Lieta T‑396/09

Vereniging Milieudefensie un

Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht

pret

Eiropas Komisiju

Vide – Regula (EK) Nr. 1367/2006 – Dalībvalstu pienākums aizsargāt apkārtējo gaisu un uzlabot tā kvalitāti – Dalībvalstij piešķirta pagaidu atkāpe – Pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu – Atteikums – Individuāls pasākums – Spēkā esamība – Orhūsas konvencija

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Prasījumi nolūkā panākt iestādei adresēta rīkojuma izdošanu – Nepieņemamība

(LESD 263. un 266. pants)

2.      Iestāžu akti – Komisijas lēmums, ar ko dalībvalstij tiek piešķirta pagaidu atkāpe – Vispārpiemērojams akts – Tāda administratīva akta neesamība, par kuru var iesniegt pieteikumu veikt iekšēju pārskatīšanu saskaņā ar Regulu Nr. 1367/2006

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta g) apakšpunkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50 22. panta 4. punkts)

3.      Starptautiskie nolīgumi – Eiropas Savienības nolīgumi – Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija) – Sekas – Augstāks spēks par atsavinātajiem Savienības tiesību aktiem – Regulas Nr. 1367/2006 normas spēkā esamības novērtēšana, ņemot vērā šo konvenciju – Nosacījumi

(EKL 300. panta 7. punkts; Orhūsas konvencija; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1367/2006)

4.      Starptautiskie nolīgumi – Eiropas Savienības nolīgumi – Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija) – Regulas Nr. 1367/2006 normā noteikts ierobežojums, saskaņā ar kuru pārskatīt var tikai individuālus aktus – Spēkā neesamība, ņemot vērā konvenciju

(Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 10. panta 1. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 18. punktu)

2.      Komisijas lēmums, ar ko dalībvalstij ir piešķirta pagaidu atkāpe no pienākumiem, kas paredzēti Direktīvā 2008/50 par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai, nav individuāls pasākums, un to nevar kvalificēt par administratīvu aktu Regulas Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, 2. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē. Līdz ar to attiecībā uz šo lēmumu nevar iesniegt pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu saskaņā ar šīs regulas 10. panta 1. punktu.

Lai noteiktu akta piemērojamību, vispirms ir jāņem vērā tā mērķis un saturs. Lēmums, kura adresāts ir dalībvalsts, ir vispārpiemērojams pasākums, ja tas tiek piemērots objektīvi noteiktās situācijās un ja tam ir tiesiskas sekas attiecībā uz vispārīgā un abstraktā veidā noteiktu personu kategoriju.

Turklāt pagaidu rakstura vai teritoriāli darbojošies ierobežojumi vai atkāpes, kas ietvertas tiesību aktā, ir neatņemama sastāvdaļa tām tiesību normām kopumā, kuras tās ietver, un, izņemot pilnvaru nepareizas izmantošanas gadījumu, tām ir tāds pats vispārējs raksturs kā attiecīgajām tiesību normām.

Visbeidzot Savienības tiesa ir nospriedusi, ka izņēmumi no vispārējās kārtības, ko nosaka lēmumi par apstiprināšanu, kurus ir pieņēmusi Komisija, pamatojoties uz direktīvas normu, pieder pie šīs direktīvas vispārējā rakstura, jo tie ir abstraktā veidā adresēti nenoteiktam personu lokam un attiecas uz objektīvi noteiktām situācijām.

(sal. ar 26.–28., 34., un 41. punktu)

3.      Savienības iestādes saista Orhūsas konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kurai ir augstāks spēks par atvasinātajiem Savienības tiesību aktiem. No tā izriet, ka Regulas Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju, spēkā esamību var ietekmēt tās nesaderība ar šo konvenciju.

Tikai tajā gadījumā, ja Kopiena ir gribējusi izpildīt noteiktu pienākumu, ko tā uzņēmusies starptautiska nolīguma ietvaros, vai gadījumā, ja Kopienu tiesību akts skaidri atsaucas uz konkrētām šī nolīguma normām, Savienības tiesai ir jāpārbauda attiecīgā Kopienu tiesību akta likumība, ņemot vērā šī nolīguma noteikumus.

Līdz ar to Savienības tiesai ir jāveic regulas tiesiskuma pārbaude, ņemot vērā starptautisku nolīgumu, iepriekš nepārbaudot, vai starptautiskā nolīguma raksturs un sistēma nav tam pretrunā un vai šī nolīguma normas no to satura viedokļa ir beznosacījuma un pietiekami precīzas, ja šīs regulas mērķis ir ieviest pienākumu, kas Savienības iestādēm ir noteikts ar šo starptautisko līgumu.

(sal. ar 52.–54. punktu)

4.      Regulas Nr. 1367/2006, par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, 10. panta 1. punkts, ciktāl tas Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punktā minēto jēdzienu “apstrīdami akti” attiecina vienīgi uz administratīviem aktiem, kas šīs pašas regulas 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā ir definēti kā “pasākum[i], kam ir individuāls raksturs”, nav saderīgs ar Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punktu.

(sal. ar 69. punktu)