EIROPAS SAVIENĪBAS
CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2015. gada 17. decembrī

Lieta F‑94/14

Carlos Bowles

pret

Eiropas Centrālo banku (ECB)

Civildienests – ECB personāls – Personāla komitejas locekļi – Atalgojums – Alga – Algas papildu palielinājums – Atbilstība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmu un Eiropas Centrālās bankas statūtiem, kas pievienots LES un LESD, 36.2. pantu, ar ko C. Bowles būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt lēmumu, ar kuru Eiropas Centrālā banka (ECB) atteicās viņam par 2014. gadu piešķirt algas papildu palielinājumu, un, otrkārt, atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kas, viņaprāt, viņam ir nodarīts

Nolēmums      Atcelt Eiropas Centrālās bankas valdes 2014. gada 25. februāra lēmumu nepiešķirt C. Bowles algas papildu palielinājumu par 2014. gadu. Prasību pārējā daļā noraidīt. Eiropas Centrālā banka sedz savus un atlīdzina C. Bowles tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Īpaša prasība – Prasība par lēmumu noraidīt šo īpašo prasību – Pieņemamība

(Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības 41. pants)

2.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Atalgojums – Algas papildu palielinājums – Atbilstības nosacījumi – Absolūta neiespējamība to saņemt darbiniekam, kas pilda personāla pārstāvības pienākumus visā atsauces periodā – Nepieļaujamība – Tiesību uz vienlīdzīgu attieksmi pārkāpums

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20., 21., 27. un 28. punkts; Eiropas Centrālās bankas administratīvā apkārtraksta Nr. 1/2011 2. panta 3. punkts)

1.      Runājot par Eiropas Centrālās bankas personāla locekļa prasību, kurā ir iekļauti prasījumi, kas ir vērsti pret lēmumu noraidīt viņa īpašo prasību, šādi prasījumi nav jāizskata autonomi, jo šādu prasījumu vienīgās sekas ir vēršanās tiesā saistībā ar nelabvēlīgiem tiesību aktiem, par kuriem ir ticis iesniegts lūgums veikt pirmstiesas pārbaudi.

(skat. 32. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums, 1989. gada 17. janvāris, Vainker/Parlaments, 293/87, EU:C:1989:8, 8. punkts.

Civildienesta tiesa: rīkojums, 2006. gada 18. maijs, Corvoisier u.c./ECB, F‑13/05, EU:F:2006:35, 25. punkts.

2.      Runājot par algas papildu palielinājumu, kas piešķirts Eiropas Centrālās bankas personāla locekļiem, kuru sniegums ir ticis uzskatīts par izcilu divu no trim gadiem laikā pirms lēmuma par šāda palielinājuma piešķiršanu, ciktāl administratīvā apkārtraksta Nr. 1/2011 2. panta 3. punkts, kas attiecas uz šādiem palielinājumiem, personāla pārstāvi nostāda diskriminējošā stāvoklī tādēļ, ka viņam absolūti nav iespējams pierādīt, ka sniegums otrajā gadā ir bijis izcils, tādēļ, ka viņš ir pilnu laiku ticis nodarbināts kā personāla pārstāvis attiecīgajos trijos gados, šī tiesību norma ir prettiesiska. Šajā ziņā nevar pamatoti apgalvot, ka tas, ka ieinteresētā persona ir izmantojusi savas tiesības veltīt savu darba laiku savu pienākumu izpildei personāla komitejā, izriet no paša izvēles. Šī izvēles iespēja pretendēt uz to, lai veltītu darba laiku personāla pārstāvības pilnvaru īstenošanai, ir pamattiesības, kā tas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 27. un 28. panta.

Turklāt no Hartas 20. un 21. panta izrietošo pamattiesību uz vienlīdzīgu attieksmi īstenošana nevar tikt ierobežota ar tiesisko regulējumu, kurā personāla pārstāvji tiek nostādīti nelabvēlīgā un diskriminējošā situācijā salīdzinājumā ar citiem personāla locekļiem, lai arī šie ierobežojumi nav nedz vajadzīgi, nedz arī atbilstoši vispārējo interešu mērķim vai vajadzībai aizsargāt citas personas tiesības vai brīvības.

Tomēr, tā kā personāla pārstāvja un personāla locekļa situācijas faktiski atšķiras, tās nevar tikt izskatītas vienādi un tām var piemērot tikai atbilstības algas papildu palielināšanai nosacījumus, kuros ir ņemti vērā personāla locekļu un pārstāvju atšķirīgie statusi, kas arī šiem pārstāvjiem – tāpat kā jebkuram personāla loceklim – ļauj pierādīt, ka triju gadu laikposmā otrā gada sniegums ir bijis izcils, pat ja viņi ir izvēlējušies pilnu laiku un vairāk nekā vienu gadu pildīt pienākumus personāla komitejā.

(skat. 51.–54. un 60. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums, 2010. gada 14. septembris, Akzo Nobel Chemicals un Akcros Chemicals/Komisija, C‑550/07 P, EU:C:2010:512, 54. un 55. punkts un tajos minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: spriedums, 2014. gada 2. decembris, Migliore/Komisija, F‑110/13, EU:F:2014:257, 40. punkts.