Prasība, kas celta 2013. gada 17. jūlijā – Chatzianagnostou/Padome u.c.
(lieta T-383/13)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Antonios Chatzianagnostou (Serres, Grieķija) (pārstāvis – Ch. Makris, advokāts)
Atbildētāji: Eiropas Savienības Padome, Eulex Kosovo un Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
pilnībā atcelt, pirmkārt, EULEX Kosovo vadītāja 2013. gada 10. maija lēmumu ar nosaukumu ‟Galīgais lēmums disciplinārlietā Nr. 02/2013”, kas ir paziņots prasītājam 2013. gada 16. maijā, un, otrkārt, EULEX Kosovo vadītāja 2013. gada 10. maija lēmumu ar nosaukumu ‟Galīgais lēmums disciplinārlietā Nr. 06/2013”, kas ir paziņots prasītājam 2013. gada 16. maijā;
atbrīvot prasītāju no jebkādām apsūdzībām disciplinārlietā, ko Eulex ir viņam izvirzījusi;
izdot rīkojumu Eulex šīs tiesvedības ietvaros izsniegt prasītājam visu to dokumentu, kas ir ietverti viņu skarošās apstrīdētajās disciplinārlietās, kopijas; un
piespriest atbildētājām atlīdzināt visus prasītāja tiesāšanās izdevumus, ieskaitot viņa ad litiem norīkotā advokāta honorāru.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas būtiskas formas prasības, jo apstrīdētie akti vispār nav pamatoti, un arī pārkāpts LESD 296. pants un ES dalībvalstu tiesību vispārējie principu, saskaņā ar kuriem jebkuram nelabvēlīgam administratīvam aktam ir jābūt pietiekami, pilnīgi un detalizēti pamatotam. Šajā lietā prasītājs norāda, ka apstrīdēto tiesību aktu pamatojuma neesot vispār, lai gan juridiski tas ir nepieciešams un obligāts.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājas ar apstrīdētajiem aktiem esot pārkāpušas vairākas prasītāja tiesības uz aizstāvību, kas izriet no ECPAK un no ES dalībvalstu kopīgo tiesību vispārējiem principiem. Eulex disciplinārlietā Nr. 6/2013, kas attiecās uz prasītāju, viņam tika piemērots disciplinārsods par tādu viņa izdarīto darbību, par kuru viņam nekad nav ticis piedāvāts izklāstīt savu aizstāvības versiju un nekad nav sniegta iespēja to izdarīt. Turklāt prasītājam tika liegtas viņa tiesības saprātīgā laikā neierobežoti saņemt juridisku palīdzību, lai varētu sevi viegli aizstāvēt ar pēc savas izvēles norīkota advokāta starpniecību, kurš būtu atbilstoši sagatavojies, pilnībā iepazīstoties ar viņa apsūdzībām disciplinārā pārkāpumā Eulex ietvaros.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajos tiesību aktos esot pieļauta kļūda faktos. Prasītājs apgalvo, ka otrais apstrīdētais tiesību akts esot balstīts uz premisām un pretrunīgu vai nepietiekamu pamatojumu, pārkāpjot prasītāja nevainīguma prezumpciju un viņa tiesības pašam sevi neapsūdzēt. Turklāt, šis tiesību akts esot kļūdains, jo tajā nav atzīts, ka prasītājs ir pieļāvis atvainojamu kļūdu tiesību piemērošanā, vai katrā ziņā ar to netiek ņemti vērā attaisnojošie elementi saistībā ar prasītāja aktīvu nodarītā nožēlošanu.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pants, ECPAK 10. pants, LESD 15. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas Nr. 1049/2001 1 15. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/98/EK 2 , un ES Pamattiesību hartas 41. un 42. pants. Prasītājs norāda, ka Eulex vadītāja apstrīdētajos lēmumos, ar ko apstiprina prasītājam piemērotos disciplinārsodus, ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo, ja tie būtu pareizi, ar tiem būtu apmierinātas prasītāja prasības atcelt disciplinārsodus tādēļ, ka tie pārkāpj iepriekš minētās normas par prasītāja piekļuves tiesībām apstrīdētajiem viņu skarošajiem Eulex divu disciplinārlietu dokumentiem.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem aktiem esot pārkāpts samērīguma un vienlīdzības princips saistībā ar disciplinārsodu piemērošanu prasītājam.
____________1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).
2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 90. lpp.).