Language of document : ECLI:EU:T:2024:267

Pagaidu versija

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)

2024. gada 24. aprīlī (*)

Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Joyful by nature” reģistrācijas pieteikums – Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “JOY” – Relatīvs atteikuma pamats – Reputācijas apdraudējums – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts – Reputācijas pierādījums – Netaisnīgi gūts labums no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas

Lietā T‑157/23

Kneipp GmbH, Vircburga [Würzburg] (Vācija), ko pārstāv M. Pejman, advokāts,

prasītāja,

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju  (EUIPO), ko pārstāv E. Markakis, pārstāvis,

atbildētājs,

otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks –

Jean Patou, Parīze (Francija),

VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. Kornezovs [A. Kornezov], tiesneši K. Kečmārs [K. Kecsmár] (referents) un S. Kingstone [S. Kingston],

sekretārs: V. Di Buči [V. Di Bucci],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā, ka trīs nedēļu laikā pēc paziņojuma par tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanu izsniegšanas neviens lietas dalībnieks nav iesniedzis pieteikumu par tiesas sēdes rīkošanu, un saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 106. panta 3. punktu pieņēmusi lēmumu lemt par prasību bez tiesvedības mutvārdu daļas,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums 

[..]

 Lietas dalībnieku prasījumi

11      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir noraidīta tās apelācijas sūdzība par Iebildumu nodaļas 2022. gada 28. februāra lēmumu;

–        piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies Vispārējā tiesā, kā arī iebildumu procesā.

12      EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja EUIPO tiks uzaicināts uz tiesas sēdi.

 Juridiskais pamatojums

[..]

 Par agrākās preču zīmes reputācijas esamību un minētās reputācijas pierādīšanas pienākumu

[..]

22      Turpmāk jāprecizē, ka agrākas preču zīmes reputācija jānosaka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā (spriedums, 2020. gada 5. oktobris, Laboratorios Ern/EUIPO – SBS Bilimsel Bio Çözümler (“apiheal”), T‑51/19, nav publicēts, EU:T:2020:468, 112. punkts). Dokumentiem, kas izdoti pēc šī datuma, nevar atņemt pierādījuma spēku, ja tie ļauj izdarīt secinājumus par situāciju, kāda tā bija šajā dienā. Nevar a priori izslēgt, ka dokumentā, kas sagatavots noteiktu laiku pirms vai pēc šī datuma, varētu būt ietvertas lietderīgas norādes, ņemot vērā, ka preču zīmes reputācija parasti tiek iegūta pakāpeniski. Šāda dokumenta pierādījuma spēks var mainīties atkarībā no tā, cik tuvu vai tālu aptvertais periods ir no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma (skat. spriedumu, 2018. gada 16. oktobris, VF International/EUIPO – Virmani (“ANOKHI”), T‑548/17, nav publicēts, EU:T:2018:686, 104. punkts un tajā minētā judikatūra; pēc analoģijas skat. arī rīkojumu, 2004. gada 27. janvāris, La Mer Technology, C‑259/02, EU:C:2004:50, 31. punkts).

[..]

33      Šie dokumenti, kā arī smaržu “Joy” prestižās cenas un saņemtie apbalvojumi ļauj konstatēt, ka agrākā preču zīme saistībā ar precēm, kas ar to tiek apzīmētas, ir plaši pazīstama ievērojamai sabiedrības daļai būtiskā Savienības teritorijā, lai gan šie apbalvojumi piešķirti pirms vairākiem gadiem un pārdošanas rādītāji ir samazinājušies laika periodā no 2013. līdz 2018. gadam. Attiecībā uz pēdējo minēto aspektu jākonstatē, ka agrākajai preču zīmei katrā ziņā bija augsta atpazīstamības pakāpe pagātnē, kas, pat pieņemot, ka tā gadu gaitā varēja samazināties, tomēr pastāvēja preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā 2019. gadā, līdz ar to zināma “atlikusī” atpazīstamība šajā dienā varēja saglabāties (skat. spriedumu, 2014. gada 8. maijs, Simca Europe/OHMI – PSA Peugeot Citroën (“Simca”), T‑327/12, EU:T:2014:240, 46., 49. un 52. punkts).

[..]

37      Otrkārt, prasītāja atsaucas arī uz faktu, ka Apelācijas padome esot prezumējusi agrākās preču zīmes reputāciju un esot kļūdaini precizējusi, ka prasītājai ir jāpierāda agrākās preču zīmes būtisks reputācijas zudums laika periodā no 2018. gada līdz pieteiktās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienai, proti, 2019. gada 29. novembrim.

38      Kā atgādināts šīs sprieduma 22. punktā minētajā judikatūrā, nevar a priori izslēgt, ka dokuments, kas sagatavots noteiktu laiku pirms vai pēc attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, var ietvert lietderīgas norādes, ņemot vērā, ka preču zīmes reputācija parasti tiek iegūta pakāpeniski. Tāda pati argumentācija attiecas uz šādas reputācijas zaudēšanu, kas parasti arī tiek pakāpeniski zaudēta. Šāda dokumenta pierādījuma spēks var mainīties atkarībā no tā, cik tuvu vai tālu aptvertais periods ir no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma.

39      Tādējādi pierādījumiem, kas iegūti pirms apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nevar atņemt pierādījuma spēku tikai tādēļ, ka tie ir datēti piecus gadus pirms apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas (spriedums, 2020. gada 5. oktobris, “apiheal”, T‑51/19, nav publicēts, EU:T:2020:468, 112. punkts).

40      No judikatūras arī izriet, ka reputācijas pierādīšanas pienākums ir agrākās preču zīmes īpašniekam (skat. spriedumu, 2022. gada 5. oktobris, Puma/EUIPO – CMS (“CMS Italy”), T‑711/20, nav publicēts, EU:T:2022:604, 83. punkts un tajā minētā judikatūra).

41      Šajā lietā apstrīdētā lēmuma 34. punktā Apelācijas padome, atgādinādama, ka reģistrācijas pieteikums ir iesniegts 2019. gada 29. novembrī, ir uzsvērusi, ka lielākā daļa iesniegto pierādījumu attiecas uz laika periodu no 2013. līdz 2017. gadam un daži no tiem ir datēti ar 1990., 2000. vai 2006. gadu, bet pierādījumi faktiski ietver norādes par otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieka nepārtrauktajiem centieniem 2018. gadā saglabāt savu tirgus daļu, turklāt piebilstot, ka “reputācijas zaudēšana reti notiek vienā reizē, bet tas drīzāk ir nepārtraukts ilgstošs process, jo reputācija parasti rodas vairāku gadu garumā un nevar to vienkārši aktivēt un deaktivizēt”, un ka “turklāt prasītājai ir jāpierāda būtisks reputācijas zudums īsā laika periodā”.

42      Tādējādi – pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, – šis vērtējums nenozīmē pierādīšanas pienākuma pāreju un atbilst šī sprieduma 38.–40. punktā minētajai judikatūrai. Tā kā nav konkrētu pierādījumu par to, ka reputācija, ko agrākā preču zīme daudzu gadu laikā pakāpeniski ieguvusi, būtu pēkšņi zudusi pēdējā pārbaudāmajā gadā, Apelācijas padome bija tiesīga secināt, ka būtiskajā 2019. gada 29. novembrī agrākajai preču zīmei joprojām bija reputācija. (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2004. gada 7. janvāris, Aalborg Portland u.c./Komisija, C‑204/00 P, C‑205/00 P, C‑211/00 P, C‑213/00 P, C‑217/00 P un C‑219/00 P, EU:C:2004:6, 79. punkts).

[..]

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      Katrs lietas dalībnieks savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.

Kornezov

Kecsmár

Kingston

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2024. gada 24. aprīlī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – angļu.