Prasība, kas celta 2009. gada 24. novembrī - JSK International Architekten und Ingenieure/ECB

(lieta T-468/09)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: JSK International Architekten und Ingenieure GmbH, Frankfurte pie Mainas (Vācija) (pārstāvji - J. Steiff un K. Heuvels, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā Banka (ECB)

Prasītājas prasījumi:

atcelt ECB 2009. gada 6. augusta lēmumu par konkursu un saistībā ar sūdzību pieņemto ECB pārbaudes dienesta 2009. gada 14. septembra lēmumu;

atzīt, ka lēmuma par konkursu vietā līguma slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir prasītājai; pakārtoti, līguma slēgšanas tiesību procedūru sākt no jauna no brīža, kad kandidātiem, tostarp JSK, tiek izteikts uzaicinājums; pakārtoti tam, procedūru sākt pilnībā no jauna;

vēl pakārtoti tam un tikai, visdrīzāk, neiespējamā gadījumā, ja tiktu noraidīts 1. un 2. prasījums - piešķirt prasītājai zaudējumu atlīdzību pozitīvo interešu apmērā (negūtā peļņa), kas provizoriski būtu nosakāma EUR 900 000 apmērā; pakārtoti, tai piešķirt zaudējumu atlīdzību negatīvo interešu apmērā (ar piedāvājuma iesniegšanu saistītie izdevumi), proti, EUR 80 000 apmērā;

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas ar prāvu saistītos ārpustiesas izdevumus (advokāta atlīdzība un izdevumi) un

prasītājai pilnībā nodrošināt pieeju lietas materiāliem, kas tai līdz šim tikusi liegta.

Pamati un galvenie argumenti

Pamatojoties uz prasītājas prasījumiem, tā apstrīd, pirmkārt, ECB 2009. gada 6. augusta lēmumu, ar kuru noraidīts prasītājas piedāvājums saistībā ar konkursu par ECB jaunās ēkas Frankfurtē pie Mainas būvdarbu koordinēšanu un pārraudzīšanu (T109 būvuzraugs), un, otrkārt, ECB pārbaudes dienesta 2009. gada 14. septembra lēmumu, ar kuru noraidīta prasītājas sūdzība par iepriekš minēto lēmumu. Pakārtoti, prasītāja lūdz atlīdzināt zaudējumus.

Savas prasības pamatojumā prasītāja norāda, pirmkārt, ka interešu konflikta dēļ lēmumā par konkursu esot pieļauta kļūda. Šajā sakarā tā atsaucas uz labas pārvaldības principa pārkāpumu Eiropas Savienības pamattiesību hartas 41. panta izpratnē.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka viņas piedāvājuma neņemšana vērā ir pielīdzināma kļūdai tiesību piemērošanā un apstrīd to, ka šis piedāvājums ir ticis izslēgts tā nepietiekamības un zemās kvalitātes dēļ.

Visbeidzot, prasītāja atsaucas uz procesuāliem pārkāpumiem pārskatāmības un tiesību aizsardzības tiesā kontekstā, piemēram, uz tiesību piekļūt lietas materiāliem pārkāpumu.

____________