Prasība, kas celta 2013. gada 4. janvārī - ClientEarth u.c./Komisija
(lieta T-8/13)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: ClientEarth (Londona, Apvienotā Karaliste), Générations futures (Ons-en-Bray, Francija) un Pesticide Action Network Europe (PAN Europe) (Brisele, Beļģija) (pārstāvis - A. van den Biesen, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 26. oktobra Lēmumu (Ares(2012)1271350);
piespriest Komisijai izmaksāt prasītājām summu, kādu noteiks Vispārējā tiesa saistībā ar tām nodarītā materiālā un morālā kaitējuma atlīdzināšanu;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājas vēlējās izmantot tiesības, kas tām tika piešķirtas ar Regulu par Orhūsas konvencijas piemērošanu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006)
2. Pamatojoties uz šo regulu, tās iesniedza lūgumu par Komisijas 2012. gada 2. jūlija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 582/2012
4, ar ko apstiprina darbīgo vielu bifentrīnu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 , iekšēju pārskatīšanu. Savā lūgumā prasītājas atsaucās uz Vispārējās tiesas judikatūru, kurā tika atrisināts būtisks jautājums saistībā ar minēto regulu (Vispārējās tiesas 2012. gada 14. jūnija spriedumi lietās T-338/08 un T-396/09). Tomēr Komisija ar apstrīdēto 2012. gada 26. oktobra lēmumu nolēma atzīt iekšējās pārskatīšanas lūgumu par nepieņemamu, neskatoties uz to, ka Komisijas agrākos lēmumus, kuru rezultātā tika taisīti divi 2012. gada 14. jūnija spriedumi, kas bija pilnībā identiski šajā lietā pieņemtajam lēmumam, Vispārējā tiesa atcēla, konstatējot, ka iepriekš minētā regula par Orhūsas konvencijas piemērošanu bija daļēji prettiesiska, jo ar to tika pārkāpti Orhūsas konvencijas noteikumi . Eiropas Savienība ir šīs konvencijas līgumslēdzēja puse tāpat kā visas tās dalībvalstis.
Savas prasības pamatošanai prasītājas izvirza divus pamatus.
Pirmais pamats ir balstīts uz to, ka Komisija kļūdaini nav ievērojusi iepriekšminētos Vispārējās tiesas 2012. gada 14. jūnija spriedumus lietās T-338/08 Stichting Natuur en Milieu un Pesticide Action Network Europe/Komisija un T-396/09 Vereniging Milieudefensie un Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht/Komisija.
Otrais pamats ir balstīts uz to, ka ar Regulu par Orhūsas konvencijas piemērošanu ieviestais ierobežojums attiecībā uz "individuāla rakstura administratīviem aktiem" ir uzskatāms par Eiropas Savienības pienākuma ievērot Orhūsas konvenciju neizpildi, ciktāl Regulas Nr. 1367/2006 10. panta 1. punkts ierobežo jēdzienu "akti", kā tas ir izmantots Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punktā, attiecinot to tikai uz "administratīviem aktiem", kas Regulas Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā ir definēti kā "pasākumi, kam ir individuāls raksturs".
____________1 - Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.2 - Komisijas 2012. gada 2. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 582/2012, ar ko apstiprina darbīgo vielu bifentrīnu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu.3 - Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK.4 - Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem - Paziņojumi (OV 2005 L 124, 4. lpp.).