Language of document : ECLI:EU:T:2014:1040

Lietas T‑472/09 un T‑55/10

SP SpA

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Stiegrojuma apaļtērauda stieņos vai ruļļos tirgus – Lēmums, kurā konstatēts EOTKL 65. panta pārkāpums pēc EOTK līguma darbības beigām, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1/2003 – Cenu un maksāšanas termiņu noteikšana – Ražošanas vai pārdošanas ierobežošana vai kontrole – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Juridiskais pamats – Pilnvaru pārsniegšana un procedūras pārkāpums – Naudas sodi – Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā paredzētais maksimālais apmērs – Prasība atcelt tiesību aktu – Lēmums par grozījumiem – Nepieņemamība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 9. decembra spriedums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Līdzvērtīgas prasības attiecībā uz pamata pamatojumam izvirzītajiem iebildumiem

(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkts)

2.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Iepriekš izklāstīta pamata paplašināšana – Pieņemamība

(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkts un 48. panta 2. punkts)

3.      Iestāžu akti – Spēkā esamības prezumpcija – Neesošs akts – Jēdziens

(EKL 249. pants)

4.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums piemērot konkurences noteikumus, kas nosūtīts bez pielikumiem – Ieinteresētajai personai zināmi apstākļi, kas tai ļauj saprast attiecībā uz to noteiktā pasākuma apjomu – Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpuma neesamība

(EOTK līguma 15. un 36. pants)

5.      Komisija – Koleģialitātes princips – Piemērojamība – Lēmums piemērot konkurences noteikumus, kas nosūtīts bez pielikumiem – Koleģialitātes principa pārkāpums – Neesamība – No juridiskā viedokļa pietiekami izklāstīti fakti lēmuma tekstā

(EKL 219. pants)

6.      Iestāžu akti – Juridiskā pamata izvēle – Savienības tiesiskais regulējums – Skaidrības un paredzamības prasība – Juridiskā pamata skaidra norādīšana – Komisijas lēmumus, kurā pēc EOTK līguma darbības beigām ir konstatēts EOTK līguma 65. panta pārkāpums un sodīts attiecīgais uzņēmums – Juridiskais pamats, ko veido Regulas Nr. 1/2003 7. panta 1. punkts un 23. panta 2. punkts

(EOTK līguma 65. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 7. panta 1. punkts un 23. panta 2. punkts)

7.      Aizliegtas vienošanās – Aizliegtas vienošanās, uz kurām attiecas EOTK līguma juridiskā režīma materiālā piemērojamība un piemērojamība laikā – EOTK līguma darbības izbeigšanās – Brīvas konkurences režīma turpināšanās atbilstoši EK līgumam – Kontrole, ko saglabā Komisija, rīkojoties atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 noteikumiem

(EOTK līguma 65. panta 1. punkts; Padomes Regula Nr. 1/2003)

8.      Iestāžu akti – Piemērošana laikā – Procesuālo tiesību normas – Materiālo tiesību normas – Nošķiršana – EOTK līguma darbības izbeigšanās – Lēmums piemērot konkurences noteikumus, kas pieņemts pēc šī darbības beigām un attiecas uz faktiem pirms šīs izbeigšanās – Tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības aizsardzības un sodu tiesiskuma princips – Tiesiskais stāvoklis, kas izveidojies pirms EOTK līguma darbības izbeigšanās – Pakļaušana EOTK līguma tiesību sistēmai

(EOTK līguma 65. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 1. punkts)

9.      Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Konkurences apdraudējums EOTK līguma 65. panta izpratnē – Vērtēšanas kritēriji – Pret konkurenci vērsts mērķis – Pietiekams konstatējums

(EOTK līguma 65. panta 1. punkts)

10.    Aizliegtas vienošanās – Salikts pārkāpums, kam ir gan nolīguma, gan saskaņotu darbību iezīmes – Vienota kvalificēšana par “nolīgumu un/vai saskaņotām darbībām” – Pieļaujamība – Sekas attiecībā uz pienākumu norādīt pamatojumu

(EOTK līguma 15. pants un 65. panta 1. punkts)

11.    Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Koordinācija un sadarbība, kas nav saderīgas ar katra uzņēmuma pienākumu pašam neatkarīgi noteikt savu rīcību tirgū – Informācijas apmaiņa starp konkurentiem – Prezumpcija par informācijas izmantošanu saistībā ar rīcības noteikšanu tirgū – Pret konkurenci vērstu seku tirgū neesamība – Ietekmes neesamība

(EOTK līguma 65. panta 1. punkts)

12.    Konkurence – Administratīvais process – Labas pārvaldības princips – Objektivitātes prasība – Sekas attiecībā uz pierādījumu novērtējumu

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 preambulas 37. apsvērums)

13.    Aizliegtas vienošanās – Dalība sanāksmēs ar pret konkurenci vērstu mērķi – Apstāklis, kas gadījumā, ja nenotiek norobežošanās no pieņemtajiem lēmumiem, ļauj secināt piedalīšanos vēlākajā aizliegtajā vienošanās – Publiska norobežošanās – Šaura interpretācija

(EOTK līguma 65. panta 1. punkts)

14.    Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pierādījumu veids – Dokumentāri pierādījumi – Dokumenta pierādījuma vērtības izvērtēšana – Kritēriji – Iniciāļu un paraksta neesamība – Ietekmes neesamība

(EOTK līguma 65. panta 1. punkts)

15.    Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpumi – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Jēdziens – Novērtēšana – Uzņēmuma atzīšana par atbildīgu par visu pārkāpumu – Pieļaujamība

(EOTK līguma 65. panta 1. punkts; EKL 81. pants)

16.    EOTK – Cena – Cenu skalas – Obligāta reklāma – Saderība ar aizliegto vienošanos aizliegumu

(EOTK līguma 60. pants un 65. panta 1. punkts)

17.    Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Principa piemērojamība – Komisijas pirmā lēmuma, kurā konstatēts pārkāpums, atcelšana – Jauna lēmuma pieņemšana, pamatojoties uz citu juridisko pamatu un iepriekšējiem sagatavojošiem aktiem – Pieļaujamība – Pienākums iesniegt jaunu paziņojumu par iebildumiem – Neesamība

(EOTK līguma 65. panta 1., 4. un 5. punkts)

18.    Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Piekļuve lietas materiāliem – Apjoms – Atteikums paziņot dokumentu – Sekas – Nepieciešamība attiecīgā uzņēmuma pierādīšanas pienākuma līmenī nošķirt apsūdzošus un attaisnojošus dokumentus

19.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Maksimālais apmērs – Aprēķināšana – Apgrozījums, kas jāņem vērā – Visu sabiedrību, kas veido ekonomisko vienību, kura rīkojas kā uzņēmums, kopējais apgrozījums – Saimnieciskās vienības pārtraukšana naudas soda uzlikšanas brīdī – Maksimālā apmēra piemērošana katrai sabiedrībai atsevišķi – Sabiedrība likvidācijas procesā – Neiespējamība tai uzlikt naudas sodu tādēļ, ka nav pierādīta ekonomiska vienība starp šo sabiedrību un grupu, kurai uzlikts naudas sods

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

20.    Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Prasība, kas vērsta pret lēmumu, ar kuru pastāvošam lēmumam pievienoti pielikumi, nemainot tā būtību – Prasība, kas nevar sniegt labumu lietas dalībniekam, kas to cēlis – Nepieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 65. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 66. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 72.–74. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 78.–83. un 104. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 106. un 107. punktu)

6.      Kopienu tiesiskās kārtības ietvaros iestādēm ir tikai piešķirtās pilnvaras. Šā iemesla dēļ Kopienu aktu preambulās tiek minēts juridiskais pamats, kas pilnvaro attiecīgo iestādi rīkoties attiecīgajā jomā. Atbilstoša juridiskā pamata izvēlei ir konstitucionāla nozīme.

Lēmuma, kurā Komisija pēc EOTK līguma darbības izbeigšanās konstatē, ka uzņēmums ir pārkāpis EOTKL 65. panta 1. punktu, pārkāpumu un tam uzlikusi naudas sodu, juridiskais pamats ir Regulas Nr. 1/2003 7. panta 1. punkts attiecībā uz pārkāpuma konstatēšanu un šīs pašas regulas 23. panta 2. punkts attiecībā uz naudas soda uzlikšanu.

(sal. ar 117. un 121. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 122.–138. punktu)

8.      EK līguma normu piemērošanai tādā nozarē, kas sākotnēji tika reglamentēta ar EOTK līgumu, ir jānotiek, ievērojot principus, kuri reglamentē likuma piemērošanu laikā. Šajā saistībā, lai arī parasti procesuālo tiesību normas ir piemērojamas visām tiesvedībām, kas noris brīdī, kad tās stājas spēkā, lai nodrošinātu tiesiskās noteiktības principa un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa ievērošanu, materiālās tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tās uz situācijām, kas ir radušās pirms to stāšanās spēkā, attiecas tikai tad, ja no to teksta, mērķiem vai struktūras skaidri izriet, ka tām ir šādas sekas.

Šajā saistībā attiecībā uz materiālo tiesību normām, kas ir piemērojamas tiesiskajam stāvoklim, kāds nepārprotami radās pirms EOTK līguma darbības beigām, atbilstoši Savienības tiesību sistēmas kontinuitātei un prasībām attiecībā uz tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem materiālās tiesību normas, kas izriet no EOTK līguma, ir jāpiemēro faktiem, kas ietilpst to piemērošanas jomā ratione materiae un ratione temporis. Tādējādi pārkāpumu un sodu likumības princips saistībā ar lēmumu, ar kuru par attiecīgo pārkāpumu uzlikts naudas sods, nenozīmē, ka attiecīgajai rīcībai bija jābūt prettiesiskai ne tikai tās īstenošanas brīdī, bet arī brīdī, kad formāli ticis uzlikts sods.

(sal. ar 140., 141. un 143.–145. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 150., 151., 162., 210. un 220. punktu)

10.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 156.–160. un 167. punktu)

11.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 163.–166., 178., 181. un 269. punktu)

12.    Attiecībā uz administratīvajiem procesiem, ko veic Komisija konkurences tiesību jomā, gadījumos, kad Savienības iestādēm ir novērtējuma brīvība, Savienības tiesību sistēmā nodrošināto garantiju ievērošanai administratīvajos procesos ir īpaša. Šo garantiju ievērošana ir paredzēta arī Regula Nr. 1/2003. Šīs garantijas ietver it īpaši kompetentās iestādes pienākumu uzmanīgi un objektīvi izvērtēt visus izskatāmās lietas būtiskos apstākļus. Turklāt pierādījumi ir jānovērtē kopumā, ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus.

(sal. ar 184.–187. punktu)

13.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 197., 223. un 226. punktu)

14.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 201. punktu)

15.    EKL 81. panta un – pēc analoģijas – EOTKL 65. panta pārkāpumu var izraisīt ne tikai atsevišķa darbība, bet arī darbību virkne vai arī ilgstoša rīcība. Šajā ziņā darbības, kas attiecas uz preces pamatcenas un maksāšanas termiņu noteikšanu, izrādās viena un tā paša plāna, kura mērķis ir noteikt minimālo cenu, par kuru panākta vienošanās, īstenošanas posmi, jo katra no šīm darbībām ir konkretizējusies kā vairāk vai mazāk laikā līdzīga kārtība, ar kuras palīdzību tika noteikta minimālā cena, par kuru tikusi panākta vienošanās.

Tas, ka tās pašas darbības ilgus gadus tika īstenotas pamatcenu, papildu maksājumu, maksāšanas termiņu un ražošanas vai pārdošanas kontroles vai ierobežošanas jomā, un tas, ka turklāt pastāv pierādījumi tam, ka ir notikušas sanāksmes par saskaņoto darbību kontroli, pierāda, ka situācija tirgū tika pastāvīgi uzraudzīta un ka tika īstenoti jauni pasākumi, kad iesaistītie uzņēmumu to uzskatīja par vajadzīgu, tādēļ nevar būt runas par to, ka attiecīgās darbības ir bijušas īslaicīgas.

(sal. ar 211.–213. punktu)

16.    Cenas, kas iekļautas skalās, ir jānosaka katram uzņēmumam neatkarīgi, nenoslēdzot pat noklusētu vienošanos savā starpā. Līdz ar to, ja regulāras saskaņošanas ietvaros konkurējošie uzņēmumi ilgstoši rīkojas tā, lai gan ar nolīgumiem, gan ar saskaņotajām darbībām novērstu neskaidrības it īpaši par papildu maksājumiem par dimensiju, kurus tie piemēros tirgū, šī rīcība ir uzskatāma par aizliegtu vienošanos EOTKL 65. panta izpratnē.

(sal. ar 231. un 232. punktu)

17.    Tā kā Komisijas lēmums, kurā konstatēts EOTK līguma konkurences noteikumu pārkāpums un uzlikti naudas sodi, tika atcelts, tādēļ ka EOTKL 65. panta 4. un 5. punkts zaudēja spēku un Komisijas kompetence vairs nevarēja izrietēt no minētajām tiesību normām, kas nebija spēkā minētā lēmuma pieņemšanas brīdī, lai izpildītu spriedumu, kurā šī spēkā neesamība ir konstatēta, Komisijai ir jāatsāk procedūra tieši tajā brīdī, kad notikusi nelikumība, proti, atceltā lēmuma pieņemšanas brīdī. Līdz ar to Komisijai nav pienākuma atbilstoši tiesību uz aizstāvību ievērošanas principam nosūtīt prasītājai jaunu paziņojumu par iebildumiem.

(sal. ar 277. un 280. punktu)

18.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 285.–288. punktu)

19.    Ar attiecībā uz katru uzņēmumu, kam par konkurences noteikumu pārkāpumu uzliek naudas sodu, piemērojamo maksimālo 10 % apmēru no tās kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā, kas ir Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā noteiktais maksimālais apmērs, ir paredzēts tostarp aizsargāt uzņēmumus pret pārmērīgiem naudas sodiem, kas varētu tos iznīcināt ekonomiski. Līdz ar to maksimālais apmērs attiecas nevis uz sodīto pārkāpumu laikposmu, kas var būt vairākus gadus pirms naudas soda piemērošanas, bet gan uz laikposmu, kas ir tuvāks šim datumam. Ja šā lēmuma pieņemšanas datumā izrādās, ka vairāki adresāti veido “uzņēmumu” tādas ekonomiskas vienības nozīmē, kura ir atbildīga par pārkāpumu, par kuru uzlikts sods, maksimālais apmērs var tikt aprēķināts, pamatojoties uz minētā uzņēmuma, proti, visu tā sastāvdaļu, kopējo apgrozījumu. Turpretī, ja minēta ekonomiskā vienība pa to laiku ir sadalījusies, katram lēmuma adresātam ir tiesības uz attiecīgās augšējās robežas individuālu piemērošanu. Līdz ar to, ja nav pierādīts, ka pastāv ekonomiskā vienība starp uzņēmumu un sabiedrību grupu, kurai uzlikts naudas sods, un ja naudas soda uzlikšanas brīdī šis uzņēmums ir likvidācijas procesā un attiecīgi tam nav apgrozījuma, tam nevar uzlikt naudas sodu.

Šajā ziņā tas vien, ka personas, kam piederējušas uzņēmuma kapitāldaļas, tāpat ir pārstāvētas valdē, lai arī tās nebija vairākumā, neattaisno to, ka naudas soda uzlikšanas brīdī šie locekļi joprojām turpināja īstenot noteicošu ietekmi uz šo uzņēmumu. Tāpat preses paziņojums, kurā norādīti, ka šie locekļi un sabiedrību grupa ir stratēģiskie partneri, nav pietiekams, lai pierādītu, ka lēmuma, ar kuru uzlikts naudas sods, pieņemšanas brīdī šiem locekļiem bija noteicoša ietekme uz šo grupu. Tāpat ekonomiskas vienības pastāvēšanu starp divām sabiedrībām nevar pamatot tas apstāklis vien, ka vienas no tām juridiskā adrese atbilst otras administrācijas atrašanās vietai.

(sal. ar 307., 308., 317., 318., 321. un 324. punktu)

20.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 331.–334. punktu)