Language of document :

Prasība, kas celta 2024. gada 11. martā – Itālijas Republika/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-194/24)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji: G. Palmieri, kam palīdz M. Di Benedetto un S. Fiorentino, avvocati dello Stato, kā arī G. Lillo, procuratore dello Stato)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2842 (2023. gada 22. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/473, publicēta 2023. gada 20. decembra ESOV, L sērija;

piespriest Padomei un Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 31. panta un 52. panta 1., 2. un 4. punkta pārkāpumu, kā arī Hartas 52. panta 3. punkta un 53. panta pārkāpumu kopsakarā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 18. pantu

Apstrīdētā regula, kurā kā izkāpšanas pienākuma izpildes kontroles pasākums ir noteikts pienākums uz kuģiem obligāti uzstādīt novērošanas videokameras, paredz uz kuģiem uzņemto personu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību, tiesību uz viņu personas datu aizsardzību un darba ņēmēja tiesību uz cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem ierobežojumu, kas ir pilnībā nesamērīgs ar izvirzītajām interesēm, ņemot vērā arī, ka pastāv atbilstīgas alternatīvas, kuras būtu ļāvušas lietderīgi sasniegt to pašu mērķi ar mazāku kaitējumu pretējām interesēm; un minētā regula katrā ziņā pienācīgi negarantē šo tiesību aizsardzību.

Otrais pamats attiecas uz LES 3. panta 3. punkta, LESD 101. un nākamo pantu un 120. panta, kā arī 27. protokola par iekšējo tirgu un konkurenci pārkāpumu

Dalībvalstu iestādēm piešķirot plašu rīcības brīvību, lai pārkāpumu varētu kvalificēt kā smagu, ir pārkāpts vai varētu tikt pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes pret ekonomikas dalībniekiem princips, tādējādi izkropļojot konkurenci Eiropas Savienībā, jo dažādās valstīs ir iespējams atšķirīgs sodu sistēmas vērtējums.

____________