Language of document : ECLI:EU:T:2018:932

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2018. gada 13. decembrī (*)

Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “upgrade your personality” reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamats – Atšķirtspējas neesamība – Reklāmas sauklis – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Lietā T‑102/18

Martin Knauf, ar dzīvesvietu Berlīnē (Vācija), ko pārstāv H. Jaeger, advokāts,

prasītājs,

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv R. Manea un A. Folliard-Monguiral, pārstāvji,

atbildētājs,

par prasību par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 18. decembra lēmumu lietā R 1011/2017‑4 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “upgrade your personality” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju,

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová] (referente), tiesneši P. Niuls [P. Nihoul] un J. Svenningsens [J. Svenningsen],

sekretārs: E. Kulons [E. Coulon],

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 19. februārī,

ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 30. aprīlī,

ņemot vērā, ka trīs nedēļu laikā pēc paziņojuma par tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanu izsniegšanas neviens lietas dalībnieks nav iesniedzis pieteikumu par tiesas sēdes noturēšanu, un saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 106. panta 3. punktu nolemjot prasību izlemt bez tiesvedības mutvārdu daļas,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        2016. gada 15. augustā prasītājs Martin Knauf iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).

2        Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “upgrade your personality”.

3        Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, tostarp ietilpst 9. un 28. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm tostarp atbilst šādam aprakstam:

–        9. klase: “ierakstītas datorprogrammas; lejupielādējamas datorprogrammas; programmatūra; spēļu programmatūra; videospēļu programmas (datoru programmatūra); datorprogrammas datu apstrādei; datorgrafikas programmatūra; virtuālās realitātes spēļu programmatūra; virtuālās realitātes programmatūra; optiskie datu nesēji, kas satur ierakstītu programmatūru; ierakstīti magnētiskie datu nesēji; videospēļu kasetes; videolentes; ierakstīti video”;

–        28. klase: “spēļu konsoles”.

4        2017. gada 3. maijā pārbaudītājs noraidīja preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām šā sprieduma 3. punktā norādītajām precēm, pamatojot ar to, ka tas neatbilst Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts). Savukārt pārbaudītājs nav iebildis pret minēto reģistrācijas pieteikumu saistībā ar citām precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 28. un 42. klasē. 2017. gada 15. maijā prasītājs iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu, ciktāl ar to daļēji noraidīts šis reģistrācijas pieteikums.

5        Ar 2017. gada 18. decembra lēmumu EUIPO Apelācijas ceturtā padome pilnībā noraidīja apelācijas sūdzību, pamatojoties vienīgi uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Tā būtībā uzskatīja, ka vārdiskais apzīmējums “upgrade your personality” pilda tīri cildinošu un veicinošu funkciju un nav piemērots tam, lai pildītu preču zīmes pamatfunkciju, proti, sniegt informāciju par komerciālo izcelsmi. Šis secinājums esot piemērojams visām precēm, attiecībā uz kurām tika atteikta reģistrācija.

 Lietas dalībnieku prasījumi

6        Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        reģistrēt pieteikto preču zīmi.

7        EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

 Par prasītāja otro prasījumu

8        Ar otro prasījumu prasītājs lūdz Vispārējo tiesu “reģistrēt pieteikto preču zīmi”.

9        EUIPO norāda, ka šis lūgums ir noraidāms kā nepieņemams.

10      Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītāja otrais prasījums ir jāinterpretē kā grozīšanas lūgums Regulas 2017/1001 72. panta 3. punkta izpratnē, kurā saistībā ar prasībām par apelācijas padomju lēmumiem ir noteikts, ka “Vispārējai tiesai ir piekritība anulēt vai izmainīt apstrīdēto lēmumu”.

11      Ir jāatgādina, ka Vispārējās tiesas grozīšanas pilnvaru mērķis ir ļaut tai pieņemt lēmumu, kas būtu bijis jāpieņem apelācijas padomei atbilstoši Regulas 2017/1001 noteikumiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 12. septembris, Koipe/ITSB – Aceites del Sur (“La Española”), T‑363/04, EU:T:2007:264, 29. un 30. punkts; 2009. gada 11. februāris, Bayern Innovativ/ITSB – Life Sciences Partners Perstock (“LifeScience”), T‑413/07, nav publicēts, EU:T:2009:34, 14.–16. punkts, un 2011. gada 9. septembris, Deutsche Bahn/ITSB – DSB (“IC4”), T‑274/09, nav publicēts, EU:T:2011:451, 22. punkts).

12      Līdz ar to tāda prasījuma pieņemamība, ar kuru tiek lūgts, lai Vispārējā tiesa grozītu apelācijas padomes lēmumu, ir jāizvērtē, ņemot vērā kompetenci, kas apelācijas padomei piešķirta ar Regulu 2017/1001.

13      Tostarp saistībā ar apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu apelācijas padomes kompetencē nav izskatīt lūgumu, lai tā reģistrētu Eiropas Savienības preču zīmi (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2018. gada 1. februāris, ExpressVPN/EUIPO (“EXPRESSVPN”), T‑265/17, EU:T:2018:79, 18.–24. punkts un tajos minētā judikatūra).

14      Šajos apstākļos Vispārējai tiesai arī nav jāizskata grozīšanas prasījums, ar kuru lūgts, lai Vispārējā tiesa šādā veidā grozītu apelācijas padomes lēmumu (rīkojums, 2009. gada 30. jūnijs, Securvita/ITSB (“Natur‑Aktien‑Index”), T‑285/08, EU:T:2009:230, 23. punkts).

15      No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka otrais prasītāja prasījums ir jānoraida kā nepieņemams.

 Par pirmo prasītāja prasījumu

16      Pamatojot savu lūgumu atcelt apstrīdēto lēmumu, prasītājs būtībā izvirza vienīgo pamatu, proti, par Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Tas būtībā norāda, ka minētajā lēmumā Apelācijas padome ir kļūdaini novērtējusi konkrēto reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju.

17      Atbilstoši Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, kam nav atšķirtspējas. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šajā tiesību normā ir domātas preču zīmes, kuras uzskatāmas par tādām, kas nespēj pildīt preču zīmes pamatfunkciju, proti, identificēt konkrētas preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi, lai tādējādi ļautu patērētājam, kurš iegādājas ar preču zīmi apzīmēto preci vai pakalpojumu, vēlākas iegādes gadījumā izdarīt tādu pašu izvēli, ja pieredze izrādās pozitīva, vai izdarīt citu izvēli, ja tā izrādās negatīva (spriedumi, 2002. gada 27. februāris, Eurocool Logistik/ITSB (“EUROCOOL”), T‑34/00, EU:T:2002:41, 37. punkts, un 2009. gada 15. septembris, Wella/ITSB (“TAME IT”), T‑471/07, EU:T:2009:328, 14. punkts).

18      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tādas preču zīmes reģistrācija, ko veido apzīmējumi vai norādes, kuras izmanto arī kā reklāmas saukļus, kvalitātes norādes vai izteikumus, kas pamudina iegādāties ar šo preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojumus, šādas izmantošanas dēļ pati par sevi nav izslēgta. Tomēr preču zīme, tāda kā reklāmas sauklis, kas veic citādas funkcijas nekā preču zīmes klasiskā funkcija, ir uzskatāma par atšķirtspējīgu Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē tikai tad, ja to uzreiz var uztvert kā norādi uz attiecīgo preču un pakalpojumu komerciālo izcelsmi, lai konkrētā sabiedrības daļa, nepastāvot nekādai sajaukšanas iespējai, varētu atšķirt preču zīmes īpašnieka preces vai pakalpojumus no citas komerciālas izcelsmes precēm vai pakalpojumiem (spriedumi, 2003. gada 3. jūlijs, Best Buy Concepts/ITSB (“BEST BUY”), T‑122/01, EU:T:2003:183, 21. punkts, un 2009. gada 15. septembris, “TAME IT”, EU:T:2009:328, 15. punkts).

19      Lai konstatētu atšķirtspējas neesamību, pietiek ar to, ka attiecīgās vārdiskās preču zīmes semantiskais saturs norāda patērētājam uz kādu ar preces vai pakalpojuma tirgus vērtību saistītu to īpašību, kas, lai gan nebūdama precīza, izsecināma no preces veicināšanas vai reklāmas informācijas, kuru konkrētā sabiedrības daļa pirmām kārtām drīzāk uztvers šajā nozīmē, nevis kā norādi uz attiecīgās preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi (spriedumi, 2004. gada 30. jūnijs, Norma Lebensmittelfilialbetrieb/ITSB (“Mehr für Ihr Geld”), T‑281/02, EU:T:2004:198, 31. punkts, un 2009. gada 15. septembris, “TAME IT”, EU:T:2009:328, 16. punkts).

20      Tomēr Tiesa ir konstatējusi, ka konkrētā sabiedrības daļa preču zīmi reizēm var uztvert gan kā reklāmas formulu, gan kā preču vai pakalpojumu komerciālās izcelsmes norādi. Tā ir nospriedusi, ka šādā gadījumā, ciktāl šī sabiedrība preču zīmi uztver kā šīs izcelsmes norādi, fakts, ka tā vienlaicīgi vai pat pirmām kārtām tiek uztverta kā reklāmas formula, tās atšķirtspēju neietekmē (spriedums, 2010. gada 21. janvāris, Audi/ITSB, C‑398/08 P, EU:C:2010:29, 45. punkts).

21      Preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir pieteikta preču zīmes reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa, kuru veido šo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājs (spriedumi, 2004. gada 29. aprīlis, Henkel/ITSB, C‑456/01 P un C‑457/01 P, EU:C:2004:258, 35. punkts, un 2009. gada 15. septembris, “TAME IT”, EU:T:2009:328, 17. punkts).

 Par konkrēto sabiedrības daļu

22      Apelācijas padome pareizi konstatēja – un to lietas dalībnieki neapstrīd –, ka preces, attiecībā uz kurām ir tikusi atteikta reģistrācija, attiecas uz programmatūras un videospēļu jomu un ir paredzētas pirmām kārtām vidusmēra patērētājam un, tā kā reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido angļu valodas pamata krājumā ietilpstošie vārdi un šīs valodas lietošana ir ierasta informātikas jomā, tostarp arī Vācijā, ir jāņem vērā angliski runājošie Eiropas Savienības patērētāji, nevis tikai Apvienotās Karalistes vai Īrijas patērētāji.

 Par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas neesamību

23      Apelācijas padome būtībā ir uzskatījusi, ka vārdiskais apzīmējums “upgrade your personality” pilda tīri cildinošu un veicinošu funkciju, lai mudinātu patērētāju lietot prasītāja preces savas personības attīstības mērķiem. Ņemot vērā, ka šis sauklis esot adresēts vienīgi patērētājam un paužot zināmus solījumus, tas neesot piemērots, lai pildītu preču zīmes pamatfunkciju, proti, sniegt informāciju par komerciālo izcelsmi.

24      Prasītājs šajā ziņā apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme nav tikai kāds cildinošs un veicinošs vēstījums un ka it īpaši Apelācijas padomes apgalvojums, ka valodas ziņā minētā preču zīme neprasa interpretāciju, ir kļūdains.

25      EUIPO apstrīd prasītāja argumentus.

26      Prasītājs norāda, ka frāzē “upgrade your personality” ietvertais aicinājums nav tik viegli saprotams. Viņš apgalvo, ka personības jēdziens, ar kuru esot apzīmēts indivīda personisko iezīmju kopums, pats par sevi ir neitrāls jēdziens un tātad lielā mērā ir pakļauts interpretācijai. Ņemot vērā, ka termins “upgrade”, kas nozīmējot tehnisko uzlabošanu, principā neesot saderīgs ar atsauci uz dzīvu būtni un tās personiskām iezīmēm, pastāvot konceptuāls konflikts pašā reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē. Tā kā mērķsabiedrība tādējādi esot mudināta veikt savu interpretāciju attiecībā uz rezultātu, kas sagaidāms beigās, minētā frāze aicinot arī veikt pašanalīzi, lai apzinātos savas personības stiprās un vājās puses. Prasītājs, it īpaši runājot par datorspēlēm, uzsver, ka spēles gaitā ir iespējams pakāpeniski uzlabot savu spēles personāžu un ka šī frāze liek domāt, ka šādi panākumi spēlē atspoguļosies attiecīgo cilvēku reālajā dzīvē. Prasītājs atsaucas uz citām līdzīgām preču zīmēm, kurus reģistrējis EUIPO. Visbeidzot viņš norāda, ka Apelācijas padome nav minējusi objektīvus iemeslus, kuri pamatotu to, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme var tikt reģistrēta attiecībā uz noteiktām precēm un pakalpojumiem, bet nevar tikt reģistrēta attiecībā uz citiem.

27      Ir jākonstatē, ka prasītāja argumenti nedod pamatu apšaubīt Apelācijas padomes vērtējumu.

28      Pirmkārt, pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, vēstījums, ko atspoguļo reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ir viegli saprotams. Proti, sauklis “upgrade your personality” ietver aicinājumu patērētājam uzlabot vai attīstīt savu personību ar preču, kas apzīmētas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, palīdzību, un šis aicinājums eventuāli tiek asociēts ar solījumu, ka minētās preces šo uzlabošanu vai attīstību padarīs iespējamu vai to atvieglos. Apstāklis, ka ir iespējamas nianses minētā saukļa izprašanā, nekādi neliecina, ka tā nozīme būtu neskaidra, nekonkrēta vai pārprotama. It īpaši fakts, ka personības jēdziens var tikt interpretēts dažādos veidos, neliegs patērētājam saprast šajā sauklī atspoguļotu vēstījumu, pamatojoties uz savu izpratni par minēto jēdzienu.

29      Otrkārt, apstāklis, ka termins “upgrade” nāk no informātikas jomas, nerada nekādu “konceptuālu konfliktu”, kā to apgalvo prasītājs. Proti, no vienas puses, šis termins pašlaik tiek lietots kontekstos, kas būtiski pārsniedz informātikas jomu pašu par sevi, un, no otras puses, ir jāņem vērā, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces ietilpst tieši informātikas jomā un ka līdz ar to minētā termina lietošana šķiet dabiska un nevar pārsteigt konkrēto sabiedrības daļu.

30      Treškārt, nav jēgas iedziļināties jautājumā, vai – kā to apgalvo prasītājs – cilvēka personība nevar būt uzlabošanas tehniskā nozīmē (upgrade) priekšmets, jo šeit runa ir par reklāmas saukli, kura atbilstība realitātei nav uzskatāma par atbilstošu vērtējuma kritēriju. Proti, patērētājs ir pieradis pie reklāmas vēstījumiem, ar kuriem viņam tieši vai netieši tiek sniegti nereālistiski solījumi.

31      No tā izriet, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes semantiskais saturs norāda patērētājam uz apzīmēto preču īpašību, kas saistīta ar to tirgus vērtību un kas, lai gan nebūdama precīza, ir izsecināma no preces veicināšanas vai reklāmas informācijas, kuru konkrētā sabiedrības daļa drīzāk uztvers šajā nozīmē, nevis kā norādi uz attiecīgo preču komerciālo izcelsmi – šā sprieduma 19. punktā minētās judikatūras izpratnē.

32      Tātad Apelācijas padome pareizi ir uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē attiecībā uz visām precēm, attiecībā uz kurām reģistrācijas pieteikums ir ticis noraidīts.

33      Ciktāl prasītājs atsaucas uz apstākli, ka EUIPO bija reģistrējis kā preču zīmes vārdiskus apzīmējumus, kas ir analogi reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, proti, apzīmējumus “upgrade your life”, “upgrade your garden” un “upgrade yourself”, ir jāatgādina, ka lēmumi, kas EUIPO apelācijas padomēm ir jāpieņem saskaņā ar Regulu 2017/1001 attiecībā uz apzīmējuma kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju, tiek pieņemti, īstenojot saistošo kompetenci, nevis rīcības brīvību. Līdz ar to minēto lēmumu tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties vienīgi uz šo regulu, nevis lēmumpieņemšanas praksi, kas pastāvēja pirms šo lēmumu pieņemšanas (spriedumi, 2007. gada 26. aprīlis, Alcon/ITSB, C‑412/05 P, EU:C:2007:252, 65. punkts, un 2005. gada 24. novembris, Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), T‑346/04, EU:T:2005:420, 71. punkts).

34      Lai gan, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un labas pārvaldības principus, EUIPO ir jāņem vērā agrāk pieņemtie lēmumi un īpaši uzmanīgi jāizskata jautājums par to, vai būtu vai nebūtu jālemj tāpat, šo principu piemērošana tomēr ir jāsaskaņo ar tiesiskuma principa ievērošanu (spriedums, 2014. gada 17. jūlijs, Reber Holding/ITSB, C‑141/13 P, EU:C:2014:2089, 45. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2011. gada 10. marts, Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, C‑51/10 P, EU:C:2011:139, 73.–75. punkts).

35      Tādējādi persona, kas lūdz reģistrēt apzīmējumu kā preču zīmi, nevar uz iespējamu prettiesisku rīcību, no kuras cita persona ir guvusi labumu, atsaukties sev par labu, lai panāktu identisku lēmumu (spriedums, 2011. gada 10. marts, Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, C‑51/10 P, EU:C:2011:139, 76. punkts).

36      Turklāt tiesiskās drošības un, konkrēti, labas pārvaldības apsvērumu dēļ jebkura reģistrācijas pieteikuma izskatīšanai ir jābūt stingrai un pilnīgai, lai preču zīmes netiktu neatbilstoši reģistrētas. Šai izskatīšanai ir jānotiek katrā konkrētajā gadījumā. Proti, apzīmējuma kā preču zīmes reģistrācija ir atkarīga no specifiskiem kritērijiem, kas piemērojami izskatāmās lietas faktiskajos apstākļos un paredzēti, lai pārbaudītu, vai uz attiecīgo apzīmējumu neattiecas atteikuma pamats (spriedums, 2011. gada 10. marts, Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, C‑51/10 P, EU:C:2011:139, 77. punkts).

37      Izskatāmajā lietā ir izrādījies, ka šis izskatāmais reģistrācijas pieteikums, ņemot vērā noteiktas preces, attiecībā uz kurām bija lūgta reģistrācija, un uztveri ieinteresēto personu vidū, saduras ar vienu no atteikuma pamatiem, kas noteikti Regulas 2017/1001 7. panta 1. punktā (skat. šā sprieduma 32. punktu).

38      Visbeidzot prasītājs norāda, ka Apelācijas padome nav minējusi objektīvus iemeslus, kuri pamatotu vērtējuma atšķirību starp precēm, attiecībā uz kurām tā bija atteikusi pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, no vienas puses, un precēm, attiecībā uz kurām pārbaudītājs nav izvirzījis iebildumu, no otras puses. Šī nepilnība viņam šķiet patvaļīga.

39      Šajā ziņā pietiek norādīt, ka par pārbaudītāja lēmumu iesniegtās apelācijas sūdzības priekšmets bija tikai pārbaudītāja atteikums reģistrēt pieteikto preču zīmi attiecībā uz noteiktām precēm un ka apstāklis, ka pārbaudītājs nav izvirzījis iebildumus attiecībā uz citām reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm, tātad neietilpa strīda priekšmetā procesā Apelācijas padomē, kā minētā padome turklāt to paskaidrojusi apstrīdētā lēmuma 9. punktā. Līdz ar to minētajai padomei nebija nekādu iemeslu ieņemt nostāju nedz par iemesliem, kas pamatotu to, ka pārbaudītājs nav izvirzījis iebildumu pret noteiktām precēm, nedz par jautājumu, kā preces, attiecībā uz kurām pārbaudītājs nav izvirzījis iebildumu, atšķiras no precēm, attiecībā uz kurām reģistrācija tika atteikta.

40      No iepriekš izklāstītā izriet, ka ir jānoraida vienīgais prasītāja izvirzītais pamats un līdz ar to prasība kopumā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

41      Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs, viņam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EUIPO prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      Martin Knauf sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

Pelikánová

Nihoul

Svenningsen

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2018. gada 13. decembrī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – vācu.