Language of document : ECLI:EU:F:2007:233

CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)

2007. gada 14. decembrī

Lieta F‑82/06

Tineke Duyster

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Bērna kopšanas atvaļinājums – Bērna kopšanas atvaļinājuma sākuma datums – Lis pendens – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Duyster lūdz atcelt Komisijas 2006. gada 11. maija lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņas sūdzība par Komisijas 2005. gada 17. novembra lēmumu, kurā tās bērna kopšanas atvaļinājuma sākuma datums ir noteiks 2004. gada 8. novembrī. Turklāt prasītāja no jauna izvira tos pašus prasījumus, kurus tā izvirzīja lietā F‑18/06 Duyster/Komisija, proti, pirmkārt, atcelt Komisijas 2005. gada 17. novembra lēmumu, kurā tās bērna kopšanas atvaļinājuma sākuma datums ir noteiks 2004. gada 8. novembrī, otrkārt, samaksāt zaudējumu atlīdzību, tostarp lai atlīdzinātu ar minēto lēmumu nodarītos mantiskos zaudējumus un morālo kaitējumu

Nolēmums Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Procesuālo dokumentu pieņemamība – Vērtējums dokumenta iesniegšanas brīdī

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 114. pants)

2.      Tiesvedība – “Lis pendens” izņēmums

1.      Tāpat kā prasības pieņemamību nosaka tās iesniegšanas brīdī, arī citu procesuālo dokumentu, piemēram, dokumenta, ar kuru tiek izvirzīta iebilde par nepieņemamību, pieņemamību nosaka to iesniegšanas brīdī. Šāda interpretācija nodrošina tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu ievērošanu.

(skat. 40. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1984. gada 27. novembris, 50/84 Bensider u.c./Komisija, Recueil, 3991. lpp., 8. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2001. gada 8. oktobris, T‑236/00 R II Stauner u.c./Parlaments un Komisija, Recueil, II‑2943. lpp., 49. punkts; 2003. gada 9. jūlijs, T‑219/01 Commerzbank/Komisija, Recueil, II‑2843. lpp., 61. punkts.

2.      Prasība, kurā, pamatojoties uz tiem pašiem pamatiem kā agrāk celtajā prasībā, ir vieni un tie paši lietas dalībnieki un kurai ir viens un tas pats mērķis, ir jānoraida kā nepieņemama.

(skat. 47. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1985. ada 19. septembris, 172/83 un 226/83 Hoogovens Groep/Komisija, Recueil, 2831. lpp., 9. punkts; 1988. gada 22. septembris, 358/85 un 51/86 Francija/Parlaments, Recueil, 4821. lpp., 12. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 14. jūnijs, T‑68/07 Landtag Schleswig‑Holstein/Komisija, Krājumā nav publicēts, 16. punkts.