Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 11. decembrī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Aragón (Spānija) – ASADE – Asociación Estatal de Entidades de Servicios de Atención a Domicilio/Consejería de Sanidad de la Diputación General de Aragón

(Lieta C-676/20)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Aragón

Pamatlietas puses

Pieteicēja: ASADE – Asociación Estatal de Entidades de Servicios de Atención a Domicilio

Atbildētāja: Consejería de Sanidad de la Diputación General de Aragón

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Savienības tiesībām – LESD ¹ 49. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) ² 76. un 77. pantu (saistībā ar 74. pantu un XIV pielikumu) – ir saderīgs valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj līgumslēdzējām iestādēm vienoties ar privāto tiesību bezpeļņas organizācijām – ne tikai brīvprātīgo apvienībām – par visu veidu sociālo pakalpojumu sniegšanu personām apmaiņā pret izdevumu atlīdzināšanu, neizmantojot Publiskā iepirkuma direktīvā [2014/24/ES] paredzētās procedūras un neatkarīgi no paredzētās vērtības, minētos mehānismus vienkārši iepriekš kvalificējot kā nelīgumiskus?

Vai ar Savienības tiesībām – LESD 49. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) 76. un 77. pantu (saistībā ar 74. pantu un XIV pielikumu) – ir saderīgs valsts tiesiskais regulējums, ar kuru – saistībā ar vispārējas nozīmes veselības aprūpes vai sociālo pakalpojumu sniegšanu – tiek atļauts atkāpties no publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma, izmantojot saskaņotas darbības metodi, ar to papildinot vai aizstājot pārvaldību ar pašu līdzekļiem, nevis tādēļ, ka šī metode būtu piemērota pienācīgai pakalpojumu sniegšanai, bet gan tālab, lai tiktu sasniegti konkrēti sociālās politikas mērķi, kas ietekmē pakalpojumu sniegšanas veidu vai kuru sasniegšana būtu jānodrošina attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam, lai tas tiktu izraudzīts, arī tad, ja paliek spēkā publiskuma, konkurences un pārskatāmības principi?

Ja tas tā ir, vai ar Savienības tiesībām – iepriekš minētajām normām, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū ³ 15. panta 2. punkta b) apakšpunktu ir saderīgs tas, ka šī metode tiek piemērota vienīgi bezpeļņas organizācijām – ne tikai brīvprātīgo apvienībām, – pat ja ir ievēroti pārskatāmības un publiskuma principi?

Vai, ņemot vērā Pakalpojumu direktīvas [2006/123/EK] 15. panta 2. punkta b) apakšpunktu, var uzskatīt, ka rīcības brīvības piešķiršana līgumslēdzējām iestādēm izmantot saskaņotas darbības, lai uzticētu sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldību bezpeļņas organizācijām, ir pielīdzināma tam, ka piekļuve šiem pakalpojumiem ir atkarīga no juridiskās formas? Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, vai ir spēkā tāds valsts tiesiskais regulējums kā jautājumā aplūkotais, attiecībā uz kuru valsts nav paziņojusi Komisijai prasības par juridisko formu iekļaušanu atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 15. panta 7. punktam?

Ja atbildes uz iepriekšējiem jautājumiem ir apstiprinošas, vai LESD 49. un 56. pants, Publiskā iepirkuma direktīvas [2014/24/ES] 76. un 77. pants (saistībā ar 74. pantu un XIV pielikumu) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū 15. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzējas iestādes, izvēloties bezpeļņas organizācijas (ne tikai brīvprātīgo apvienības), ar kurām būtu jāvienojas par visu veidu sociālo pakalpojumu sniegšanu personām, papildus minētās direktīvas 2. panta 2. punkta j) apakšpunktā minētajiem kritērijiem kā vienu no izvēles kritērijiem var paredzēt to, ka attiecīgā organizācija ir iedibināta pakalpojuma sniegšanas vietā vai ģeogrāfiskajā apgabalā?

____________

¹ OV 2012, C 326, 47. lpp.

² OV 2014, L 94, 65. lpp. (par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK).

³ OV 2006, L 376, 36. lpp.