PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS
2007. gada 4. decembrī (*)
Pagaidu noregulējums – Direktīva 91/414/EEK – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Pieņemamība – Steidzamības neesamība
Lieta T‑326/07 R
Cheminova A/S, Harbore [Harboøre] (Dānija),
Cheminova Agro Italia Srl, Roma (Itālija),
Cheminova Bulgaria EOOD, Sofija (Bulgārija),
Agrodan, SA, Madride (Spānija),
Lodi SAS, Grandfugerē [Grand‑Fougeray] (Francija),
ko pārstāv K. Merē [C. Mereu] un K. van Maldehems [K. Van Maldegem], avocats,
prasītājas,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv B. Dohertijs [B. Doherty] un L. Parpala [L. Parpala], pārstāvji,
atbildētāja,
par pieteikumu apturēt Komisijas 2007. gada 6. jūnija Lēmuma 2007/389/EK par malationa neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (OV L 146, 19. lpp.), piemērošanu līdz sprieduma pasludināšanai pamata lietā.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Atbilstošās tiesību normas
1 Ar Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Direktīva”) cita starpā ir izveidota Kopienu sistēma, kas piemērojama augu aizsardzības līdzekļu laišanas tirgū atļaujām un to atsaukšanai.
2 Direktīvas devītajā apsvērumā ir noteikts, ka noteikumiem, kas regulē atļauju piešķiršanu augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū, ir jānodrošina augsti aizsardzības standarti, ar kuru palīdzību it īpaši nevar atļaut tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, kuru radītie draudi veselībai, gruntsūdeņiem un videi nav pietiekami izpētīti. Tāpat šajā apsvērumā ir norādīts, ka cilvēku veselības un vides aizsardzība ir prioritāra, salīdzinot ar augkopības uzlabošanas mērķi.
3 Direktīvas 2. pantā augu aizsardzības līdzekļi ir definēti kā aktīvas vielas, kas cita starpā ir paredzētas nevēlamu augu iznīcināšanai. Šajā pantā aktīvas vielas ir definētas kā vielas vai mikroorganismi, kas vispārēji vai konkrēti iedarbojas uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem.
4 Direktīvas 4. panta 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina, ka augu aizsardzības līdzeklis netiek atļauts, ja vien nav tā, ka tā sastāvā esošās aktīvās vielas ir uzskaitītas I pielikumā.
5 Aktīvajām vielām, kas nav iekļautas Direktīvas I pielikumā, ar noteiktiem nosacījumiem var izņēmuma kārtā piemērot pārejas noteikumus. Saskaņā ar Direktīvas 8. panta 2. punktu 12 gadu laikā pēc Direktīvas izziņošanas dalībvalsts varēja atļaut tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanu valsts tirgū, kuri satur I pielikumā neiekļautas aktīvās vielas, kas jau bija pieejamas tirgū divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas datuma, proti, 1993. gada 25. jūlija. Komisijai vajadzēja uzsākt darba programmu šo aktīvo vielu pakāpeniskai pārbaudei. Pēc tam varēja lemt par minētās vielas iekļaušanu vai neiekļaušanu Direktīvas I pielikumā. Dalībvalstīm bija jānodrošina, ka, ja tas ir būtiski, attiecīgās atļaujas tiek piešķirtas, atsauktas vai mainītas.
6 Saskaņā ar šiem noteikumiem Komisija uzsāka darba programmu aktīvo vielu pakāpeniskai pārbaudei, kuras ietvaros ieinteresētajām pusēm, kas vēlējās šādu vielu iekļaut I pielikumā, bija jāiesniedz Komisijai un dalībvalstīm visa nepieciešamā informācija noteiktajā termiņā.
7 Komisijas 1992. gada 11. decembra Regulā (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta Direktīvas 8. panta 2. punktā (OV L 366, 10. lpp.), tika paredzēta novērtēšanas procedūra pirmās grupas vielām, lai tās, iespējams, ietvertu Direktīvas I pielikumā.
8 Turpinājumā, ar savu 2000. gada 28. februāra Regulu (EK) Nr. 451/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot Direktīvas 8. panta 2. punktā minētās darba programmas otro un trešo posmu (OV L 55, 25. lpp.), Komisija paredzēja novērtēšanu otrās un trešās grupas aktīvajām vielām, lai tās, iespējams, ietvertu Direktīvas I pielikumā.
9 Pie otrās grupas aktīvajām vielām pieder arī malations – šīs tiesvedības priekšmets –, pretkaitēkļu līdzeklis, kas tiek izmantots galvenokārt lauksaimniecībā, lai apkarotu dažādus kukaiņus, kas kaitē lielam daudzumam lauksaimniecības un dārzkopības augiem, kā arī, lai cīnītos pret odiem, mušām un mājas kukaiņiem.
10 Ar Regulu Nr. 451/2000 noteiktā procedūra, kas izklāstīta šīs regulas 4. panta 1. punktā, sākas ar to, ka ražotājs, kas vēlas nodrošināt malationa iekļaušanu Direktīvas I pielikumā, par savām interesēm, vēlākais, līdz 2000. gada 31. augustam paziņo, iesniedzot pieteikumu, ziņotājai dalībvalstij, kas nozīmēta regulas I pielikumā, proti, Somijas Republikai.
11 Saskaņā ar Regulas Nr. 451/2000 6. panta 1. punktu katram pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz ziņotājai dalībvalstij kopsavilkuma dosjē un pilnais dosjē atbilstoši to definīcijai šīs regulas 6. panta 2. un 3. punktā.
12 Kā termiņš šo dosjē, kā arī atbilstošās informācijas, kas var būt noderīga aktīvo vielu novērtēšanā, iesniegšanai tika noteikts 2002. gada 30. aprīlis saskaņā ar Regulas Nr. 451/2000 5. panta 4. punkta c) un d) apakšpunkta un Komisijas 2001. gada 6. aprīļa Regulas (EK) Nr. 703/2001, ar ko nosaka augu aizsardzības līdzekļu aktīvās vielas, kuras jānovērtē darba programmas otrajā posmā, kas minēta Direktīvas 8. panta 2. punktā, un pārskata to dalībvalstu sarakstu, kuras izraudzītas par ziņotājām par šīm vielām (OV L 98, 6. lpp.), 2. panta apvienotajiem noteikumiem.
13 Saskaņā ar Regulas Nr. 451/2000 7. panta 1. punktu ziņotājai dalībvalstij – ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc visu dosjē saņemšanas par aktīvo vielu – ir jāiesniedz pārskats Komisijai par dosjē pilnīgumu. Par tām aktīvajām vielām, par kurām iesniegtie dosjē ir uzskatāmi par pilnīgiem, ziņotāja dalībvalsts veic dosjē novērtēšanu.
14 Saskaņā ar Regulas Nr. 451/2000 8. panta 1. punktu tā sākotnējā redakcijā ziņotājai dalībvalstij iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc dosjē atzīšanas par pabeigtu, bija jānosūta Komisijai savs ziņojums par dosjē novērtēšanas rezultātiem, kurā bija ietverts ieteikums par to, vai aktīvo vielu iekļaut vai neiekļaut Direktīvas I pielikumā.
15 Regulas Nr. 451/2000 8. panta noteikumi tika grozīti ar Komisijas 2002. gada 14. augusta Regulas (EK) Nr. 1490/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot trešo posmu darba programmā, kura minēta Direktīvas 8. panta 2. punktā, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 451/2000 (OV L 224, 23. lpp.), 20. pantu, paredzot papildu procesuālo stadiju.
16 Tā ziņotājai dalībvalstij – sniedzot Komisijai ieteikumu par to, vai aktīvo vielu iekļaut vai neiekļaut Direktīvas I pielikumā, – iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc dosjē atzīšanas par pabeigtu, bija jānosūta ziņojuma par dosjē novērtēšanas rezultātiem projekts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI) (Regulas Nr. 451/2000 8. panta 1. punkts). Šajā procedūras stadijā, ja jaunus pētījumus nepieņēma, ziņotāja dalībvalsts tomēr varēja lūgt pieteikuma iesniedzējus iesniegt papildu datus, kas vajadzīgi dosjē precizēšanai (Regulas Nr. 451/2000 8. panta 2. punkts).
17 Tādējādi EPNI bija jānosūta ziņotājas dalībvalsts novērtējuma ziņojuma projekts citām dalībvalstīm, un tā varēja organizēt apspriedes ar ekspertiem (koleģiāla pārskatīšana). Šajā procedūras stadijā jaunus pētījumus nepieņēma, tomēr ziņotāja dalībvalsts varēja, vienojoties ar EPNI, lūgt pieteikuma iesniedzējus noteiktajā termiņā iesniegt papildu datus, kurus ziņotāja dalībvalsts vai EPNI bija atzinusi par vajadzīgiem dosjē precizēšanai (Regulas Nr. 451/2000 8. panta 5. punkts).
18 EPNI bija jānovērtē ziņotājas dalībvalsts novērtējuma ziņojuma projekts un jāsniedz Komisijai atzinums par to, vai aktīvā viela atbilst Direktīvas drošības prasībām viena gada laikā pēc minētā ziņojuma projekta saņemšanas. Vajadzības gadījumā EPNI varēja sniegt atzinumu par pieejamajām alternatīvām, ko tā uzskata par atbilstīgām drošības prasībām (Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punkts).
19 Vēlākais sešus mēnešus pēc EPNI atzinuma saņemšanas Komisijai bija jāpiedāvā attiecīgi vai nu lēmums, ar kuru tiek atteikta aktīvās vielas iekļaušana Direktīvas I pielikumā un kura rezultātā dalībvalstis atsauc laišanas tirgū atļaujas tiem augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šādu vielu, vai arī direktīva, kas paredz minētās vielas iekļaušanu Direktīvas I pielikumā (Regulas Nr. 451/2000 8. panta 8. punkts).
20 Galīgais akts bija jāpieņem saskaņā ar tā saukto “komitoloģijas” procedūru, kas paredzēta Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmuma 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 23. lpp.), Direktīvas 19. panta un Regulas Nr. 1490/2002 2. panta b) punkta apvienotajos noteikumos, tas ir, pamatojoties uz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu.
Prāvas rašanās fakti
21 Prasītāja Cheminova A/S ir Dānijas sabiedrība, kas nodibināta 1938. gadā un kura nodarbojas galvenokārt ar augu aizsardzības līdzekļu ražošanu un tirdzniecību. Minētos līdzekļus tā pārdod divos veidos: vai nu Kopienu tirgū tieši klientiem, izmantojot pati savas valsts atļaujas, vai arī izvēloties tos pārdot ar filiāļu, tādu kā Cheminova Agro Italia Srl, Cheminova Bulgaria EOOD un Agrodan, SA, kas ir prasītājas šajā lietā, vai klientu starpniecību. Otrajā gadījumā arī šīm filiālēm un klientiem var būt valsts atļaujas. Turklāt prasītājas pārdod savas preces klientiem, kas atrodas ārpus Kopienu tirgus, it īpaši Ziemeļamerikas un Āfrikas tirgū. Cheminova A/S, Cheminova Agro Italia, Cheminova Bulgaria un Agrodan (turpmāk tekstā visas kopā – “četras Cheminova prasītājas” pieder grupai, kuras mātes sabiedrība ir Auriga Industries A/S, kas pati ar komercdarbību nenodarbojas.
22 Prasītāja Lodi SAS ir Francijas sabiedrība, kas specializējas insekticīdu ražošanā un pārdošanā. Francijā tai pieder vairāku preču, kuru pamatā ir malations, tirdzniecības atļaujas.
23 2000. gada 24. augustā Cheminova A/S darīja zināmu Komisijai savu vēlmi iekļaut malationu Direktīvas I pielikumā. Komisija akceptēja šadu paziņojumu un iekļāva Cheminova A/S nosaukumu “pieteikumu iesniedzēju” sarakstā. Cheminova A/S iesniedza Somijas Republikai – ziņotājai dalībvalstij – kopsavilkuma un pilno dosjē, lūdzot novērtējumu attiecībā uz četru veidu kultūru, proti, kartupeļu, zemeņu, lucernas un dekoratīvo augu (siltumnīcas augi) izmantošanu. 2002. gada 28. oktobrī Somijas Republika informēja Komisiju par Cheminova A/S iesniegtā dosjē pilnīgumu.
24 Somijas Republika uzsāka malationa novērtēšanu un, neprasot Cheminova A/S iesniegt papildu zinātniskos datus, 2004. gada 2. februārī iesniedza novērtējuma ziņojuma projektu EPNI koleģiālai pārskatīšanai. Šis novērtējuma ziņojuma projekts – kurā bija ietverts ieteikums iekļaut malationu Direktīvas I pielikumā, paredzot tā izmantošanu tikai attiecībā uz siltumnīcas dekoratīvajiem augiem – tika nodots dalībvalstīm un EPNI koleģiālai pārskatīšanai. Šī pārskatīšana ilga no 2004. gada 2. februāra līdz 2006. gada 13. janvārim, un ne EPNI, ne Somijas Republika neprasīja Cheminova A/S iesniegt papildu zinātniskos datus. Laika periodā no 2005. gada 4. aprīļa līdz 24. novembrim Cheminova A/S pēc savas iniciatīvas Somijas Republikai un EPNI iesniedza zinātniskos dokumentus attiecībā uz malationu.
25 2006. gada 13. janvārī EPNI iesniedza Komisijai “atzinumu par koleģiālo pārskatīšanu, kas tika veikta attiecībā uz aktīvās vielas malationa pesticīdu riska novērtējumu”. Pēc tam dalībvalstis un Komisija Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas ietvaros uzsāka problēmu izskatīšanu. 2006. gada 17. martā un 31. jūlijā Cheminova A/S vēlreiz nosūtīja Komisijai zinātniskos dokumentus attiecībā uz malationu. 2006. gada 29. septembrī Komisija sagatavoja pārbaudes ziņojumu attiecībā uz malationu, iesakot to neiekļaut Direktīvas I pielikumā.
26 Visbeidzot saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu Komisija 2007. gada 6. jūnijā pieņēma Lēmumu 2007/389/EK par malationa neiekļaušanu Direktīvas I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (OV L 146, 19. lpp., turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”), tā rezolutīvo daļu formulējot šādi:
“1. pants
Malationu neiekļauj kā aktīvo vielu Direktīvas [..] I pielikumā.
2. pants
Dalībvalstis nodrošina, lai:
a) atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir ietverts malations, atsauc 2007. gada 6. decembrī;
b) no šā lēmuma publicēšanas dienas netiktu piešķirtas un pagarinātas atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir malations.
3. pants
Papildu laikam, ko piešķir dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 4. panta 6. punktu, jābūt iespējami īsam un jābeidzas ne vēlāk kā 2008. gada 6. decembrī.
4. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.”
27 Malationa kā aktīvās vielas neiekļaušana Direktīvas I pielikumā ir pamatota Apstrīdētajā lēmumā ar to, ka tā novērtēšanas gaitā tika konstatēti vairāki aspekti, kas rada bažas, proti, isomalatīna genotoksicitāte, kura ir jāņem vērā, un dažu toksikoloģiski saistītu metabolītu ietekme, un kas neļāva, pamatojoties uz pieejamo informāciju, izdarīt secinājumus par to, ka malations atbilst kritērijiem, lai to iekļautu Direktīvas I pielikumā (5. apsvērums).
28 Tāpat Apstrīdētajā lēmumā ir noteikts, ka, tā kā tehniskajā materiālā ir konstatēts isomalatīns, kas ir piemaisījums un būtiski palielina malationa toksiskuma profilu un kura genotoksicitāte arī jāņem vērā, risku attiecībā uz lietotājiem, darba veicējiem un apkārtējiem cilvēkiem nevar konstatēt. Turklāt šajā lēmumā ir norādīts, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, netika pierādīts, ka paredzamā iedarbība uz patērētājiem, kas izpaužas kā akūti un hroniski gremošanas traucējumi, lietojot ēdamus kultūraugus, bija pieņemama, jo nav pietiekamas informācijas par dažu toksikoloģiski saistītu metabolītu ietekmi (5. apsvērums).
29 Neraugoties uz Cheminova A/S minētajiem argumentiem (laika periodā no 2005. gada 4. aprīļa līdz 2006. gada 31. jūlijam) attiecībā uz isomalatīnu un metabolītiem, Komisija uzskatīja, ka šīs bažas tomēr palika. Tā uzskatīja, ka novērtējumi, kurus veica, pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza un novērtēja EPNI speciālistu sanāksmēs, neliecināja, ka, ņemot vērā paredzētos izmantošanas nosacījumus, malationu saturošie augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilstu Direktīvā noteiktajām prasībām (6. apsvērums).
Process un lietas dalībnieku prasījumi
30 Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 30. augustā, prasītājas cēla prasību atcelt Apstrīdēto lēmumu.
31 Ar atsevišķu dokumentu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 5. septembrī, prasītājas iesniedza šo pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tās izvirzīja Pirmās instances tiesas priekšsēdētājam šādus prasījumus:
– apturēt Apstrīdētā lēmuma izpildi;
– pieņemt ikvienu atbilstošu pagaidu pasākumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
32 Savos rakstveida apsvērumos, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti 2007. gada 24. septembrī, Komisija izvirza Pirmās instances tiesas priekšsēdētājam šādus prasījumus:
– noraidīt pieteikumu par pagaidu noregulējumu;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
33 2007. gada 31. oktobrī pagaidu noregulējuma tiesnesis uzdeva lietas dalībniekiem dažus jautājumus, uz kuriem tie noteiktajā termiņā rakstveidā atbildēja.
Juridiskais pamatojums
34 Saskaņā ar EKL 242. un 243. pantu, no vienas puses, un ar EKL 225. panta 1. punktu, no otras puses, tos aplūkojot kopā, Pirmās instances tiesa, ja attiecīgajos apstākļos tā to uzskata par vajadzīgu, var dot rīkojumu apturēt tai izskatīšanai iesniegtā apstrīdētā akta piemērošanu vai noteikt vajadzīgos pagaidu pasākumus.
35 Pirmās instances tiesas reglamenta 104. panta 2. punktā ir noteikts, ka pieteikumos par pagaidu pasākumu noteikšanu norāda strīda priekšmetu, apstākļus, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskos un tiesību pamatus, kuri sākotnēji šķietami (fumus boni juris) pamato prasītos pagaidu pasākumus. Tāpat pagaidu noregulējuma tiesnesis var apturēt piemērošanu un noteikt pagaidu pasākumus, ja, ņemot vērā faktiskos un tiesību pamatus, to noteikšana ir sākotnēji šķietami pamatota (fumus boni juris) un tie ir jānosaka un jāīsteno steidzami, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu prasītājas interesēm pirms lēmuma taisīšanas pamata lietā. Šie nosacījumi ir kumulatīvi tādā veidā, ka pieteikums par pagaidu pasākumu veikšanu ir jānoraida pat tad, ja viens no tiem nepastāv (Tiesas priekšsēdētāja 1996. gada 14. oktobra rīkojums lietā C‑268/96 P(R) SCK un FNK/Komisija, Recueil, I‑4971. lpp., 30. punkts). Pagaidu noregulējuma tiesnesis vajadzības gadījumā arī salīdzina pastāvošās intereses (skat. Tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 23. februāra rīkojumu lietā C‑445/00 R Austrija/Padome, Recueil, I‑1461. lpp., 73. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Turklāt, izskatot apstākļu kopumu, pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša diskrecionārā vara, un, ņemot vērā konkrētā gadījuma īpatnības, viņš var noteikt, kādā veidā jāpārbauda šie dažādie apstākļi, kā arī izskatīšanas kārtību, jo neviens no Kopienu tiesību noteikumiem neuzliek pienākumu ievērot iepriekš iedibinātu analīzes shēmu, lai novērtētu nepieciešamību pieņemt pagaidu lēmumu (Tiesas priekšsēdētāja 1995. gada 19. jūlija rīkojums lietā C‑149/95 P(R) Komisija/Atlantic Container Line u.c., Recueil, I‑2165. lpp., 23. punkts, un 2007. gada 3. aprīļa rīkojums lietā C‑459/06 P(R) Vischim/Komisija, Krājumā nav publicēts, 25. punkts).
37 Ņemot vērā lietas materiālus un it īpaši lietas dalībnieku atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, pagaidu noregulējuma tiesnesis uzskata, ka viņa rīcībā ir visi nepieciešamie fakti, lai lemtu par šo pieteikumu par pagaidu pasākumiem, iepriekš nenoklausoties lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumus.
Par pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
38 Komisija uzskata, ka pieteikums par pagaidu noregulējumu ir nepieņemams, jo neatbilst Reglamenta 104. panta 2. un 3. punktā minētajiem formālajiem nosacījumiem. Faktiski tajā pēc būtības ir tikai atsauce uz ļoti plaši formulētu prasību pamata lietā, un tas tikpat kā neļauj Komisijai pašai izprast kritiku attiecībā uz Apstrīdēto lēmumu. Turklāt pieteikumā par pagaidu noregulējumu tikai deviņos punktos tika izvirzīti pamati fumus boni juris noteikšanai, savukārt prasībā pamata lietā ir 88 punkti, kas veltīti atcelšanas pamatiem. Taču pagaidu noregulējuma tiesnesim nav jāņem vērā pamati, kas netika norādīti pieteikumā par pagaidu noregulējumu.
39 Komisija piebilst, ka Cheminova A/S ir vienīgā no prasītājām, kuru Apstrīdētais lēmums, kas ir vispārpiemērojams un tikai dalībvalstīm adresēts akts, skar individuāli EKL 230. panta ceturtās daļas izpratnē. Pārējās prasītājas ir tikai attiecīgās preces pārdevējas vai izmantotājas. Turklāt, kā izriet no trīs sarakstiem, kas pievienoti Komisijas apsvērumiem, bez šīm prasītājām bija vairāki citi uzņēmēji, kuri izmantoja malationu vai kuriem bija atļauja to pārdot. Līdz ar to prasība un attiecīgi pieteikums par pagaidu noregulējumu ir jāatzīst par nepieņemamiem attiecībā uz šīm prasītājām.
40 Pēc prasītāju domām, prasība pamata lietā ir pieņemama saskaņā ar EKL 230. panta ceturto daļu, jo ir vērsta pret aktu, kam ir obligātas juridiskas sekas, kas tās skar tieši un individuāli. Cheminova A/S kā pieteikuma attiecībā uz malationu iesniedzēja neapšaubāmi bija tiesīga rīkoties prasības pamata lietā ietvaros. Taču, kad jānosaka vienas un tās pašas vairāku prasītāju celtas prasības pieņemamība un prasība ir pieņemama attiecībā uz vienu no šiem prasītājiem, nav nepieciešams vērtēt citu prasītāju tiesības celt prasību (skat. Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 19. jūlija rīkojumu lietā T‑31/07 R Du Pont de Nemours (Francija) u.c./Komisija, Krājums, II‑2767. lpp., 113. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Turklāt attiecībā uz prasītājām, izņemot Cheminova A/S, jāatzīmē, ka katra no tām ir tiesīga rīkoties prasības pamata lietā ietvaros, jo tām ir visas nepieciešamās augu aizsardzības līdzekļu, kuru pamatā ir malations, valsts tirdzniecības atļaujas, kuras tām piešķīra dalībvalstu kompetentās iestādes. Tā kā citi uzņēmēji pēc tam vairs nevarēja saņemt šādas tirdzniecības atļaujas, šīs prasītājas piederēja pie slēgta uzņēmēju loka, un visas viņu atļaujas Apstrīdētā lēmuma tiešu seku rezultātā tika atsauktas, vēlākais, 2007. gada 6. decembrī.
Pagaidu noregulējuma tiesneša vērtējums
42 Saskaņā ar Reglamenta 104. panta 1. punkta noteikumiem pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir pieņemams tikai tad, ja to iesniedz kāds no Pirmās instances tiesā izskatāmās lietas dalībniekiem. Šis noteikums nozīmē, ka prasību pamata lietā, ar kuru ir saistīts pieteikums par pagaidu noregulējumu, patiesībā var izskatīt Pirmās instancs tiesa.
43 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasības pamata lietā pieņemamība nav jāizvērtē pagaidu noregulējuma tiesvedībā, lai priekšlaikus neietekmētu pamata lietas izskatīšanu. Taču gadījumā, kad tiek izvirzīta prasības pamata lietā, ar kuru ir saistīts pieteikums par pagaidu noregulējumu, acīmredzama nepieņemamība, var izrādīties nepieciešams pierādīt noteiktu elementu esamību, lai sākotnēji varētu konstatēt šādas prasības pieņemamību (Tiesas priekšsēdētāja 2000. gada 12. oktobra rīkojums lietā C‑300/00 P(R) Federación de Cofradías de Pescadores de Guipúzcoa u.c./Padome, Recueil, I‑8797. lpp., 34. punkts; Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 15. janvāra rīkojums lietā T‑236/00 R Stauner u.c./Parlaments un Komisija, Recueil, II‑15. lpp., 42. punkts, un 2002. gada 8. augusta rīkojums lietā T‑155/02 R VVG International u.c./Komisija, Recueil, II‑3239. lpp., 18. punkts).
44 Ņemot vērā pagaidu noregulējuma tiesvedības steidzamo raksturu, šāds pamata prasības pieņemamības izvērtējums katrā ziņā ir virspusējs, (iepriekš 43. punktā minētais rīkojums lietā Federación de Cofradías de Pescadores de Guipúzcoa u.c./Padome, 35. punkts).
45 Pieteikuma par pagaidu noregulējumu ietvaros pamata lietas prasības pieņemamību var izvērtēt tikai prima facie, jo mērķis ir noteikt, vai prasītājs ir iesniedzis pietiekamus elementus, kas ļauj a priori secināt, ka nav izslēgta prasības pieņemamība pamata lietā. Pagaidu noregulējuma tiesnesim vajadzētu atzīt šo prasību par nepieņemamu tikai tad, ja pilnībā var izslēgt prasības pieņemamību pamata lietā. Faktiski izlemt par prasības pieņemamību pagaidu noregulējuma tiesvedības stadijā, ja tās pieņemamība nav prima facie pilnībā izslēgta, nozīmētu Pirmās instances tiesas lēmuma pamata lietā iepriekšēju pieņemšanu (Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 17. janvāra rīkojums lietā T‑342/00 R Petrolessence un SG2R/Komisija, Recueil, II‑67. lpp., 17. punkts; 2001. gada 19. decembra rīkojums apvienotajās lietās T‑195/01 R un T‑207/01 R Gibraltāra valdība/Komisija, Recueil, II‑3915. lpp., 47. punkts, un 2004. gada 7. jūlija rīkojums lietā T‑37/04 R Região autónoma dos Açores/Padome, Krājums, II‑2153. lpp., 110. punkts).
46 Šajā gadījumā Komisija apstrīd prasības pamata lietā pieņemamību. Tāpēc ir jāpārbauda tādu elementu esamība, kas tomēr jau sākotnēji ļautu konstatēt pamata prasības pieņemamību šajā lietā.
47 Šajā sakarā vispirms ir jākonstatē, ka, apstrīdot visu pārējo prasītāju, izņemot Cheminova A/S, tiesības celt prasību pamata lietā, Komisija skaidri atzīst šādas tiesības attiecībā uz Cheminova A/S. Tā kā pēdējā minētā kā pieteikuma attiecībā uz malationu iesniedzēja faktiski piedalījās Direktīvā paredzētajā aktīvās vielas novērtēšanas procedūrā un tā kā uz to attiecas atbilstošajā tiesiskajā regulējumā paredzētās procesuālās garantijas, tad jau sākotnēji nevar izslēgt, ka Apstrīdētais lēmums skar Cheminova A/S tieši un individuāli EKL 230. panta ceturtās daļas izpratnē un ka tās celtā prasība pamata lietā ir pieņemama (iepriekš 40. punktā minētais rīkojums lietā Du Pont de Nemours (Francija) u.c./Komisija, 112. punkts).
48 Šādos apstākļos attiecībā uz vienu un to pašu prasību pamata lietā nav nepieciešams prima facie izvērtēt pārējo prasītāju tiesības celt prasību (šajā sakarā skat. Tiesas 1993. gada 24. marta spriedumu lietā C‑313/90 CIRFS u.c./Komisija, Recueil, I‑1125. lpp., 31. punkts, un Pirmās instances tiesas 2003. gada 8. jūlija spriedumu lietā T‑374/00 Verband der freien Rohrwerke u.c./Komisija, Recueil, II‑2275. lpp., 57. punkts; tāpat šajā sakarā skat. arī Pirmās instances tiesas 1995. gada 6. jūlija spriedumu apvienotajās lietās no T‑447/93 līdz T‑449/93 AITEC u.c./Komisija, Recueil, II‑1971. lpp., 82. punkts). Šī judikatūra, balstīta uz procesuālās ekonomijas apsvērumiem, ir pamatota ar to, ka, pat ja kādai no šīm prasītājām nebūtu tiesību celt prasību, Pirmās instances tiesai tomēr būtu jāizvērtē pēc būtības visi izvirzītie atcelšanas pamati (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑282/06 Sun Chemical Group u.c./Komisija, Krājums, II‑2149. lpp., 52. punkts).
49 Tomēr jāuzsver, ka iepriekš 48. punktā minētā judikatūra, ja to ir nepieciešams ņemt vērā tiesvedībā pamata lietā, nav piemērojama, novērtējot steidzamību pagaidu noregulējuma tiesvedības ietvaros.
50 Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai steidzamība ir jāizvērtē saistībā ar nepieciešamību noteikt pagaidu pasākumus, lai izvairītos, ka lietas dalībniekam, kas prasa noteikt pagaidu pasākumus, rodas būtisks un neatgriezenisks kaitējums. Šim lietas dalībniekam ir jāpierāda, ka, gaidot iznākumu pamata tiesvedībā, tiks nodarīts kaitējums viņam personīgi, un šim kaitējumam attiecībā uz viņu būs smagas un neatgriezeniskas sekas (Tiesas priekšsēdētāja 1987. gada 15. jūnija rīkojums lietā 142/87 R Beļģija/Komisija, Recueil, 2589. lpp., 23. punkts, un 1991. gada 8. maija rīkojums lietā C‑356/90 R Beļģija/Komisija, Recueil, I‑2423. lpp., 20. un 23. punkts).
51 No minētā izriet, ka steidzamību var lūgt noteikt tikai tāds lietas dalībnieks, kas ir tiesīgs celt prasību pamata lietā, ar kuru ir saistīts pieteikums par pagaidu noregulējumu, un kas apgalvo, ka gadījumā, ja netiks noteikts tā prasītais pagaidu pasākums, tiks nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums viņam personīgi. Ja nepastāvētu šāds ierobežojums, tad uzņēmumiem, kurus skar Kopienu akts, gadījumā, kad tie vēlētos, lai tiktu noteikts pagaidu pasākums, pietiktu apvienoties, ceļot kolektīvu prasību atcelt tiesību aktu, ar kuru ir saistīts pieteikums par pagaidu noregulējumu, kuru ir iesnieguši tādi prasītāji, no kuriem tikai viens ir tiesīgs celt prasību pamata lietā EKL 230. panta ceturtās daļas izpratnē, savukārt pārējie prasītāji var pierādīt tikai, ka tiem ir nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums.
52 Šādā kontekstā ir jāizvērtē, vai tas, ka prasītājas, izņemot Cheminova A/S, prasa Pirmās instances tiesai atcelt Apstrīdēto lēmumu pamata lietā, šķiet prima facie acīmredzami nepieņemami.
53 Saskaņā ar EKL 230. panta ceturto daļu jebkura fiziska vai juridiska persona var celt prasību par lēmumiem, kas, pat ja tie pieņemti regulas vai lēmuma formā un ir adresēti citai personai, to skar tieši un individuāli.
54 Attiecībā uz jautājumu par to, vai jau sākotnēji var uzskatīt, ka Apstrīdētais lēmums, kura vienīgās adresātes ir dalībvalstis (Apstrīdētā lēmuma 4. pants), skar prasītājas, izņemot Cheminova A/S, individuāli, vispirms ir jākonstatē, ka Apstrīdētais lēmums prima facie ir vispārpiemērojams akts, jo ir piemērojams objektīvi noteiktās situācijās un tam ir juridiskas sekas attiecībā uz vispārīgi un abstrakti paredzētām personu kategorijām. Apstrīdētā lēmuma 1.–3. pants attiecas uz aktīvo vielu malationu un uzņēmējiem, kuriem pieder vispārīgi un abstrakti paredzētas tirdzniecības atļaujas. Līdz ar to, ņemot vērā šos noteikumus un šiem uzņēmējiem piemītošo raksturojumu, Apstrīdētais lēmums tos prima facie skar visus vienādi un nostāda vienādā situācijā.
55 Tomēr nav izslēgts, ka noteiktos apstākļos šī vispārpiemērojamā akta noteikumi dažus no šiem uzņēmējiem var skart individuāli (skat. Tiesas 1991. gada 16. maija spriedumu lietā C‑358/89 Extramet Industrie/Padome, Recueil, I‑2501. lpp., 13. punkts; 1994. gada 18. maija spriedumu lietā C‑309/89 Codorníu/Padome, Recueil, I‑1853. lpp., 19. punkts, un 2002. gada 25. jūlija spriedumu lietā C‑50/00 P Unión de Pequeños Agricultores/Padome, Recueil, I‑6677. lpp., 36. punkts).
56 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru fiziska vai juridiska persona, kas nav tiesību akta adresāts, var apgalvot, ka tā ir skarta individuāli EKL 230. panta ceturtās daļas nozīmē tikai tad, ja apstrīdētā norma to skar dažu tai specifisku īpašību dēļ vai kādas faktiskas situācijas dēļ, kas to raksturo attiecībā pret jebkuru citu personu, un tādēļ to skar individuāli līdzīgi kā adresātu (Tiesas 1963. gada 15. jūlija spriedums lietā 25/62 Plaumann/Komisija, Recueil, 197. un 223. lpp., iepriekš 55. punktā minētie spriedumi lietā Codorníu/Padome, 20. punkts, un lietā Unión de Pequeños Agricultores/Padome, 36. punkts, un 2004. gada 1. aprīļa spriedums lietā C‑263/02 P Komisija/Jégo‑Quéré, Recueil, I‑3425. lpp., 45. punkts).
57 Šajā sakarā iespēja vairāk vai mazāk precīzi noteikt to personu skaitu vai pat identitāti, uz kurām attiecas pasākums, nekādā gadījumā nenozīmē, ka šis pasākums tās skar individuāli, ja ir skaidrs, ka šis pasākums ir piemērojams objektīvām tiesiskām vai faktiskām situācijām, kas paredzētas attiecīgajā tiesību aktā (Tiesas 1993. gada 24. maija rīkojums lietā C‑131/92 Arnaud u.c./Padome, Recueil, I‑2573. lpp., 13. punkts; tāpat skat. Tiesas 1997. gada 18. decembra rīkojumu lietā C‑409/96 P Sveriges Betodlares un Henrikson/Komisija, Recueil, I‑7531. lpp., 37. punkts, un Pirmās instances tiesas 2000. gada 22. februāra spriedums lietā T‑138/98 ACAV u.c./Padome, Recueil, II‑341. lpp., 64. punkts).
58 Šajā gadījumā šķiet, ka prasītājas, izņemot Cheminova A/S, kuras nekādā ziņā netiek izceltas individuāli tām specifisku īpašību dēļ, tiek skartas tieši tādā pašā sakarā kā visi citi malationa pārdevēji un izmantotāji, kas atrodas tādā pašā situācijā. Apstrīdētajā lēmumā nav ietverts neviens konkrēts elements, kas ļautu secināt, ka tas tika pieņemts, ņemot vērā prasītāju, izņemot Cheminova A/S, īpašo situāciju. Tāpēc šķiet, ka šīs prasītājas var apgalvot, ka tās skar Apstrīdētais lēmums, tikai pamatojoties uz to kā uzņēmumu objektīvo statusu, kas ir paredzēts šajā lēmumā. Tomēr ar šādu ietekmi nav pietiekami, lai skartu individuāli EKL 230. panta ceturtās daļas izpratnē. Neviens prasītāju izvirzīts pretarguments šajā sakarā neļauj apšaubīt šādu vērtējumu.
59 Attiecībā uz faktu, ka prasītājām, izņemot Cheminova A/S, ir valsts atļaujas malationa pārdošanai, ir pietiekami atzīmēt, ka ar tādu tirdzniecības tiesību, kuras var tikt apšaubītas ar Apstrīdēto lēmumu, pastāvēšanu, nav pietiekami, lai uzskatītu, ka minēto tiesību īpašnieks tiek izcelts individuāli, jo ir skaidrs, ka šādas tiesības tiek piešķirtas objektīvi noteiktiem uzņēmējiem, piemērojot vispārīgu un abstraktu noteikumu (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 28. novembra rīkojumu lietā T‑94/04 EEB u.c./Komisija, Krājums, II‑4919. lpp., 53.–55. punkts). Tā Komisija, iesniedzot trīs sarakstus, pievienotus tās apsvērumiem, pierādīja, ka bez prasītājām ir vēl daudz citu uzņēmumu, kuri tāpat kā šīs prasītājas pārdod un izmanto malationu un kuriem līdz ar to ir tirdzniecības tiesības. Atbildot uz pagaidu noregulējuma tiesneša uzdoto jautājumu, prasītājas neapstrīdēja Komisijas minēto uzņēmumu klātbūtni tirgū.
60 Atbildot uz pagaidu noregulējuma tiesneša uzdoto jautājumu, prasītājas iesniedza arī vēstules, ar kurām šīm prasītājām, izņemot Cheminova A/S, tika piešķirta pieeja pēdējās minētās rīcībā esošiem datiem un kuru mērķis bija atvieglot šīm prasītājām valsts atļauju saņemšanu malationa pārdošanai. Pamatojoties uz Pirmās instances tiesas 2002. gada 11. septembra spriedumu lietā T‑13/99 Pfizer Animal Health/Padome (Recueil, II‑3305. lpp., 98. punkts), prasītājas apgalvo, ka ar šīm vēstulēm tām tika piešķirtas īpašas tiesības, kas ir analogas tiesībām, uz kādām varēja atsaukties uzņēmums, kas bija prasītājs iepriekš šī rīkojuma 55. punktā minētajā spriedumā lietā Codorníu/Padome (21. punkts).
61 Šajā sakarā ir pietiekami atzīmēt, ka ne attiecīgo vēstuļu, ar kurām tika dota pieeja datiem, mērķis, ne arī to sekas nebija īpaša tiesiskā stāvokļa, kāds bija Cheminova A/S, piešķiršana to adresātiem. Tā kā šo vēstuļu mērķis bija vien atvieglot valsts atļauju piešķiršanu malationa pārdošanai, tad to piemērojamība nevar būt plašāka par pašu atļauju piemērojamību. Turklāt, kā tika atzīts iepriekš šī rīkojuma 59. punktā, tad šādas atļaujas neizceļ prasītājas, izņemot Cheminova A/S, individuāli. Attiecībā uz atsauci uz iepriekš šī rīkojuma 60. punktā minēto spriedumu lietā Pfizer Animal Health/Padome, jāatzīmē, ka tā nav atbilstoša, jo prasība lietā, kurā tika taisīts šis spriedums, tika atzīta par pieņemamu, tikai ņemot vērā visus attiecīgo procesuālo stāvokli, kāds raksturoja prasītāju, veidojošos elementus, proti, it īpaši šīs prasītājas kā atbildīgās par attiecīgā produkta pirmo laišanu apgrozībā statusu (iepriekš minētais spriedums lietā Pfizer Animal Health/Padome, 97., 98. un 105. punkts). Taču prasītājas, izņemot Cheminova A/S, neatrodas šādā procesuālā stāvoklī.
62 Pat pieņemot, ka Apstrīdētais lēmums katru attiecīgo pārdevēju vai izmantotāju var ietekmēt citādāk, ar šādu faktu nebūtu pietiekami, lai pierādītu, ka prasītājām, izņemot Cheminova A/S, piemīt specifiskas īpašības vai ka tās atrodas tādā faktiskā situācijā, kas tās raksturo attiecībā pret uzņēmējiem, kas minēti Komisijas iesniegtajos sarakstos. Prasītājas pieteikumā par pagaidu noregulējumu nebija precizējušas, cik lielā mērā Apstrīdētais lēmums ietekmētu viņu tirdzniecības tiesības negatīvi, šai ietekmei esot tādai, kas tās izceltu attiecībā pret ikvienu citu attiecīgās kategorijas uzņēmēju (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. septembra rīkojumu lietā T‑28/07 Fels‑Werke u.c./Komisija, Krājumā nav publicēts, 63. punkts).
63 Visbeidzot, arī arguments par to, ka prasītājas, izņemot Cheminova A/S, pieder pie slēgta uzņēmēju loka, kuru tirdzniecības atļaujas tika nolemts atsaukt, vēlākais, 2007. gada 6. decembrī, ir jānoraida. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šāds uzņēmumu loks attiecīgās personas varētu izcelt individuāli vispārpiemērojama akta sakarā tikai tad, ja strīdīgā akta izdevējiestādei, pieņemot šo aktu, bija pienākums ņemt vērā šo personu īpašo stāvokli (skat. iepriekš 43. punktā minēto rīkojumu lietā Federación de Cofradías de Pescadores de Guipúzcoa u.c./Padome un Komisija, 46. punkts un tajā minētā judikatūra; Pirmās instances tiesas 1994. gada 15. decembra spriedumu lietā T‑489/93 Unifruit Hellas/Komisija, Recueil, II‑1201. lpp., 25. punkts; Pirmās instances tiesas 1997. gada 3. jūnija rīkojumu lietā T‑60/96 Merck u.c./Komisija, Recueil, II‑849. lpp., 58. punkts, un Pirmās instances tiesas 2001. gada 27. jūnija spriedumu lietā T‑166/99 Andres de Dios u.c./Padome, Recueil, II‑1857. lpp., 54. punkts). Taču šajā gadījumā Komisijai, pieņemot Apstrīdēto lēmumu, nebija šāda pienākuma.
64 No iepriekš minētā izriet, ka nevar jau sākotnēji uzskatīt, ka Apstrīdētais lēmums skar prasītājas, izņemot Cheminoa A/S, individuāli. Tāpēc šīs prasītājas, lūdzot noteikt steidzamību, nevar atsaukties uz savu situāciju kā īpašu. Līdz ar to tās nevar iesniegt arī šo pieteikumu par pagaidu noregulējumu.
65 Tiktāl, ciktāl Komisija apgalvo, ka pieteikums par pagaidu noregulējumu neatbilst Reglamenta 104. panta 2. un 3. punktā paredzētajiem formālajiem nosacījumiem, ir jāatgādina, ka saskaņā ar šo noteikumu pieteikumā par pagaidu pasākumu noteikšanu norāda it īpaši faktiskos un tiesību pamatus, kuri sākotnēji šķietami pamato prasīto pagaidu pasākumu, un šo pieteikumu iesniedz kā atsevišķu dokumentu saskaņā ar šī paša reglamenta 43. un 44. pantā paredzētajām prasībām.
66 Šajā sakarā pastāvīgajā judikatūrā ir noteikts, ka pašam pieteikumam par pagaidu noregulējumu ir jābūt tādam, kas ļauj atbildētājam sagatavot apsvērumus un pagaidu noregulējuma tiesnesim – lemt par pieteikumu, vajadzības gadījumā bez papildu informācijas, un šī pieteikuma pamatā esošajiem galvenajiem faktiskajiem un tiesību apstākļiem ir loģiski un saprotami jāizriet no paša pieteikuma teksta (iepriekš 43. punktā minētais Pirmās instances tiesas rīkojums lietā Stauner u.c./Parlaments un Komisija, 34. punkts; 2002. gada 7. maija rīkojums lietā T‑306/01 R Aden u.c./Padome un Komisija, Recueil, II‑2387. lpp., 52. punkts; 2003. gada 25. jūnija rīkojums lietā T‑175/03 R Schmitt/AER, Recueil FP, I‑A‑175. un II‑883. lpp., 18. punkts, un 2005. gada 23. maija rīkojums lietā T‑85/05 R Dimos Ano Liosion u.c./Komisija, Krājums, II‑1721. lpp., 37. punkts).
67 Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka, kaut arī pieteikumu par pagaidu noregulējumu patiešām var uzskatīt par nepilnīgu attiecībā uz pamatiem, kas izvirzīti, lai pamatotu fumus boni juris pastāvēšanu, tajā tomēr ir ietverti elementi, kas ļauj pagaidu noregulējuma tiesniesim šos pamatus izvērtēt. No šī pieteikuma izriet, ka prasītājas būtībā apgalvo, ka Apstrīdētais lēmums ir nepamatots tiktāl, ciktāl tajā nav ņemti vērā atbilstoši zinātniskie dati, kurus Cheminova A/S iesniedza kompetentajām iestādēm noteiktajā termiņā. Turklāt tās izvirza iebildi par Regulas Nr. 1490/2002 prettiesiskumu tiktal, ciktāl saskaņā ar to EPNI tika atļauts iestāties lietā malationa novērtēšanas procedūras ietvaros ar atpakaļejošu spēku, kaut arī šī procedūra jau tika uzsākta.
68 Šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka pieteikums par pagaidu noregulējumu neatbilst Reglamenta 104. panta 2. punktā paredzētajām prasībām. Līdz ar to šis pieteikums ir pieņemams attiecībā uz Cheminova A/S.
Par steidzamību
Lietas dalībnieku argumenti
69 Pēc prasītāju domām, steidzamība šī pieteikuma izskatīšanā izriet no tā, ka Apstrīdētais lēmums tām var radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu. Šis kaitējums ietvertu preču, kuru pamatā ir malations, tirdzniecības atļauju zaudēšanu, vēlākais, 2007. gada 6. decembrī, klientu zaudēšanu un tirgus daļu neatgriezenisku zaudēšanu par labu konkurējošiem uzņēmumiem, kas tādējādi kļūtu par ļoti ietekmīgiem tirgus dalībniekiem. Turklāt Apstrīdētais lēmums neatgriezeniski sagrautu reputāciju četru Cheminova prasītāju galvenajām precēm. Visbeidzot, Apstrīdētais lēmums negatīvi ietekmētu citu prasītājām piederošu un tirgū jau sen pazīstamu preču zīmju reputāciju.
70 Attiecībā uz prasītāju pierādīšanas pienākumu – tās atsaucas uz Tiesas priekšsēdētāja 2003. gada 21. oktobra rīkojumu lietā C‑365/03 P(R) Industrias Químicas del Vallés/Komisija (Recueil, I‑12389. lpp., 6. punkts), lai pamatotu, ka ir pietiekami, ja tās konstatē, ka viņām, “iespējams”, tiktu nodarīts neatgriezenisks kaitējums, jo tām būtu “grūti piedāvāt” aizstājējproduktus klientiem, un ka viņas “riskē” neatgriezeniski pazaudēt tirgus daļas, ņemot vērā konkurences noteikumus attiecīgajā tirgū. Prasītājas piebilst, ka šī attiecībā uz pierādījumiem izvirzāmo prasību līmeņa noteikšana tika apstiprināta iepriekš 40. punktā minētajā rīkojumā lietā Du Pont de Nemours (Francija) u.c./Komisija.
71 Turklāt prasītājas nepierādīja, ka tās, iespējams, kļūtu maksātnespējīgas, ja netiktu izdots rīkojums apturēt Apstrīdētā lēmuma izpildi, taču būtu bijis pietiekami, ja tās pierādītu, ka bez šāda pasākuma tās vai nu atrastos situācijā, kas varētu “neatgriezeniski izmanīt [viņu] tirgus daļas” (Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2003. gada 11. aprīļa rīkojums lietā T‑392/02 R Solvay Pharmaceuticals/Padome, Recueil, II‑1825. lpp., 107. punkts, un 2003. gada 5. augusta rīkojums lietā T‑158/03 R Industrias Químicas del Vallés/Komisija, II‑3041. lpp., 69. punkts), vai arī tiktu ietekmēts to “stāvoklis tirgū” (Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2000. gada 20. jūlija rīkojums lietā T‑169/00 R Esedra/Komisija, Recueil, II‑2951. lpp., 45. punkts).
72 Attiecībā uz šo gadījumu – prasītājas norāda, ka Cheminova A/S ražo trīs dažāda veida augu aizsardzības līdzekļus: insekticīdus, herbicīdus un fungicīdus. Insekticīdu tirgū tā pārdod dažādas aktīvās vielas, kas cita starpā ietver malationu, hlorpirifosu un dimetoātu.
73 Galvenie tirgi Eiropā, kuros Cheminova A/S pārdod malationu ar tās filiāļu Cheminova Agro Italia un Agrodan starpniecību, ir Itālija un Spānija. Tāpat Cheminova A/S pārdod preces, kuru pamatā ir malations, Cheminova Bulgaria un tās filiālēm Polijā un Apvienotajā Karalistē. Citās Kopienu dalībvalstīs Cheminova A/S pārdod savas preces tieši klientiem.
74 Kaitējuma nenovēršamais un neatgriezeniskais raksturs acīmredzami izriet no tā, ka saskaņā ar Apstrīdēto lēmumu dalībvalstīm ir jāatsauc prasītājām piederošās atļaujas augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū, vēlākais, līdz 2007. gada 6. decembrim. Šo atļauju atsaukšanas rezultātā prasītājas, kuru malationa Kopienu tirgus daļa ir aptuveni [konfidenciāla informācija] (1), zaudētu visas tām piederošās tirgus daļas un klientus attiecībā uz malationu.
75 Attiecībā uz malationa aizstājamību jāatzīmē, ka neviena aktīvā viela no tehniskā viedokļa nav identiska ar citu aktīvo vielu. Nepastāvot pilnīgai aizstājamībai, prasītājas klientiem, pirms tie izvēlas ko citu malationa vietā, ir jāņem vērā preces, kas aizstāj malationu, tehniskais raksturojums. No juridiskā viedokļa prasītājām ir jāsaņem valsts atļauja, lai izmantotu un pārdotu aizstājējvielu. Tā kā šādu atļauju saņemšana prasa laiku, tad ir ļoti iespējams, ka pa šo laiku savu vietu tirgū būs iekarojuši konkurējošie uzņēmumi. Lai ieviestu jaunu aktīvo vielu, prasītājām būtu nepieciešami aptuveni desmit gadi pētījumiem un attīstībai, un arī finansiāli tas būtu ļoti dārgi. No tirdzniecības viedokļa nebūtu pamatoti prasīt, lai prasītājas izplata citu ražotāju preces. No strukturālā viedokļa atbilstošo tirgu rakturo ļoti liela konkurence, līdz ar to prasītājām ir ietekmīgi konkurenti, kas spēj piedāvāt ne tikai tiešas aizstājējpreces, bet visa veida preces, kas nepieciešamas cīņā ar kaitēkļiem, nezālēm un slimībām.
76 Attiecībā uz precēm, kas konkurē ar malationu, prasītājas iesniedza tabulu, kurā ir ietvertas 22 iespējamās aizvietotājvielas, tai skaitā hlorpirifs un abamektīns, kuras pārdod tādas ietekmīgas sabiedrības, kā Dow, Bayer, DuPont, Syngenta un BASF. Šīm sabiedrībām pieder, pirmkārt, labi pazīstamu preču zīmju preces, kas atbilst to klientu vajadzībām, kuriem prasītājas vairs nav tiesīgas pārdot preces, kuru pamatā ir malations, un, otrkārt, ievērojami finansiālie resursi, kuri ir paredzēti reklāmai, kas nepieciešama pārdošanas veicināšanai. Tādējādi tās varētu iekarot četru Cheminova prasītāju zaudēto tirgu un nostiprināt savas pozīcijas tajā.
77 Šajā kontekstā prasītājas atsaucas uz Cheminova A/S klientu paziņojumiem, saskaņā ar kuriem galvenie produkti, kurus tie iegādātos kā malationa aizstājējproduktus, būtu hlorpirifs, fosmets un dimetoāts.
78 Attiecībā uz iespējamo atgriešanos malationa tirgū – prasītājas atsaucas uz pētījumu, kuru veica daži to galvenie klienti. Astoņas atbildes, kuras sniedza klienti, kas reģistrēti sešās Kopienu dalībvalstīs, apstiprināja iespēju par neatgriezenisku tirgus daļu un klientu zaudēšanu.
79 Attiecībā uz iespēju četrām Cheminova prasītājām kompensēt preču, kuru pamatā ir malations, zaudēšanu, tās aizstājot ar citām precēm no viņu pašu preču klāsta, tās apgalvo, ka šāda aizstāšana būtu iespējama tikai attiecībā uz hlorpirifa etilu un dimetoātu.
80 Taču šo prasītāju preces, kuru pamatā ir hlorpirifs un dimetoāts, nevar uzskatīt par preču, kuru pamatā ir malations, aizstājējām. Šīm prasītājām nav nepieciešamās valsts atļaujas katrā no dalībvalstīm, kurā tās šobrīd veic uzņēmējdarbību. Šajā kontekstā tabulā ir redzams, ka precēm, kuru pamatā ir dimetoāts un hlorpirifs, nav atbilstošu preču Spānijā, kur ir minēto prasītāju galvenais Kopienu tirgus. Tādējādi tikai [konficenciāla informācija] % no zaudētajām precēm teorētiski būtu iespējams atgūt Spānijā, pārdodot aizvietotājpreces no prasītāju preču klāsta. Šis skaitlis atbilst [konfidenciāla informācija] % no prasītājas Agrodan apgrozījuma, kāds tika īstenots ar malationu.
81 Atgādinot, ka malations tika izmantots Kopienu tirgū pilnīgi droši aptuveni 40 gadus, prasītājas piebilst, ka Apstrīdētais lēmums ietekmē viņu vispārējo reputāciju un uzticību malationam. Apstrīdētā lēmuma rezultātā tiktu nopietni skarts prasītāju tirgus, kurā īpaši svarīgi ir veselības un vides jautājumi, radot nopietnas sekas, kas izpaustos kā grūtības ne tikai tirdzniecības attiecībās ar klientiem, bet arī attiecībās ar personām, kas devušas savu ieguldījumu kā akcionāri. Cheminova A/S pieder preču zīme “Fyfanon®™”, kas ir reģistrēta kopš 1969. gada un ir tikusi izmantota ar malationu saistītās tirdzniecības, kas tiek veikta jau aptuveni 40 gadus, pamatā. Cheminova A/S saistībā ar malationu pieder arī citas preču zīmes, kuru reputāciju un “good‑will” Apstrīdētais lēmums vienkārši iznīcinātu.
82 Tāpat prasītājas apstiprina, ka, ja malations patiešām būtu ticis iekļauts Direktīvas I pielikumā, tad saskaņā ar Direktīvas 13. pantu Cheminova A/S kā pieteikuma iesniedzēja varētu atteikt tās konkurentiem un klientiem pieeju informācijai – kas tika iegūta par augstu cenu –, lai panāktu malationa iekļaušanu minētajā pielikumā. Patiesībā šiem konkurentiem un klientiem pieeja minētajai informācijai – kas nepieciešama valsts atļaujas saistībā ar attiecīgo augu aizsardzības līdzekli saņemšanai – būtu jādod tikai pret samaksu, kas aprēķināta tā, lai atlīdzinātu informācijas sniedzējam radušās izmaksas. Cheminova A/S sakarā ar malationa neiekļaušanu Direktīva I pielikumā tiktu nodarīts kaitējums, kas ietvertu tiesību uz datu aizsardzību, kādas tiktu nodrošinātas minētās iekļaušanas gadījumā, atteikšanu.
83 Attiecībā uz to, cik būtisku kaitējumu nodarītu Apstrīdētais lēmums, prasītājas norāda, ka prasītājas Cheminova A/S apgrozījums, ieskaitot prasītāju Cheminova Agro Italia, Cheminova Bulgaria un Agrodan apgrozījumus, veido aptuveni [konfidenciāla informācija] % no visas grupas kopējā apgrozījuma 2006. gadā. Pēc prasītāju teiktā, no Deloitte & Touche ziņojuma (pievienots pieteikuma par pagaidu noregulējumu pielikumā) izriet, ka apgrozījums, kas īstenots 2006. kalendārajā gadā saistībā ar malationu, sasniedza gandrīz [konfidenciāla informācija] miljonus EUR, kas veido [konfidenciāla informācija] % no četru Cheminova prasītāju kopējā apgrozījuma. [Konfidenciāla informācija] % no šī apgrozījuma tika īstenoti Kopienu tirgū. Kopējā apgrozījuma, kas īstenots valstīs, kuras skar Apstrīdētais lēmums, summa veido gandrīz [konfidenciāla informācija] miljonus EUR 2006. gadā, kas ir [konfidenciāla informācija] % no kopējā saistībā ar malationu īstenotā apgrozījuma.
84 Tās precizē, ka, atsaucot valsts atļaujas, tiks zaudēta iespēja pārdot preces Kopienā. Attiecībā uz pārdošanu, kas veikta trešās valstīs, no Deloitte & Touche ziņojuma nepārprotami izriet zaudējumi vairākās jomās. Tā dažas trešās valstis ņem vērā Kopienu tiesisko regulējumu, līdz ar to atteikums iekļaut aktīvo vielu Direktīvas I pielikumā nozīmē šīs vielas aizliegšanu šajās valstīs, ko apstiprināja arī Phillips McDougall ziņojums (pievienots pieteikuma par pagaidu noregulējumu pielikumā). Turklāt saskaņā ar 5. pantu Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (OV 2003, L 63, 29. lpp.), parakstītājām dalībvalstīm ir jāpaziņo par aizliegumiem 90 dienu laikā no to pieņemšanas. Šāda paziņojuma rezultātā viela var tikt iekļauta Konvencijas III pielikumā, kas nozīmē, ka, lai attiecīgo vielu varētu eksportēt ārpus Kopienām, ir jāsaņem iepriekš norunāta piekrišana. Komisija sagatavoja šādu paziņojumu.
85 Turklāt lēmumam par neiekļaušanu – tādam kā Apstrīdētais lēmums – parasti seko jaunu maksimāli pieļaujamo daudzumu noteikšana attiecīgās vielas atliekvielām (turpmāk tekstā – “TMR”) augu izcelsmes produktos. Šādu TMR noteikšana praksē nozīmē tādu kultūru vai preču importa aizliegumu Kopienā, kuri ārpus Kopienas ir apstrādāti ar malationu. Katrā ziņā ar neskaidrībām saistībā ar TMR pietiktu, lai izraisītu šaubas ārpus Kopienas esošo klientu apziņās, kā to apstiprināja arī elektroniskais pasts, kas tika saņemts no Fundecitrus – citrusaugu audzētāju organizācijas Brazīlijā. Deloitte & Touche šos faktorus ņēma vērā, novērtējot zaudējumus, kas radušies, zaudējot iespēju pārdot malationu ārpus Kopienas.
86 Tāpat Deloitte & Touche aprēķināja arī peļņu, kas tika zaudēta, samazinot izaugsmi “rapšu projekta” ietvaros: tā kā Cheminova A/S bija plānojusi pārdot malationu rapšu nozarē, vēlākais, līdz 2009. gadam, tā paredzēja, ka “rapšu projekts” ievērojami palielinās ar precēm, kuru pamatā ir malations, gūto apgrozījumu un peļņu. Deloitte & Touche novērtēja šo zaudēto peļņu vaikāk kā [konfidenciāla informācija] miljonu EUR apmērā līdz 2011. gadam.
87 Ņemot vērā visus faktiskos elementus, kas nepieciešami, lai novērtētu to, cik būtisks ir kaitējums, Deloitte & Touche novērtēja kopējo zaudējumu summu, kas tika nodarīti četrām Cheminova prasītājām ar Apstrīdēto lēmumu, gandrīz [konfidenciāla informācija] miljonu EUR apmērā.
88 Attiecībā uz prasītāju Lodi – pārējās prasītājas apstiprina, ka arī tai tiks nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums, ja netiks paredzēts prasītais pagaidu pasākums.
89 Komisija uzskata, ka kaitējumam, kāds, pēc prasītāju teiktā, tām tiktu nodarīts, ir tīri finansiāls raksturs. Šāds kaitējums parasti nav uzskatāms par neatlīdzināmu, jo par to vēlāk var saņemt finansiālu kompensāciju.
90 Attiecībā uz apgalvotā kaitējuma būtisko raksturu – Komisija atzīst, ka Apstrīdētā lēmuma rezultātā prasītājas zaudēs tiesības pārdot, kā arī ienākumus un tirgus daļas. Taču tirgus daļa pati par sevi nav mērķis: uzņēmums var iegūt no tirgus daļas tikai tad, ja tā nes peļņu. Lai novērtētu, vai tirgus daļas zaudēšana ir vai nav būtisks kaitējums, šo daļu vajadzētu pārvērst finansiālā vērtībā, ņemot vērā visa uzņēmuma finansiālo vērtību. Šajā gadījumā lielu daļu no malationa pārdošanas, ko veic četras Cheminova prasītājas, Apstrīdētais lēmums neskar, jo Kopienu tirgū tās veica tikai [konfidenciāla informācija] % no malationa pārdošanas.
91 Kaitējums, kuru var ņemt vērā, sasniedz tikai [konfidenciāla informācija] % no Cheminova grupas apgrozījuma nākamo trīs gadu laikā. Tādējādi šādu kaitējumu nevar uzskatīt par būtisku. Šajā sakarā Komisija atsaucas uz Tiesas priekšsēdētāja 1990. gada 23. maija rīkojumu apvienotajās lietās C‑51/90 R un C‑59/90 R Cosmos‑Tank u.c./Komisija (Recueil, I‑2167. lpp.).
92 Saskaņā ar Komisijas teikto, ir kļūdaini, ka prasītājas, aprēķinot kaitējumu, ņem vērā zaudētās pārdošanas tiesības un zaudētos ienākumus pēc 2010. gada. Šie zaudējumi patiešām ir pārāk tālā nākotnē, lai pamatotu prasīto pagaidu pasākumu. Turklāt prasītājas sajauca pārdošanu, kas tika veikta Kopienu tirgū, ar pārdošanu ārpus Kopienām esošajos tirgos. Apstrīdētais lēmums ietekmētu tikai Kopienu tirgu un nevis trešo valstu tirgus.
93 Attiecībā uz izvirzītā kaitējuma neagriezenisko raksturu – Komisija norāda, ka prasītājām vajadzēja pierādīt, ka strukturāla vai juridiska rakstura šķēršļu dēļ tās nevarētu atgūt, it īpaši ar piemērotu reklāmas pasākumu palīdzību, ievērojamu daļu no tām agrāk piederošajām tirgus daļām. Taču prasītājas neiesniedza nevienu pierādījumu šajā sakarā, bet tikai apstiprināja, ka konkurentiem pieder ievērojamas tirgus daļas. Tomēr šis apstāklis pats par sevi nav strukturāls šķērslis prasītāju iespējai atgūt tām agrāk piederošās tirgus daļas.
94 Turklāt pieteikums par pagaidu noregulējumu šajā lietā ir pretrunīgs attiecībā uz aktīvajām vielām, kuras varētu aizvietot malationu. Tāpēc divi ziņojumi, kurus prasītājas iesniedza savas versijas pamatojumam, novestu pie diametrāli pretējiem rezultātiem. Turklāt liecības, kuras izvirzīja klienti, lai pierādītu, ka malationa atkārtota parādīšanās tirgū būtu diezgan neiespējama, nekādā gadījumā nepieļauj pesismistisku interpretāciju, kādu šajā sakarā veica prasītājas. Tieši pretēji, šāda atkārtota parādīšanās šķiet pilnīgi iespējama.
95 Turklāt prasītājas atzina, ka vielas, kas var aizstāt malationu, nevar to aizstāt pilnībā. Tas nozīmē, ka, ja malations atkal parādītos tirgū, tas varētu atgūt savu tirgus daļu, pateicoties tā specifiskajam raksturojumam. Līdz ar to Komisija uzskata, ka prasītājas nav pierādījušas, ka pastāvēja nepārvarami šķēršļi, kas tās kavēja atgūt ievērojamu tirgus daļu.
96 Komisija no tā secina, ka steidzamība šajā gadījumā nav pierādīta.
Pagaidu noregulējuma tiesneša vērtējums
97 Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai steidzamība ir jāizvērtē saistībā ar nepieciešamību noteikt pagaidu pasākumus, lai izvairītos, ka lietas dalībniekam, kas prasa noteikt pagaidu pasākumus, rodas būtisks un neatgriezenisks kaitējums. Kaitējuma neizbēgamība nav jāpierāda absolūti droši; pietiek ar to, ka tas ir paredzams pietiekamā varbūtības pakāpē, sevišķi, ja kaitējuma iestāšanās ir atkarīga no apstākļu kopuma iestāšanās (skat. Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 7. jūnija rīkojumu lietā T‑346/06 R IMS/Komisija, Krājums, II‑1781. lpp., 121. un 123. punkts un tajos minētā judikatūra). Katrā ziņā lietas dalībniekam, kas uz to atsaucas, turpina pastāvēt pienākums pierādīt faktus, kas pamato nākotnē iespējamu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu (Tiesas priekšsēdētāja 1999. gada 14. decembra rīkojums lietā C‑335/99 P(R) HFB u.c./Komisija, Recueil, I‑8705. lpp., 67. punkts; Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 15. novembra rīkojums lietā T‑151/01 R Duales System Deutschland/Komisija, Recueil, II‑3295. lpp., 188. punkts, un 2002. gada 25. jūnija rīkojums lietā T‑34/02 R B/Komisija, Recueil, II‑2803. lpp., 86. punkts).
98 Tāpat saskaņā ar pastāvīgi iedibināto judikatūru finansiāla rakstura zaudējumi nevar, izņemot īpašus apstākļus, tikt uzskatīti par neatgriezeniskiem vai pat grūti labojamiem, ja tie var būt vēlākas kompensācijas priekšmets (Tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 11. aprīļa rīkojums lietā C‑471/00 P(R) Komisija/Cambridge Healthcare Supplies, Recueil, I‑2865. lpp., 113. punkts; Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 15. jūnija rīkojums lietā T‑339/00 R Bactria/Komisija, Recueil, II‑1721. lpp., 94. punkts).
99 Prasītais pagaidu pasākums ir pamatots, ja ir skaidrs, ka, neveicot šādu pasākumu, prasītājs nonāks situācijā, kurā tā pastāvēšana var tikt apdraudēta, pirms stāsies spēkā spriedums, kas noslēdz pamata prāvu (Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2002. gada 3. decembra rīkojums lietā T‑181/02 R Neue Erba Lautex/Komisija, Recueil, II‑5081. lpp., 84. punkts). Nenovēršama pazušana no tirgus patiešām ir uzskatāma par neatgriezenisku un arī būtisku kaitējumu, un pagaidu pasākuma noteikšana šādā gadījumā šķiet pamatota.
100 Tāpat, ja tiktu ņemts vērā, ka, nenosakot prasīto pagaidu pasākumu, neatgriezeniski tiktu izmainītas prasītāja tirgus daļas (Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 1999. gada 30. jūnija rīkojums lietā T‑13/99 R Pfizer Animal Health/Padome, Recueil, II‑1961. lpp., 138. punkts; iepriekš 71. punktā minētais rīkojums lietā Solvay Pharmaceuticals/Padome, 107. punkts, un iepriekš 40. punktā minētais rīkojums lietā Du Pont de Nemours (Francija) u.c./Komisija, 175. punkts), tad ir jāprecizē, ka šādu situāciju var pielīdzināt riskam, kas saistīts ar pazušanu no tirgus, un tajā pamatot prasītā pagaidu pasākuma ieviešanu tikai tad, ja šīm neatgriezeniskajām izmaiņām tirgus daļās ir arī būtiska nozīme. Tādējādi nepietiek, ka pastāv risks neatgriezeniski pazaudēt tirgus daļu, kaut arī ļoti nelielu, bet ir svarīgi, lai šī tirgus daļa ir pietiekami nozīmīga. Turklāt prasītājam, kurš atsaucas uz šādas tirgus daļas zaudēšanu, ir jāpierāda, ka strukturālo vai juridisko šķēršļu dēļ nav iespējams atgūt ievērojamu tirgus daļu, it īpaši ar piemērotiem reklāmas pasākumiem (šajā sakarā skat. iepriekš šī rīkojuma 98. punktā minēto rīkojumu lietā Komisija/Cambridge Healthcare Supplies, 110. un 111. punkts, un Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 26. februāra rīkojumu lietā T‑416/06 R Sumitomo Chemical Agro Europe/Komisija, Krājumā nav publicēts, 59. un 60. punkts).
101 Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāizvērtē argumenti, kurus izvirzīja prasītājas, lai pierādītu, ka Cheminova A/S tiks nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums, ja netiks izdots rīkojums apturēt Apstrīdētā lēmuma izpildi. Šajā kontekstā ir svarīgi atgādināt, ka argumenti, kas attiecas uz prasītājām Lodi, Cheminova Agro Italia, Cheminova Bulgaria un Agrodan, šajā izvērtēšanā nav apskatāmi (skat. iepriekš 64. punktu).
102 Vispirms ir jāpārbauda, vai apgalvotais kaitējums var tikt uzskatīts par būtisku, it īpaši ņemot vērā uzņēmuma lielumu un apgrozījumu, kā arī raksturojošās pazīmes grupai, pie kuras tas pieder (skat. iepriekš 91. punktā minēto rīkojumu apvienotajās lietās Cosmos‑Tank u.c./Komisija, 26. punkts; iepriekš 40. punktā minēto rīkojumu lietā Du Pont de Nemours (Francija) u.c./Komisija, 196. un 203. punkts un tajos minētā judikatūra).
103 Šajā sakarā prasītājas norāda, ka grupas, kurai pieder Cheminova, vidējais apgrozījums trīs gadu, proti, 2004., 2005. un 2006. gada, laikā palielinājās līdz 5,248 miljardiem Dānijas kronu (DKK), tas ir, par vairāk nekā 700 miljoniem EUR. Pēc prasītāju teiktā to, ka kaitējums ir būtisks, pierāda it īpaši fakts, ka apgrozījums, kāds tika sasniegts ar malationu 2006. gada laikā, palielinājās līdz gandrīz [konfidenciāla informācija] miljoniem EUR, “kas veido [konfidenciāla informācija] % no Cheminova prasītāju kopējā apgrozījuma”. Tās precizē, ka “[konfidenciāla informācija] % no šī apgrozījuma tika īstenoti Eiropas Savienības tirgū”.
104 No tā izriet, ka saskaņā ar prasītāju sniegtajiem skaitļiem zaudējumi, kādi gada laikā Apstrīdētā lēmuma dēļ tiktu nodarīti attiecībā uz Kopienu tirgu, sasniegtu mazāk nekā 1 % no grupas, pie kuras pieder prasītājas, apgrozījuma.
105 Taču informācijas, uz kuru ir balstīts šis skaitlis, kas veido minēto mazāk nekā 1 %, pierādījuma spēku acīmredzami mazina fakts, ka prasītāju iesniegtie skaitļi ir jāapskata relatīvā nozīmē divu iemeslu dēļ.
106 Pirmkārt, pieteikumā par pagaidu noregulējumu minētie procenti tika aprēķināti salīdzinājumā ar četru Cheminova prasītāju īstenoto apgrozījumu, kaut gan tie bija jāaprēķina salīdzinājumā ar grupas, pie kuras šīš prasītājas pieder, apgrozījumu, kas ir daudz svarīgāks. Otrkārt, kā jau tika atzīts iepriekš (64. un 101. punkts), lai konstatētu steidzamību, var tikt ņemta vērā tikai tā informācija, kas attiecas uz Cheminova A/S. Taču pieteikumā par pagaidu noregulējumu minētie dati attiecas uz četrām Cheminova prasītājām un neļauj noteikt, kuri skaitļi attiecas uz Cheminova A/S, kaut arī šiem skaitļiem bija jāparādās jau pieteikumā par pagaidu noregulējumu (skat. iepriekš 66. punktu).
107 No iepriekš minētā izriet, ka prasītāju iesniegtā skaitliskā informācija attiecībā uz zaudejumiem, kādi tika nodarīti saistībā ar Kopienu tirgu, nešķiet pietiekami precīza, lai konstatētu steidzamību attiecībā uz Cheminova A/S.
108 Pakārtoti, aptuveni novērtējot zaudējumus, kādi gada laikā ar Apstrīdēto lēmumu tiktu nodarīti tikai Cheminova A/S saistībā ar Kopienu tirgu, šis skaitlis būtu ievērojami mazāks par minēto mazāk nekā 1 % no Cheminova grupas apgrozījuma.
109 Tiktāl, ciktāl prasītājas norāda uz viņu pārdošanas apjoma samazināšanos valstīs, kas nav Kopienas dalībvalsts, Apstrīdētā lēmuma rezultātā sakarā ar to, ka dažas trešās valstis ņem vērā Kopienu tiesisko regulējumu, ir jākonstatē, ka tas netiek apgalvots attiecībā uz Savienoto Valstu un Kanādas tirgu, kuros prasītājas saskaņā ar Deloitte & Touche ziņojumu pārdod [konfidenciāla informācija] % no to precēm, kuru pamatā ir malations. Saskaņā ar šo ziņojumu ļoti iespējams, ka malationa neiekļaušana Direktīvas I pielikumā šos divus tirgus nemaz neietekmēs. Līdz ar to Apstrīdētā lēmuma it kā negatīvā ietekme uz pārdošanu trešās valstīs jau ir ievērojami samazinājusies saskaņā ar pašu prasītāju sniegto informāciju.
110 Attiecībā uz citām trešām valstīm, kurās, kā prasītājas apgalvo, tās pārdod preces, kuru pamatā ir malations, pēdējās minētās nav pierādījušas, ka prasītais pagaidu pasākums, pat pieņemot, ka tas tiktu noteikts, kavētu attiecīgo valstu iestādes aizliegt malationa tirdzniecību to teritorijās. Tādējādi prasītājas nav pierādījušas, ka Apstrīdētā lēmuma izpildes apturēšana kavētu apgalvotā kaitējuma nodarīšanu. Katrā ziņā šāds malationa tirdzniecības aizliegums būtu nevis Apstrīdētā lēmuma, bet gan lēmuma, kuru ir pieņēmusi katras trešās valsts iestāde, īstenojot savas suverēnās pilnvaras, tiešas sekas (šajā sakarā skat. iepriekš 100. punktā minēto 1999. gada 30. jūnija rīkojumu lietā Pfizer Animal Health/Padome, 160. punkts).
111 Arī ar to, ka prasītājas atsaucas uz Roterdamas konvencijas 5. pantu (skat. iepriekš 84. punktu), no juridiskā viedokļa nav nepietiekami, lai konstatētu, ka pienākums informēt, kāds ir paredzēts Kopienai saskaņā ar šo noteikumu, var radīt Cheminova A/S iepriekš paredzamu un aprēķināmu kaitējumu trešās valstīs, kamēr notiek tiesvedība pamata lietā. Ja prasītājas būtu paziņojušas, ka malations saskaņā ar Komisijas 2007. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 1376/2007, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 304/2003 par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu (OV L 307, 14. lpp.), ir ticis iekļauts Regulas Nr. 304/2003 I pielikuma 1. daļā, ar kuru tika īstenota Roterdamas konvencija, tad būtu pietiekami konstatēt, ka saskaņā ar Regulas Nr. 304/2003 7. panta 1. punktu šīs iekļaušanas vienīgās sekas ir noteikt informēšanas pienākumu potenciālajām importētājām valstīm. Līdz ar to prasītājas nav pierādījušas, ka Roterdamas konvencijas mehānisms tieši un nenovēršami izraisīs preču, kuru pamatā ir malations, pārdošanas zaudēšanu noteiktu trešo valstu tirgos. Tieši pretēji, tās, atbildot uz pagaidu noregulējuma tiesnieša jautājumu, atzina, ka tikai trešās valstis var izlemt – atļaut vai neatļaut importēt attiecīgās preces.
112 Turpinājumā prasītājas apgalvo, ka lēmumam par neiekļaušanu – tādam kā Apstrīdētais lēmums – parasti seko jaunu TMR noteikšana augu izcelsmes produktos, kas praksē nozīmē tādu kultūru vai preču importa aizliegumu Kopienā, kuri ārpus Kopienas ir apstrādāti ar malationu un izraisītu šaubas trešās valstīs esošo klientu apziņās. Atbildot uz pagaidu noregulējuma tiesneša jautājumu, prasītājas precizēja, ka saikne starp Apstrīdēto lēmumu un TMR noteikšanu ir tajā, ka tiek skarta preču, kuru pamatā ir malations, pārdošana trešās valstīs.
113 Šajā sakarā attiecībā uz jaunu TMR apgalvoto negatīvo ietekmi uz tirdzniecību ar trešām valstīm ir skaidrs, ka prasītājas pārdod [konfidenciāla informācija] % no savām precēm, kuru pamatā ir malations, Savienoto Valstu un Kanādas tirgū. Taču saskaņā ar to pašu Deloitte & Touche ziņojumu ļoti iespējams, ka ar TMR saistītās problēmas šos divus tirgus nemaz neietekmēs. Attiecībā uz citiem tirgiem pietiek atgādināt, ka tikai attiecīgās trešās valstis varēs izlemt – atļaut vai neatļaut importēt preces, kuru pamatā ir malations (skat. iepriekš 110. un 111. punktu).
114 Tas pats attiecas arī uz Kopienu tirgu, proti, ja Apstrīdētā lēmuma rezultātā patiešām tiktu noteikti jauni TMR attiecībā uz malationu, kaitējums, kas it kā tiktu nodarīts šo TMR rezultātā, nebūtu tiešas Apstrīdētā lēmuma sekas. Kopienu procedūra TMR noteikšanai, kā to atzina arī prasītājas, patiešām nav saistīta ar malationa neiekļaušanu Direktīvas I pielikumā. Turklāt prasītājas no juridiskā viedokļa nav pietiekami pierādījušas, ka malationa neiekļaušana Direktīvas I pielikumā nenovērošami nozīmēs aizliegumu importēt Kopienā preces, kuras ir apstrādātas ar šo vielu, jaunu un stingrāku TMR dēļ. It īpaši prasītājas nav izklāstījušas iemeslus, kas kavētu Kopienu likumdevēju, lai atvieglotu starptautisko tirdzniecību, noteikt “pieļaujamās atkāpes attiecībā uz importu”, kas ļautu importēt pārtiku un augu izcelsmes produktus, uz kuriem attiecas agrāk attiecībā uz malationu noteiktie TMR.
115 No minētā izriet, ka prasītāju apgalvojumi attiecībā uz problēmām, kas ir saistītas ar TMR, nav atbilstoši, lai pierādītu apgalvotā kaitējuma, kāds tiktu nodarīts Cheminova A/S ar Apstrīdēto lēmumu, būtiskumu.
116 Tiktāl, ciktāl prasītājas atsaucas uz “rapšu projektu”, kura ietvaros Cheminova A/S bija iecerējusi izmantot malationu rapšu nozarē, paredzot ievērojami paaugstināt apgrozījumu un peļņu ar šīm precēm, kuru pamatā ir malations, ir pietiekami atzīmēt, ka minētā nesasniegšana šajā kontekstā ir pamatota vienīgi ar cerībām, jo pieteikumā par pagaidu noregulējumu netika minēts neviens parakstīts piegādes līgums vai priekšlīgums, uz kā pamata Cheminova A/S veiktu šo projektu, kura īstenošanu apdraudētu Apstrīdētais lēmums. Līdz ar to “rapšu projekts” vēl nav īstenots tik tālu, lai to varētu uzskatīt par Cheminova A/S ieguvumu.
117 Tādējādi kaitējums, kas tika izvirzīts saistībā ar “rapšu projektu”, ir jāuzskata par hipotētisku. Taču kaitējums, kas pēc sava rakstura ir hipotētisks, jo tas ir pamatots ar nākotnes nenoteiktiem notikumiem, nevar pamatot pagaidu pasākumu noteikšanu (iepriekš 45. punktā minētais Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja rīkojums lietā Gibraltāra valdība/Komisija, 101. punkts, un 2004. gada 3. februāra rīkojums lietā T‑422/03 R Enviro Tech Europe un Enviro Tech International/Komisija, Recueil, II‑469. lpp., 65. punkts). Līdz ar to prasītāju izvirzītie apgalvojumi šajā kontekstā nevar tikt izmantoti, lai noteiktu kaitējuma, kas it kā tiktu nodarīts Cheminova A/S ar Apstrīdēto lēmumu, būtiskumu.
118 Attiecībā uz kaitējumu, kāds tiktu nodarīts tiesību uz datu aizsardzību liegšanu dēļ, kuras it kā ir piešķirtas ar Direktīvas 13. pantu, ir jākonstatē, ka prasītājas izvairījās pieteikumā par pagaidu noregulējumu izteikt skaitļos šo kaitējuma elementu, kāds rastos, ja malations netiktu iekļauts Direktīvas I pielikumā, vienlaikus arī neapgalvojot, ka izteikšana skaitļos šajā sakarā nav iespējama. Līdz ar to arī apgalvojums par datu aizsardzību ir jānoraida.
119 No minētā izriet, ka nevar tikt ņemts vērā neviens no pierādījumiem, kas tika izvirzīti, lai pamatotu kaitējuma, kāds it kā tiktu nodarīts Cheminova A/S, būtiskumu.
120 Turklāt šis kaitējums, kas, to skaitliski aptuveni novērtējot, ir mazāk nekā 1 % no Cheminova grupas apgrozījuma (skat. iepriekš 108. punktu), ir jāsamazina vēl vairāk, jo prasītājas atzina, ka tās var kompensēt daļu no preču, kuru pamatā ir malations, pārdošanas ar citu preču, kuras tās ražo vai ar kurām tās ir tiesīgas veikt tirdzniecību, pārdošanu, precizējot, ka [konfidenciāla informācija] % no pazaudētās izmantošanas varēja tikt atgūti Spānijā, pārdodot aizstājējpreces, kas ietilpst prasītāju preču klāstā.
121 Ar šādu konstatējumu pietiek, lai secinātu, ka kaitējums, kāds tiktu nodarīts Cheminova A/S ar Apstrīdēto lēmumu, katrā ziņā acīmredzami sasniegtu mazāk nekā 1 % no Cheminova grupas apgrozījuma un tāpēc nevar tikt uzskatīts par būtisku, pat nepastāvot nepieciešamībai identificēt katru no aizstājējprecēm un veicamos samazinājumus, kurus turklāt nebija iespējams veikt, neesot skaitļiem, kas attiecas tikai uz Cheminova A/S.
122 Šāds secinājums netiek apšaubīts, novērtējot visus faktiskos apstākļus, kurus izvirzīja prasītājas, it īpaši faktu, ka Cheminova A/S uzsāka ražot malationu 1968. gadā ar preču zīmi “Fyfanon®™” un 1991. gadā kļuva par galveno malationa ražotāju, tādējādi esot malationa tirgus dalībniece aptuveni 40 gadus. Cheminova A/S piederēja arī augu aizsardzības līdzekļu, kuru pamatā ir malations, tirdniecības atļaujas, kas tai deva tiesības uz vairākkārtēju izmantošanu desmit Kopienas dalībvalstīs. Šos vēsturiskos apsvērumus patiešām nevar ņemt vērā, jo no tiem neizriet nekādi skaitliski, ekonomiski un finansiāli dati, kurus varētu ņemt vērā, lai novērtētu kaitējumu, kas varētu pamatot pagaidu pasākuma noteikšanu.
123 Turklāt prasītājas no juridiskā viedokļa nav pietiekami pierādījušas, ka iepriekš aptuveni novērtētais kaitējums var tikt uzskatīts kā neatgriezenisks.
124 Šajā sakarā ir pietiekami konstatēt, ka, ja prasītājas apgalvo, ka tās riskē pazaudēt tirgus daļas un reputāciju, kas tika iegūta Kopienā ar malationu, tās no juridiskā viedokļa nav pierādījušas, ka Cheminova A/S būtu neiespējami atgūt šo reputāciju un pazaudētās tirgus daļas gadījumā, ja Apstrīdētais lēmums tiktu atcelts, noslēdzoties tiesvedībai pamata lietā. Lietas materiāli pagaidu noregulējuma tiesvedībā neļauj secināt, ka šis kaitējums būtu neatgriezenisks un ka attiecībā uz malationu nebūtu iespējams atgūt vietu tirgū.
125 Pirmkārt, prasītājas pašas uzsver, ka no tehniskā viedokļa būs neiespējami atrast tādu malationa aizstājējvielu, kas to aizstātu pilnībā un bez trūkumiem. Otrkārt, tās atzīmē, ka viena no malationa galvenajām priekšrocībām ir tā, ka to var ļoti plaši izmantot un ka tas var tikt pārdots zemkopjiem par relatīvi zemu cenu. Visbeidzot, tās izteikti vērsa uzmanību uz trīs iestāžu, kas pārstāv to klientus Eiropā, paziņojumiem, ar kuriem tika uzsvērta malationa nozīme, tā būtiskais raksturs ķīmisko līdzekļu, kuru mērķis ir apkarot kaitīgos kukaiņus un palīdzēt izvairīties no rezistences, klāstā, kā arī negatīvas ekonomiskās sekas malationa neiekļaušanai Direktīvas I pielikumā gadījumā.
126 No minētā izriet, ka malationam piemītošās īpašības acīmredzot patiešām ir ļoti novērtētas no prasītāju klientu puses un ka nav vielas, kas to varētu aizstāt pilnībā. Šie faktori runā par labu iespējai malationam atkal nonākt tirgū gadījumā, ja netiks apturēta Apstrīdētā lēmuma izpilde, un tas tiks atcelts ar spriedumu pamata lietā.
127 Šādu secinājumu apstiprina rezultāti pētījumam, kas tika veikts, aptaujājot galvenos klientus attiecībā uz malationu, un kurš attiecās uz iespēju, ka malations atkal varētu nonākt tirgū pēc tam, kad attiecībā uz šo vielu tiktu izdota jauna atļauja. Neviens no aptaujātajiem klientiem kategoriski neizslēdza nevienu iespēju par zaudēto malationa tirgus daļu atgūšanu.
128 Šajā sakarā ir jāprecizē, ka viens no deviņiem klientiem bez iebildumiem pieļāva iespēju par malationa atgriešanos tirgū. Kaut arī cits klients atzina, ka šāda atgriešanās šķiet grūta, jo tirgū daļēji būtu nostiprinājušās jau citas preces, šādas atbildes pārliecinošo spēku mazina fakts, ka to sniedza Lodi – prasītāja, kuru tikpat kā nevar uzskatīt par objektīvu informācijas avotu, ciktāl tā šīs tiesvedības ietvaros nepārprotami apgalvo, ka malationam nebūs iespējams atgūt savu agrāko pozīciju. Trešais klients atbildēja, ka, ja aizvietotājpreces un malationu varētu salīdzināt pēc efektivitātes un cenas, tad būtu grūti iedomāties, ka zemnieki atsāktu izmantot malationu. Taču šis klients piebilda, ka tas atsāks pārdot malationu, ja pēdējais minētais atkal nonāks tirgū. Pārējie klienti uzskatīja, ka malations varētu atkal nonākt tirgū ar preces efektivitāti un cenas konkurētspēju saistītiem nosacījumiem.
129 Taču prasītājas nepierādīja, ka malations ir mazāk efektīvs par tā aizstājējprecēm, kas iegūtu zaudētās tirgus daļas Apstrīdētā lēmuma rezultātā. Attiecībā uz cenas augstumu – prasītājas pašas atsaucās uz relatīvi lielu peļņu attiecībā uz noteiktām to precēm, kuru pamatā ir malations, proti, [konfidenciāla informācija] %, kas tām ļautu pazemināt cenu, lai veicinātu šo preču atgriešanos tirgū.
130 No minētā izriet, ka, ja Apstrīdētā lēmuma rezultātā zaudēto malationa tirgus daļu atgūšana ekonomiskā un finansiālā ziņā būtu diezgan grūta, šāda atgriešanās tirgū, tai skaitā malationa reputācijas atgūšana, nesķiet neiespējama (šajā sakarā skat. iepriekš 100. punktā minēto 1999. gada 30. jūnija rīkojumu lietā Pfizer Animal Health/Padome, 161.–165. punkts).
131 Līdz ar to kaitējumu, kāds it kā tiktu nodarīts Cheminova A/S Apstrīdētā lēmuma dēļ, nevar uzskatīt par neatgriezenisku, neesot nepieciešamībai izskatīt citus jautājumus, it īpaši par aizstājamību, kas tika izvirzīts steidzamības kontekstā.
132 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītājas pašreizējā situācijā nav pierādījušas, ka Cheminova A/S tiks nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums, ja netiks noteikta prasītā izpildes apturēšana.
133 Līdz ar to pieteikums par pagaidu noregulējumu ir jānoraida steidzamības neesamības dēļ, nepastāvot nepieciešamībai pārbaudīt, vai ir izpildīti citi nosacījumi izpildes apturēšanas noteikšanai.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
izdod rīkojumu:
1) pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;
2) lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana tiek atlikta.
Luksemburgā, 2007. gada 4. decembrī.