PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS(piektā palāta)
2006. gada 17. oktobrī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “GALZIN” reģistrācijas pieteikums – Valsts agrāka vārdiska preču zīme “CALSYN” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Preču un apzīmējumu līdzība – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkts – ITSB secinājumi – Pieņemamība
Lieta T‑483/04
Armour Pharmaceutical Co., Bridžvatera [Bridgewater], Ņūdžersija (Savienotās Valstis), ko pārstāv R. Gilbejs [R. Gilbey], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv S. Petrekēna [S. Pétrequin], pārstāve,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks –
Teva Pharmaceutical Industries Ltd, Jeruzaleme (Izraēla),
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2004. gada 7. septembra lēmumu (lieta R 295/2003‑4) par iebildumu procesu starp Armour Pharmaceutical Co. un Teva Pharmaceutical Industries Ltd.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA(piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneses M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro] un K. Jirimēe [K. Jürimäe],
sekretāre K. Poheca [K. Pocheć], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 8. decembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 2. maijā,
pēc tiesas sēdes 2006. gada 31. janvārī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2000. gada 12. aprīlī Teva Pharmaceutical Industries Ltd Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “GALZIN”.
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 5. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Farmaceitiskie preparāti Vilsona slimības ārstēšanai”.
4 2001. gada 2. janvārī preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 2/2001.
5 2001. gada 28. martā Armour Pharmaceutical Co. saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 42. pantu iesniedza iebildumu pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm, atsaucoties uz savu agrāko vārdisko preču zīmi “CALSYN”, kas reģistrēta 1983. gada 3. februārī Francijā ar reģistrācijas numuru 1 226 303, attiecībā uz precēm, kuras ietilpst Nicas nolīguma 5. klasē un atbilst šādam aprakstam: “farmaceitiski un medicīniski preparāti un, konkrētāk, preparāti uz kalcija bāzes”.
6 Iebildumu pamatojot izvirzītais motīvs bija Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā sajaukšanas iespēja.
7 Ar 2003. gada 28. februāra lēmumu ITSB Iebildumu nodaļa iebildumu apmierināja un pilnībā noraidīja preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
8 2003. gada 17. aprīlī otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu.
9 Ar 2004. gada 7. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome apelāciju apmierināja un atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu, uzdodot prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Būtībā Apelāciju padome uzskatīja, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punktu agrākā ar reputāciju apveltītā preču zīme esot bijusi reģistrēta attiecībā uz precēm “farmaceitiskie preparāti uz kalcija bāzes”, ka šo Iebildumu nodaļas lēmumu secinājumu lietas dalībnieki nav apstrīdējuši un ka tā tam piekrīt. Turklāt saskaņā ar Apstrīdēto lēmumu, lai gan pastāvēja noteikta līdzība starp precēm un preču zīmēm, ar to nepietiek, lai no Francijas konkrētās sabiedrības daļas viedokļa rastos sajaukšanas iespēja starp precēm, kas laistas tirdzniecībā ar katru no šīm preču zīmēm, ievērojot, pirmkārt, konfliktējošo apzīmējumu atšķirības, it īpaši – no fonētiskā viedokļa, un, otrkārt, faktu, ka attiecīgās preces nav domātas vienu un to pašu veselības problēmu ārstēšanai. Visbeidzot Apelāciju padome uzskatīja, ka, ievērojot preču raksturu, konkrētā sabiedrības daļa vienlaikus ietvēra zāļu patērētājus un veselības aizsardzības profesionāļus, kas pievēršot īpašu uzmanību preces identificējošajiem apzīmējumiem.
Lietas dalībnieku prasījumi
10 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt Apstrīdēto lēmumu;
– apstiprināt Iebildumu nodaļas lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 ITSB paļaujas uz Pirmās instances tiesas vērtējumu, lai noteiktu, vai pastāv attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja. Ja Pirmās instances tiesa uzskatītu, ka no franču patērētāju viedokļa sajaukšanas iespēja nepastāv, ITSB lūdz Pirmās instances tiesu noraidīt prasību un piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Ja Pirmās instances tiesa uzskatītu, ka no franču patērētāju viedokļa sajaukšanas iespēja pastāv, ITSB lūdz Pirmās instances tiesu atcelt Apstrīdēto lēmumu un uzdot otram procesa Apelāciju padomē dalībniekam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja tas lūgts, vai uzdot katram lietas dalībniekam pašam segt savus tiesāšanās izdevumus.
Par ITSB prasījumu pieņemamību
12 Saskaņā ar Pirmās instances tiesas reglamenta 113. pantu, tā jebkurā laikā pēc savas ierosmes var apsvērt, vai pastāv kāds absolūts šķērslis tiesas procesam.
13 Ir jāatgādina judikatūra, saskaņā ar kuru nekas ITSB neliedz atbalstīt prasītāja prasījumu vai arī aprobežoties ar prasījuma nodošanu izskatīšanai Pirmās instances tiesā, izvirzot visus argumentus, ko tas uzskata par atbilstošiem, lai jautājumu izskaidrotu Pirmās instances tiesā [Pirmās instances tiesas 2004. gada 30. jūnija spriedums lietā T‑107/02 GE Betz/ITSB – Atofina Chemicals (“BIOMATE”), Krājums, II‑1845. lpp., 36. punkts, un 2005. gada 25. oktobra spriedumu lietā T‑379/03 Peek & Cloppenburg/ITSB (“Cloppenburg”), Krājums, II‑4633. lpp., 22. punkts]. Tomēr tas nedrīkst iesniegt prasījumus nolūkā atcelt vai grozīt Apelāciju padomes lēmumu jautājumā, kas nav izvirzīts prasības pieteikumā, vai izvirzīt pamatus, kuri nav minēti prasības pieteikumā (šajā sakarā skat. Tiesas 2004. gada 12. oktobra spriedumu lietā C‑106/03 P Vedial/ITSB, Krājums, I‑9573. lpp., 34. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā “Cloppenburg”, 22. punkts).
14 No šīs judikatūras izriet, ka izskatāmajā lietā ir jāizvērtē Apstrīdētā lēmuma likumība, ņemot vērā prasības pieteikumā izvirzītos pamatus, tāpat ievērojot ITSB izvirzītos argumentus.
Par lietas būtību
15 Pamatojot savu prasību prasītāja izvirza divus pamatus, kas saistīti attiecīgi ar Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu un tās 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku izvirzītie argumenti
16 Prasītāja apgalvo, ka tā iebildumu procesā ir iesniegusi pierādījumus, ka tās agrākā preču zīme “CALSYN” ir tikusi izmantota attiecībā uz farmaceitiskajiem preparātiem uz kalcija bāzes, lai gan tā aptver kopumā farmaceitiskos un medicīniskos preparātus, kas ietverti Nicas nolīguma 5. klasē. Iebildumu izskatīšanas nolūkā ņemot vērā vienīgi farmaceitiskos preparātus uz kalcija bāzes, Apelāciju padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punktu.
17 Būtībā prasītāja uzskata, ka ir iespējams, ka agrākajai preču zīmei attiecoties uz atšķirīga rakstura preču un pakalpojumu kopumu, taisnīgums iebildumu novērtēšanas nolūkā ļauj ņemt vērā vienīgi jomu, kurā preču zīme ir tikusi izmantota vismaz piecus gadus, lai novērstu nepamatotu atsaukšanos uz preču zīmēm, kuras attiecas uz vienas vai vairāku klašu kopumu. Tomēr tiktāl, ciktāl konkrētā prece, attiecībā uz kuru ir pierādīta izmantošana, attiecas tieši uz reģistrācijas pieteikumā norādīto kategoriju, vērā ņemamo preču aprobežošana ar konkrētu preci būtu nesamērīgi ierobežojošs iznākums. Tā tas būtu izskatāmajā lietā, farmaceitiskajiem preparātiem ietverot farmaceitiskos preparātus uz kalcija bāzes.
18 Saskaņā ar prasītājas viedokli tāda ierobežojoša Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta interpretācija kā Apelāciju padomes izmantotā neatbilst preču zīmes regulējošajos harmonizētajos tiesību aktos ietvertajai īpašnieka tiesību definīcijai un tā ir diskriminējoša salīdzinājumā ar iebildumu procesā neizmantotai reģistrācijai, kurai ir mazāk par pieciem gadiem, piešķirto apjomu.
19 ITSB vispirms norāda uz principiem, kas regulē jautājumu par preču zīmes izmantošanas pierādīšanu. Šajā sakarā tas norāda, ka, ja preču zīme reģistrēta attiecībā uz vispārējo norāžu kopumu ar vienas klases virsrakstu un ir izmantota attiecībā uz šajā pašā klasē ietvertām konkrētām precēm vai pakalpojumiem, principā būtu jāuzskata, ka preču zīme ir izmantota attiecībā uz šīm konkrētajām precēm vai pakalpojumiem. Tāpat var uzskatīt, ka preču zīme ir tikusi izmantota attiecībā uz atsevišķu apakškategoriju, ja tādu ir iespējams konstatēt, jo konkrētām precēm vai pakalpojumiem piemīt pietiekamas kopējas iezīmes. ITSB tomēr piebilst, ka šāda veida vispārinājums ir jāveic ar vislielāko piesardzību, neaizmirstot, ka agrākas preču zīmes aizsardzība ir pamatota tikai tiktāl, ciktāl tā faktiski tikusi izmantota.
20 Izskatāmajā lietā – norāda ITSB – agrākā preču zīme ir reģistrēta attiecībā uz “farmaceitiskajiem un medicīniskajiem preparātiem uz kalcija bāzes” un tās izmantošana ir tikusi pierādīta tikai attiecībā uz farmaceitiskajiem preparātiem uz kalcija bāzes, prasītājai pašai savas preču zīmes aptverto preču aprakstā atsevišķi identificējot preparātus uz kalcija bāzes.
21 Tātad prasītāja nevarēja Iebildumu nodaļai un Apelāciju padomei pārmest, ka tās iebilduma izskatīšanas nolūkā uzskatījušas, ka prasītājas preču zīme bijusi reģistrēta tikai attiecībā uz farmaceitiskiem preparātiem uz kalcija bāzes. Saskaņā ar ITSB viedokli, uzskatot, ka agrākā preču zīme ir izmantota attiecībā uz visu farmaceitisko preparātu kategoriju, lai gan tā tieši izmantota tikai attiecībā uz ļoti specifisku preci, agrākajai preču zīmei tiekot piešķirta nepamatota aizsardzība un esot pretrunā Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punktā ietvertajiem principiem.
22 Katrā gadījumā ITSB apliecina, ka Apstrīdētais lēmums neietver nekādu trūkumu, jo prasītāja par Iebildumu nodaļas lēmumu šajā jautājumā neiesniedza apelācijas sūdzību un nav šo argumentu izvirzījusi Apelāciju padomē.
Pirmās instances tiesas vērtējums
23 Kā izriet no Regulas Nr. 40/94 devītā apsvēruma, likumdevējs ir uzskatījis, ka pamats aizsargāt agrāku preču zīmi ir tikai tad, ja tā tikusi faktiski izmantota. Atbilstoši šim apsvērumam Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkts paredz, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteicējs var lūgt pierādījumu, ka agrākā preču zīme ir faktiski izmantota teritorijā, kurā tā ir aizsargāta, piecu gadu laikā pirms preču zīmes, pret kuru celti iebildumi, pieteikuma publikācijas [Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedums lietā T‑39/01 Kabushiki Kaisha Fernandes/ITSB – Harrison (“HIWATT”), II‑5233. lpp., 34. punkts, un 2004. gada 6. oktobra spriedums lietā T‑356/02 Vitakraft‑Werke Wührmann/ITSB – Krafft (“VITAKRAFT”), Krājums, II‑3445. lpp., 25. punkts].
24 Saskaņā ar Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), 22. noteikuma 2. punktu izmantošanas pierādījumam jāattiecas uz agrākās preču zīmes izmantošanas vietu, laiku, apjomu un raksturu (iepriekš minētais spriedums lietā “VITAKRAFT”, 27. punkts).
25 Izskatāmajā lietā ir skaidrs, ka agrākā preču zīme ir bijusi reģistrēta attiecībā uz “farmaceitiskajiem un medicīniskajiem preparātiem un, it īpaši preparātiem uz kalcija bāzes”, kuri ietilpst Nicas nolīguma 5. klasē. Tāpat netiek apstrīdēts, ka pēc otra dalībnieka procesā Apelāciju padomē lūguma, prasītāja ir iesniegusi pierādījumus par agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu ar dokumentiem, kuri apliecina tās faktisko izmantošanu farmaceitisko preparātu, un konkrētāk – preparātu uz kalcija bāzes, tirdzniecībā.
26 Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punkta pēdējais teikums, kā arī šīs pašas regulas 43. panta 3. punkts, ar ko 43. panta 2. punkta noteikumus piemēro agrāko valsts preču zīmju gadījumā, ir jāinterpretē kā vērsts uz to, lai nepieļautu, ka daļēji izmantota preču zīme bauda plašu aizsardzību tikai tādēļ, ka tā ir reģistrēta attiecībā uz plašu preču vai pakalpojumu klāstu. Tādējādi, piemērojot šīs normas, ir jāņem vērā preču vai pakalpojumu kategorijas, attiecībā uz kurām agrākā preču zīme ir reģistrēta, it īpaši tas, cik vispārīgi termini šajā nolūkā ir izmantoti, lai aprakstītu minētās kategorijas, un tas ir jādara saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieļauj, ka ir pierādīta faktiskā izmantošana [Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. jūlija spriedums lietā T‑126/03 Reckitt Benckiser (España)/ITSB – Aladin (“ALADIN”), Krājums, II‑2861. lpp., 44. punkts].
27 No iepriekš minētajām normām izriet – ja preču zīme ir reģistrēta attiecībā uz preču vai pakalpojumu kategoriju, kas ir pietiekami plaša, lai tās ietvaros varētu nošķirt vairākas iespējami neatkarīgas apakškategorijas, preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījums attiecībā uz daļu no šīm precēm vai pakalpojumiem iebildumu procesā nodrošina aizsardzību tikai vienai vai vairākām tām apakškategorijām, kas aptver preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem preču zīme tika faktiski izmantota. Savukārt, ja preču zīme ir reģistrēta attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas definēti tik precīzi un šauri, ka attiecīgās kategorijas ietvaros nav iespējams veikt nozīmīgus iedalījumus, tad preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījums attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem iebildumu izskatīšanas nolūkā obligāti aptver visu šo kategoriju (iepriekš minētais spriedums lietā “ALADIN”, 45. punkts).
28 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka agrākā preču zīme ir reģistrēta attiecībā uz “farmaceitiskajiem un medicīniskajiem preparātiem, un it īpaši preparātiem uz kalcija bāzes”. Šis apraksts acīmredzami ietver pietiekami plašu preču klāstu, proti, farmaceitiskos preparātus kopumā, lai tā ietvaros varētu nošķirt dažādas apakškategorijas, ko iespējams apskatīt autonomi. Farmaceitiskā preparāta jēdziens ietver pietiekami atšķirīgas preces no to funkcionālā uzdevuma un to gala patērētāju viedokļa, atbilstoši to īpašajām terapeitiskajām indikācijām, kā arī izplatīšanas kanāliem un atkarībā no tā, vai tie pieejami, izmantojot ārsta recepti, vai arī ir brīvā tirdzniecībā, lai to ietvaros varētu identificēt vairākas apakškategorijas. Turklāt pati prasītāja savas preču zīmes aptverto preču aprakstā ir atsevišķi identificējusi preces apakškategorijā, kas atbilst “preparātiem uz kalcija bāzes”.
29 Šajos apstākļos ir jāuzskata, ka pierādījumi par agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu ir iesniegti tikai par daļu no precēm vai pakalpojumiem, kuri ietilpst plašā preču kategorijā, kas var ietvert vairākas autonomas apakškategorijas.
30 No tā izriet, ka, iebildumu novērtēšanas nolūkā ņemot vērā tikai “farmaceitiskos preparātus uz kalcija bāzes”, Apelāciju padome ir pareizi piemērojusi Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punktu.
31 Šo secinājumu neliek apšaubīt prasītājas argumenti.
32 Vispirms prasītāja būtībā apgalvo: ja ir taisnīgi, ka gadījumā, kad agrākā preču zīme apzīmē dažāda rakstura preču un pakalpojumu kopumu, iebilduma novērtēšanas nolūkā ņemt vērā jomu, kurā preču zīme ir izmantota vairāk nekā piecus gadus, lai novērstu nepamatotu atsaukšanos uz tādām preču zīmēm, ar kurām apzīmē vienu vai vairākas klases, tomēr ir nesamērīgi ierobežot to vērā ņemšanu, aprobežojoties tikai ar specifisku preci vienas kategorijas ietvaros.
33 Šajā sakarā, pirmkārt, Pirmās instances tiesa uzskata, ka Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punkts norāda uz precēm un pakalpojumiem un nevis uz preču kategorijām vai klasēm, attiecībā uz ko preču zīme ir reģistrēta. Otrkārt, izteiciens “farmaceitiskie preparāti uz kalcija bāzes”, kas ņemti vērā iebilduma novērtēšanas nolūkā, nav vērsts tikai uz vienu specifisku preci, bet gan uz autonomu un pietiekami plašu apakškategoriju, ko izskatāmajā gadījumā nevar uzskatīt par nesamērīgu ierobežojumu. Kā tas izriet arī no iepriekš 29. un 30. punktā minētā, šāda nostāja atbilst Pirmās instances tiesas judikatūrai.
34 Turpinot, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka tik sašaurināta Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punkta interpretācija esot diskriminējoša, salīdzinot ar [aizsardzības] apjomu, kas iebildumu procesa laikā piešķirts neizmantotai reģistrācijai, kura ir mazāk nekā piecus gadus veca, Pirmās instances tiesa uzskata, ka diskriminācija nav konstatējama, jo abas situācijas nav salīdzināmas. Faktiski pierādījumi par tādas preču zīmes faktisku izmantošanu, kas reģistrēta mazāk nekā piecus gadus, nav nepieciešami tieši tāpēc, ka piecu gadu periods ir iecerēts, lai atļautu preču zīmi komerciāli izmantot. Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 50. pantam tikai pēc nepārtraukta piecus gadus ilga perioda beigām, kura laikā preču zīme nav faktiski izmantota Kopienā saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā reģistrēta, var paziņot, ka tā atcelta tāpēc, ka nav faktiski izmantota.
35 Ievērojot iepriekš minēto, pirmais pamats noraidāms kā nepamatots.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku izvirzītie argumenti
36 Pirmkārt, prasītāja apstrīd Apelāciju padomes secinājumu, ka attiecīgās preces nav pietiekami līdzīgas.
37 Saskaņā ar prasītājas viedokli abi attiecīgie preču veidi ir līdzīgi farmaceitiskie preparāti, kuru izcelsmes avots ir vienāda veida ražotāji, un kuri tiek ražoti un izplatīti vienās un tajās pašās aprindās. Viens aprakstāms, norādot uz aktīvo vielu, un otrs – norādot uz terapeitiskajām indikācijām. Otram procesa Apelāciju padomē dalībniekam būtu bijis jāpierāda, ka, neskatoties uz šo a priori līdzību, faktiski šo divu preparātu parakstīšanas un patēriņa apstākļi izslēdz jebkādu risku, ka patērētājs ar tiem abiem diviem saskarsies vienlaikus. Tomēr šādi pierādījumi netika iesniegti. Vienlaikus, nav iesniegti arī pierādījumi, ka preparātu devas forma un to lietošanas veids novērš jebkādu sajaukšanas iespēju.
38 Prasītāja piebilst – lai izslēgtu jebkādu sajaukšanas iespēju, nepietiek ar to, ka tiek konstatēts, ka divi farmaceitiski preparāti ir paredzēti atšķirīgu veselības problēmu ārstēšanai. Otram procesa Apelāciju padomē dalībniekam bija jāpierāda un jānodrošina, lai vienam slimniekam nevarētu parakstīt vai tas nevarētu patērēt abus ārstēšanas līdzekļus vienlaikus, kas nav izdarīts.
39 Otrkārt, prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome nav definējusi vērā ņemamo konkrēto sabiedrības daļu un novērtējusi sajaukšanas iespēju saistībā ar to. Tā atgādina, ka zāļu jomā vērā ņemamo konkrēto sabiedrības daļu veido visi iedzīvotāji kopumā, ietverot, pirmkārt, veselības aizsardzības profesionāļus, kā, piemēram, ārstus, farmaceitus un medicīnas māsas, un, otrkārt, visas personas, kas lietos farmaceitiskos preparātus, tostarp personas, kam jau ir ierobežotas redzes, kognitīvās vai intelektuālās spējas, kuras vēl var papildus iespaidot slimība.
40 Turklāt prasītāja apgalvo, ka sajaukšanas iespēja no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa pastāv ne tikai pirkuma izdarīšanas brīdī; sajaukšana pēc pārdošanas brīža jau ilgu laiku tiek ņemta vērā Atlantijas okeāna otrā pusē. Faktiski zāles parasti tiek lietotas noteiktu laika periodu un slimnieku, tam savā zāļu skapītī izvēloties ārstēšanas līdzekli, vairs nekonsultē veselības aizsardzības profesionālis.
41 Treškārt, prasītāja veic konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu.
42 Vispirms tā izvirza argumentu, – kā to atzinusi Apelāciju padome – ka apzīmējumiem “CALSYN” un “GALZIN” nav konceptuālas nozīmes no vidusmēra patērētāja viedokļa, tā ka abas konfliktējošās preču zīmes būtiski atšķiras. Prasītāja atsaucas uz Tiesas un Pirmās instances tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru sajaukšanas iespēja ir jo lielāka, jo nozīmīgāka izrādās agrākās preču zīmes atšķirtspēja. Atzīstot, ka preču zīme “CALSYN” ir patvaļīga un ar atšķirtspēju, Apelāciju padomei būtu bijis jāpiešķir lielāka nozīme līdzībai kopumā nekā atšķirībām no detaļu viedokļa. Tomēr tā ir rīkojusies pilnīgi pretēji.
43 Šajā sakarā prasītāja Apelāciju padomei pārmet, ka tā savu vērtējumu ir kļūdaini koncentrējusi uz vizuālo un fonētisko detaļu atšķirībām starp preču zīmēm, lai gan tai būtu bijis jāsalīdzina abu preču zīmju radītais vizuālais, fonētiskais un konceptuālais kopējais iespaids.
44 Attiecībā uz salīdzinājumu no vizuālā viedokļa prasītāja norāda, ka abos apzīmējumos ir vienāds burtu skaits un atklāj uzkrītošu līdzību – kopīgie burti “a”, “l” un “n” ir vienādā secībā. Šajā sakarā tā iebilst pret to, ka Apelāciju padome nav ņēmusi vērā vizuālo līdzību starp lielajiem burtiem “C” un “G”, kuri atšķiroties tikai ar nelielu svītru, ko viegli var izlaist, burtu “G” atveidojot rokrakstā. Tāpat burti “s” un “z” vizuāli esot ļoti līdzīgi, to ģeometriskajai formai esot vienkārši apgrieztai otrādi.
45 Attiecībā uz salīdzinājumu no fonētiskā viedokļa prasītāja iebilst pret to, ka Apelāciju padome ir veikusi izsmalcinātu analīzi abu apzīmējumu atšķirībām detaļās, kuras konkrētā sabiedrības daļa nespēj atšķirt. Tā uzskata, ka burtu “c” un “g” skanējums ir savstarpēji ļoti tuvs un neesot obligāti uztverams, it īpaši konkrētajai sabiedrības daļai, kurai nav parastās auditīvās spējas vai sabiedrības daļai, kas ietver gados vecākas personas vai ārzemniekus. Tas pats attiecas uz burtiem “s” un “z”.
46 Turklāt prasītāja Apelāciju padomei pārmet, ka tā ir patvaļīgi secinājusi, ka fonēmas “yn” un “in” tiekot izrunātas atšķirīgi. Tā apgalvo, ka kombinācija “yn” ir maz zināma franču valodā, kurā fonētiski burts “y” ir salīdzināms ar burtu “i”, tā kā konkrētā sabiedrības daļa, izņemot mazākumu, kas zina angļu valodu vai ITSB minētos fonētikas likumus, “yn” izrunā tāpat kā “in”. Tādējādi tikai “gaisa spiediena” atšķirības starp, attiecīgi, burtiem “c” un “g”, un “z” un “s” un, visbeidzot atšķirība “yn” un “in” izrunā nenovērš neko no abu preču zīmju kopējās fonētiskās līdzības.
47 Visbeidzot prasītāja apstiprina, ka visaptverošajam vērtējumam būtu jāņem vērā, ka vizuālo un fonētisko uztveri nevar vērtēt izolēti vienu no otras, jo cilvēka prāts, lai izrunātu vārdu, it īpaši patvaļīgi radītu vārdu, centīsies to vizualizēt prātā un otrādi. Tādējādi to lielā fonētiskā līdzība izraisot vizuālo iegaumēšanu un tādējādi ļoti līdzīgu abu preču zīmju reproducēšanu rakstveidā no to patērētāju puses, kuriem abas preču zīmes nav pieejamas vienlaikus. Tāpat liela vizuālā līdzība izraisa līdzīgu izrunu tad, kad patērētāji izmanto savu vizuālo atmiņu.
48 Noslēdzot, prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padomei būtu bijis jānolemj, ka līdzības starp apzīmējumiem pārsniedz to atšķirības un ka, neskatoties uz atšķirīgām terapeitiskajām indikācijām, preces būtu bijis jāatzīst par līdzīgām.
49 ITSB, pirmkārt, norāda, ka tas piekrīt prasītājas un Apelāciju padomes viedoklim attiecībā uz to, kas veido konkrēto sabiedrības daļu, proti – Francijas veselības aizsardzības profesionāļi un sabiedrība kopumā.
50 Otrkārt, ITSB analizē preču līdzību. Šajā sakarā tas norāda, ka saskaņā ar direktīvām, kuras attiecas uz iebildumu procesu, farmaceitiskie preparāti visumā tiek uzskatīti par ļoti līdzīgiem pārējiem farmaceitiskajiem preparātiem, lai gan līdzības pakāpe var būt mazāka, ja farmaceitiskie preparāti ir acīmredzami atšķirīgi.
51 Izskatāmajā lietā preces, kuras aptver agrākā preču zīme “CALSYN” un attiecībā uz kurām ir pierādīta tās izmantošana, ir farmaceitiskie preparāti uz kalcija bāzes. Izmantošanas pierādījumi parādot, ka “CALSYN” ir injicējams šķīdums uz kalcitonīna pamata, ko pārdod tikai pret recepti (“II saraksts”) un ko pacientiem it īpaši dod hiperkalcēmijas gadījumā (kalcija nepietiekamība un progresējoša kalcija izzušana kaulos) un lai ārstētu slimības, kas skar kaulus (it īpaši – Pageta slimības gadījumā, kura ir cilvēka skeleta kaulu deformāciju izraisoša slimība).
52 Apstrīdētajā pieteikumā norādītie farmaceitiskie preparāti Vilsona slimības ārstēšanai ir paredzēti, lai ārstētu reti sastopamu, pārmantojamu ģenētisku slimību, kura izraisa vara uzkrāšanos organismā. Šādus preparātus parakstot ārsti, un tie tiek izsniegti, uzrādot recepti, ņemot vērā ļoti specifiskas terapeitiskās indikācijas.
53 Rezumējot, ITSB apliecina, ka attiecīgās preces ir līdzīgas tādēļ, ka pēc sava rakstura tās ir farmaceitiskie preparāti, taču ierobežotā pakāpē, ievērojot to atšķirīgās terapeitiskās indikācijas. Tādējādi Apelāciju padomes vērtējums šajā jautājumā esot pareizs.
54 Treškārt, ITSB veic apzīmējumu salīdzinājumu no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa.
55 Attiecībā uz vizuālo salīdzinājumu tas norāda, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv vizuālas līdzības, jo tie sastāv no vienāda burtu skaita (seši), no kuriem trīs identiski burti ir izkārtoti vienādā secībā un vienā rindā (“a”, “l” un “n”) un ka lielie burti “G” un “C” un burti “z” un “s” ir līdzīgi. Tomēr, kā norādījusi Apelāciju padome, apzīmējumus atšķirot agrākās preču zīmes burts “y”.
56 No fonētiskā viedokļa ITSB apgalvo, ka abi apzīmējumi sastāv no divām zilbēm un zilbes “cal” un “gal”, kā arī zilbes “zin” un “syn” ir ļoti tuvas. Galotnes “in” un “yn” franču valodā varot tikt izrunātas vienādi – [in] (kā vārdos “sinistre”, “sinusite” vai “synonyme”, “synergie”), vai arī [ë] (kā vārdos “sincère”, “singe”, “lapin” vai “synthèse”, “syndicat”) patskanim “y” sekojot tādiem pašiem fonētikas likumiem kā patskanis “i”. ITSB paļaujas uz Pirmās instances tiesas vērtējumu par Apelāciju padomes veikto fonētisko analīzi.
57 Attiecībā uz apzīmējumu konceptuālo salīdzinājumu ITSB apliecina – kā norāda Apelāciju padome –, ka preču zīmēm no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa nav nozīmes, tā ka šajā sakarā nav iespējams izdarīt nekādus secinājumus.
58 Konstatēto vizuālo un fonētisko līdzību dēļ ITSB secina, ka apzīmējumi kopumā ir līdzīgi.
59 Ceturtkārt ITSB veic visaptverošu sajaukšanas iespējas vērtējumu. Šajā sakarā tas vispirms norāda uz judikatūru, saskaņā ar kuru nenozīmīgu līdzību starp aptvertajām precēm vai pakalpojumiem var kompensēt ar preču zīmju augstu līdzības pakāpi un otrādi. Saskaņā ar ITSB viedokli tiek uzskatīts, ka sajaukšanas iespējas novērtēšanas nolūkā vērā ņemamais vidusmēra patērētājs ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs. Tomēr būtu jāņem vērā, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas.
60 Turpinot ITSB norāda, ka vispārīgā veidā vidusmēra patērētājs ir uzmanīgāks attiecībā uz farmaceitiskiem preparātiem, kas ir recepšu zāles, nekā attiecībā uz farmaceitiskajiem preparātiem, kuri ir brīvā tirdzniecībā, turklāt tā uzmanība ir atkarīga no preparāta terapeitiskajām indikācijām. Izskatāmajā lietā – norāda ITSB – attiecīgie farmaceitiskie preparāti ir recepšu zāles, tā ka līdz ar Apelāciju padomi var uzskatīt, ka patērētāju uzmanība ir diezgan augsta.
61 Noslēgumā ITSB paļaujas uz Pirmās instances tiesas vērtējumu par to, vai apzīmējumu un preču līdzība var radīt sajaukšanas iespēju no Francijas patērētāju viedokļa.
Pirmās instances tiesas vērtējums
62 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē “ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi]”. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, ar jēdzienu “agrākas preču zīmes” saprot dalībvalstī reģistrētas preču zīmes, kuru pieteikuma iesniegšanas datums ir pirms Kopienas preču zīmes saņemšanas pieteikuma iesniegšanas datuma.
63 No sabiedrības viedokļa sajaukšanas iespēja pastāv, ja konkrētā sabiedrības daļa var domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumus, piedāvā viens un tas pats uzņēmums vai, attiecīgā gadījumā, saimnieciski saistīti uzņēmumi; šī iespēja ir jāizvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus [Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 16. un 29. punkts, un 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 17. un 18. punkts; Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑104/01 Oberhauser/ITSB – Petit Liberto (“Fifties”), Recueil, II‑4359. lpp., 25. un 26. punkts].
64 Šis visaptverošais vērtējums pieprasa zināmu vērā ņemamo faktoru savstarpēju atkarību un it īpaši preču zīmju līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību, tā ka nenozīmīgu līdzību starp aptvertajām precēm vai pakalpojumiem var kompensēt ar preču zīmju augsto līdzības pakāpi un otrādi (iepriekš minētais spriedums lietā Canon, 17. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 19. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “Fifties”, 27. punkts).
65 Izskatāmajā lietā agrākā preču zīme ir reģistrēta Francijā. Tātad, lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir jāvadās no Francijas sabiedrības uztveres.
66 Turklāt, tā kā izskatāmajā lietā attiecīgās preces ir farmaceitiski preparāti, konkrēto sabiedrības daļu veido, pirmkārt, veselības aizsardzības profesionāļi un, otrkārt, pacienti kā gala patērētāji [Pirmās instances tiesas 2005. gada 22. septembra spriedums lietā T‑130/03 Alcon/ITSB – Biofarma (“TRAVATAN”), Krājums, II‑3859. lpp., 49. punkts, un 2005. gada 17. novembra spriedums lietā T‑154/03 Biofarma/ITSB – Bauch & Lomb Pharmaceuticals (“ALREX”), Krājums, II‑4743. lpp., 46. punkts].
67 Šajā sakarā ir jānoraida prasītājas apgalvojumi, ka Apelāciju padome neesot definējusi konkrēto sabiedrības daļu. Faktiski no Apstrīdētā lēmuma 10. punkta skaidri izriet, ka Apelāciju padome, pēc tam, kad tā bija izdarījusi norādi uz franču patērētāju, ir norādījusi, ka konkrētā sabiedrības daļa ietvēra “gan zāļu patērētājus, gan veselības aizsardzības profesionāļus”. Pirmās instances tiesa tādējādi uzskata, ka Apelāciju padome ir pareizi definējusi konkrēto sabiedrības daļu.
68 Saistībā ar attiecīgo preču līdzību ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp precēm, šie faktori it īpaši ietver to raksturu, funkcionālo uzdevumu, lietojumu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo iedabu (iepriekš minētais spriedums lietā Canon, 23. punkts).
69 Izskatāmajā lietā ir jānorāda, ka Apelāciju padome būtībā ir uzskatījusi, ka konfliktējošās preces ir abi farmaceitiskie preparāti, kas tādēļ ir līdzīgas, un ka to atšķirības rada to atšķirīgās terapeitiskās indikācijas. Tomēr to atzīst arī prasītāja, norādot, pirmkārt, ka farmaceitiskie preparāti a priori esot uzskatāmi par līdzīgiem un otrkārt, ka attiecīgie preparāti tiek parakstīti atšķirīgām veselības problēmām. No prasītājas dokumentiem izriet, ka tā Apelāciju padomes vērtējumu apstrīd tikai attiecībā uz pastāvošās līdzības pakāpi.
70 Šajā sakarā pietiek norādīt, ka attiecīgās preces ir viena rakstura (farmaceitiskie preparāti), tām ir viens un tas pats funkcionālais uzdevums (cilvēku veselības problēmu ārstēšana), tās ir paredzētas vieniem un tiem pašiem patērētājiem (veselības aizsardzības jomas profesionāļiem), izmanto vienus un tos pašus izplatīšanas kanālus (galvenokārt aptiekas) un ir apveltītas ar potenciālu papildinošu iedabu. Savukārt to atšķirības ir saistītas ar to atšķirīgajām terapeitiskajām indikācijām.
71 Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka preču savstarpējās līdzības elementi dominē pār atšķirīgajiem elementiem, un jākonstatē, – kā to Apelāciju padome pamatoti norādījusi Apstrīdētajā lēmumā – ka pastāv attiecīgo preču zināma līdzības pakāpe.
72 Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošajam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus [skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedumu lietā T‑292/01 Phillips‑Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), Recueil, II‑4335. lpp., 47. punkts un tajā minētā judikatūra].
73 Vispirms attiecībā uz konceptuālo līdzību ir jānorāda, ka Apelāciju padome uzskatīja, ka konfliktējošajām preču zīmēm no vidusmēra patērētāja viedokļa nav nozīmes un šo konstatējumu prasītāja nav apstrīdējusi. Šajā sakarā Pirmās instances tiesa uzskata, ka Apelāciju padomes vērtējums ir pareizs, tā kā konfliktējošajiem apzīmējumiem nav nekādas nozīmes.
74 Turpinot, no vizuālā viedokļa Pirmās instances tiesa atzīmē, ka abi apzīmējumi ir tīri verbāli un sastāv no vienāda skaita burtu (sešiem), no kuriem trīs identiski burti ir izkārtoti vienādā secībā un vienā rindā (“a”, “l” un “n”). Pirmās instances tiesa tāpat uzskata, ka lielie burti “G” un “C” ir līdzīgi, tāpēc nav pierādīts fakts, ka katra apzīmējuma pirmais burts varētu piesaistīt patērētāja skatu. Turklāt – un pretēji Apelāciju padomes norādītajam – Pirmās instances tiesa konstatē, ka burti “z” un “s” tāpat ir līdzīgi. Ir tiesa, kā to norāda Apelāciju padome, ka agrākās preču zīmes burts “y” piesaista uzmanību tiktāl, ciktāl tas nav franču valodā mūsdienās bieži izmantots burts. Tomēr šī īpatnība pati par sevi neļauj nozīmīgi diferencēt abus apzīmējumus. Pirmās instances tiesa no tā secina, ka kopumā no vizuālā viedokļa abi apzīmējumi ir līdzīgi.
75 Visbeidzot – attiecībā uz fonētisko salīdzinājumu – Pirmās instances tiesa norāda, ka abi apzīmējumi ir divzilbīgi un ka abu apzīmējumu pirmās zilbes “cal” un “gal” tiek izrunātas līdzīgā veidā, jo līdzskaņu “c” un “g” skanējums ir ļoti tuvs. Turklāt – pretēji Apelāciju padomes norādītajam – Pirmās instances tiesa norāda, ka franču valodā fonēmas “yn” un “in” ļoti bieži tiek izrunātas vienādi. Tādējādi Pirmās instances tiesa uzskata, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu novērtējumā, secinot, ka konfliktējošie apzīmējumi no fonētiskā viedokļa atšķiras.
76 Ievērojot iepriekš minēto, Pirmās instances tiesa uzskata, ka abi apzīmējumi kopumā ir līdzīgi un tā rezultātā Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu novērtējumā, atzīstot, ka konfliktējošie apzīmējumi ir atšķirīgi, it īpaši no fonētiskā viedokļa.
77 Attiecībā uz sajaukšanas iespējas visaptverošo novērtējumu Pirmās instances tiesa atzīmē, ka Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka, lai gan starp precēm un preču zīmēm pastāv noteikta līdzības pakāpe, tā nav pietiekama, lai rastos sajaukšanas iespēja starp precēm, kas tiek pārdotas, apzīmējot ar katru no šīm preču zīmēm. Nonākot pie šāda secinājuma, Apelāciju padome ir it īpaši uzskatījusi, ka, ievērojot preču raksturu, konkrētā sabiedrības daļa ietver gan zāļu patērētājus, gan veselības aizsardzības profesionāļus, kuri pievērš īpašu izmanību preces identificējošajiem apzīmējumiem.
78 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka šī visaptverošā vērtējuma veikšanas nolūkā tiek uzskatīts, ka attiecīgās preču kategorijas vidusmēra patērētājs ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs. Saskaņā ar šo pašu judikatūru tāpat ir jāņem vērā, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 26. punkts).
79 Pirmās instances tiesa uzskata, ka farmaceitisko preparātu vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis ir nosakāms katrā atsevišķā gadījumā, atkarībā no lietas apstākļiem un it īpaši atkarībā no attiecīgā preparāta terapeitiskajām indikācijām. Tāpat Pirmās instances tiesa uzskata, ka tādu zāļu gadījumā, kādām nepieciešama ārsta recepte, kādas tiek apskatītas izskatāmajā lietā, uzmanības līmenis galvenokārt būtu paaugstināts, ievērojot, ka tās paraksta ārsts un ka pēc tam tās pārbauda farmaceits, kas tās izsniedz patērētājiem.
80 Tomēr nepietiek ar apstākli, ka konkrēto sabiedrības daļu veido personas, kuru uzmanības pakāpe uzskatāma par paaugstinātu, lai, ievērojot starp precēm un konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāvošo līdzību, izslēgtu, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka preces ir no viena un tā paša uzņēmuma vai attiecīgā gadījumā, saimnieciski saistītu uzņēmumu preces. Pirmās instances tiesa norāda, ka Apelācijas padomes secinājums par sajaukšanas iespējas nepastāvēšanu ir bijis balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, proti, ka starp apzīmējumiem pastāv nozīmīgas atšķirības, it īpaši no fonētiskā viedokļa, un ka šīs atšķirības varētu kompensēt starp precēm pastāvošās līdzības pakāpi. Tomēr šo vērtējumu nevar apstiprināt, jo, kā tas norādīts iepriekš, 74. un 75. punktā, starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv izteikta vizuāla un fonētiska līdzība.
81 Šajos apstākļos Pirmās instances tiesa pretēji Apstrīdētajā lēmumā ietvertajam atrisinājumam uzskata, ka – no kopējā iespaida viedokļa –, ievērojot attiecīgo preču līdzību un abu preču zīmju vizuālās un fonētiskās līdzības, starp tām saskatāmās atšķirības nav pietiekamas, lai izslēgtu sajaukšanas iespēju no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa.
82 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītājas otrais pamats, lai konstatētu Apelāciju padomes pieļautu Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, ir jāatbalsta. Līdz ar to Apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.
Par tiesāšanās izdevumiem
83 Atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA(piektā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2004. gada 7. septembra lēmumu (lieta R 295/2003‑4);
2) ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina prasītājas tiesāšanās izdevumus.
Vilaras | Martins Ribeiro | Jürimäe |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2006. gada 17. oktobrī