gadījumā šī procesa iznākums varētu būt bijis citāds. Tomēr prasītāja nav norādījusi nevienu apstākli, ar kuru varētu pierādīt, ka nevar izslēgt, ka procedūras iznākums varētu būt bijis citāds, ja “pārbaudes ziņojumu” tā būtu agrāk saņēmusi.
Attiecībā uz citiem pamatiem, ar kuriem tiek apšaubīta Komisijas apstrīdētajā regulā norādītā dempinga starpība, no minēto pamatu analīzes izriet, ka dempinga starpības aprēķinā nav pieļauta kļūda, tādēļ tā joprojām ir lielāka par zaudējumu starpību, un šī starpība tika ņemta vērā, lai noteiktu antidempinga likmi, piemērojot mazākā maksājuma noteikumu. Tādējādi, tā kā šie citi pamati nevar atspēkot šo secinājumu, Vispārējā tiesa tos noraida kā neefektīvus.