Prasība, kas celta 2010. gada 27. maijā - Ungārija/Komisija
(lieta T-240/10)
Tiesvedības valoda - ungāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Ungārijas Republika (pārstāvji - M. Fehér un K. Szíjjártó)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt Komisijas 2010. gada 2. marta Lēmumu 2010/135/ES par kartupeļu produkta (Solanum tuberosum L. EH92-527-1 līnija), kas ģenētiski modificēts, lai palielinātu amilopektīna saturu cietē, laišanu tirgū saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 1193);
atcelt Komisijas 2010. gada 2. marta Lēmumu 2010/136/ES, ar ko ļauj laist tirgū barību, kas ražota no ģenētiski modificētiem kartupeļiem EH92-527-1 (BPS-25271-9), un ar ko pieļauj nejaušu vai tehniski nenovēršamu šo kartupeļu sastopamību pārtikā un citos barības produktos, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 1196);
pakārtoti, gadījumā, ja prasījums atcelt Lēmumu 2010/136/ES tiktu noraidīts, atcelt tā 2. panta b) un c) punktus;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja apstrīd Komisijas 2010. gada 2. marta Lēmumu 2010/135/ES
1 un Lēmumu 2010/136/ES
2.
Prasības pamatojumā prasītāja kā pirmo prasības pamatu norāda, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un nav ievērojusi piesardzības principu, atļaudama ģenētiski modificētas kartupeļu šķirnes ar nosaukumu "Amflora" (turpmāk tekstā - "ĢM kartupeļu šķirne") tirdzniecību, lai arī risku novērtējumā tika celti pamatoti iebildumi par to, ka atļaušana - ievērojot mērķus nodrošināt veselības un vides aizsardzību augstā līmenī - varētu radīt kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi. Prasītāja uzskata, ka tirdzniecības atļauja ir balstīta uz risku novērtējumu, kas daudzējādā ziņā ir nepamatots vai nepilnīgs, un tas ietekmē Komisijas lēmumu likumību.
Par strīdīgās ĢM kartupeļu šķirnes radīto veselības apdraudējumu prasītāja apgalvo, ka ĢM kartupeļu šķirnē esošais marķiergēns, kas ir rezistents pret antibiotikām, un šā gēna pārnese no ĢM augiem uz baktērijām rada cilvēku un augu veselības, kā arī vides apdraudējumu, kas nav pieļaujams, ņemot vērā tostarp pienākumu nodrošināt veselības un vides aizsardzību augstā līmenī un to, ka ir vismaz ievērojamas zinātniskas šaubas jautājumā par riskiem, kuras Komisija nav pienācīgi kliedējusi. Prasītāja no tā secina, ka ar tirdzniecības atļaušanu nav ievērots piesardzības princips un ir pārkāpts Direktīvas 2001/18/EK
3 4. panta 2. punkts, ar kuru tas ir konkrēti izteikts tiesībās. Turklāt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (
EFSA) izdotais zinātniskais atzinums, ar kuru ir pamatoti Komisijas lēmumi, ir pretrunā arī Pasaules Veselības organizācijas, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas un Eiropas Zāļu aģentūras viedokļiem šajā jautājumā.
Pēc prasītājas domām, ĢM kartupeļu šķirnes vides risku vērtējums ir nepilnīgs un neadekvāts, ņemot vērā, ka:
nav veikti pētījumi dabā attiecībā uz visiem Eiropas Savienības bioģeogrāfiskajiem reģioniem;
nav veikts pētījums par attiecīgajā gadījumā ilgtermiņa kumulatīvo ietekmi uz nemērķa organismiem un ietekmi uz sugu populāciju dinamiku un ģenētisko dažādību;
nav pietiekami pārbaudīta iespējamā ietekme uz dzīvnieku veselību un tās iespējamās sekas uz barības ķēdi.
Kā otro prasības pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Regulu Nr. 1829/2003/EK
4. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka Lēmuma 2010/136/ES 2. panta b) un c) punkti, kuros nejauša vai tehniski nenovēršama ģenētiski modificētu organismu sastopamība pārtikā vai barībā ir pieļauta proporcijā, kas nepārsniedz 0,9 %, ir nelikumīga, ievērojot, ka saistībā ar atļauju Regulā Nr. 1829/2003/EK netiek nedz paredzēta pieļaujamības robeža, nedz Komisijai atļauts piemērot pieļaujamības robežu ĢMO nejaušas vai tehniski nenovēršamas klātbūtnes gadījumā.