Language of document : ECLI:EU:F:2013:111

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)

2013. gada 2. jūlijā

Lieta F‑64/12 DEP

Guillermo Martinez Erades

pret

Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD)

Civildienests – Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana

Priekšmets      Pieteikums par tiesāšanās izdevumu noteikšanu, kas atlīdzināmi atbilstoši Reglamenta 92. pantam, ar ko G. Martinez Erades lūdz Civildienesta tiesai noteikt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Reglamenta 92. panta 1. punktam

Nolēmums      Tiesāšanās izdevumi, ko Eiropas Ārējās darbības dienestam ir pienākums atlīdzināt G. Martinez Erades atbilstoši lietai F‑64/12, tiek noteikti EUR 5700 apmērā, kam jāpieskaita PVN, kas, iespējams, ir maksājams par šo summu. Katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā par tiesāšanās izdevumu noteikšanu.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi – Apliecinošu dokumentu, kas pierāda izdevumu faktisku rašanos, iesniegšana

(Civildienesta tiesas reglamenta 91. panta b) punkts)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens – Pievienotās vērtības nodoklis – Iekļaušana personas, kas nav nodokļa maksātājs, gadījumā

(Civildienesta tiesas reglamenta 91. panta b) punkts)

3.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Tiesāšanās izdevumi, kas radušies tiesvedībā par tiesāšanās izdevumu noteikšanu – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

(Civildienesta tiesas Reglamenta 86. un 92. pants)

1.      Atbilstoši Civildienesta tiesas reglamenta 91. panta b) punktam atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi ir tikai tiesāšanās izdevumi, kas, pirmkārt, radušies lietas vešanas sakarā Civildienesta tiesā un, otrkārt, šajā saistībā ir bijuši nepieciešami.

Protams, prasītājam ir jāiesniedz apliecinošie dokumenti, kas pierāda izdevumu, kuru atlīdzināšanu tas lūdz, patiesu rašanos, bet no tā, ka advokāts ir iesniedzis prasības pieteikumu un aktu par atteikšanos no prasības pēc vienošanās, kura panākta starp lietas dalībniekiem, var secināt, ka šis advokāts tiešām ir veicis darbības un sniedzis pakalpojumus, kas nepieciešami tiesvedībai Civildienesta tiesā. Šādos apstākļos Civildienesta tiesa var noteikt maksimālo apmēru, kādā viena lietas dalībnieka advokāta pieprasītā samaksa ir jāatlīdzina lietas dalībniekam, kurš sedz tiesāšanās izdevumus.

(skat. 16., 20. un 21. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2009. gada 10. novembris, F‑14/08 DEP X/Parlaments, 21. punkts; 2011. gada 8. novembris, F‑92/09 DEP U/Parlaments, 37. punkts un tajā minētā judikatūra; 2012. gada 22. marts, F‑5/08 DEP Brune/Komisija, 19. punkts.

2.      Prasītājam, kurš nav pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, nav iespējas atgūt šo nodokli, kas maksāts par pakalpojumiem, par kuriem tā advokāts izrakstījis rēķinus. Tādējādi pievienotās vērtības nodoklis, kas, iespējams, samaksāts par honorāriem, kas uzskatīti par nepieciešamiem, attiecībā uz prasītāju veido izdevumi, kas radušies lietas vešanas sakarā Civildienesta tiesas reglamenta 91. panta b) punkta izpratnē.

(skat. 28. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 8. jūlijs, T‑7/98 DEP, T‑208/98 DEP un T‑109/99 DEP De Nicola/EIB, 37. punkts.

Civildienesta tiesa: 2012. gada 25. oktobris, F‑50/09 DEP Missir Mamachi di Lusignano/Komisija, 31. punkts.

3.      Civildienesta tiesas reglamenta 92. pantā par tiesvedību attiecībā uz domstarpībām par tiesāšanās izdevumiem atšķirībā no minētā reglamenta 86. panta nav paredzēts, ka lēmums par tiesāšanās izdevumiem tiktu ietverts galīgajā spriedumā vai rīkojumā. Proti, ja atbilstoši Reglamenta 92. pantam Civildienesta tiesa lemtu par domstarpībām par tiesāšanās izdevumiem pamatlietā un atsevišķi lemtu par jaunajiem tiesāšanās izdevumiem, kas radušies saistībā ar šīm domstarpībām, tad attiecīgā gadījumā vēlāk varētu rasties jaunas domstarpības par jaunajiem tiesāšanās izdevumiem.

Tādējādi nav atsevišķi jālemj par izdevumiem un honorāriem, kuri radušies saistībā ar tiesvedību par tiesāšanās izdevumu noteikšanu Civildienesta tiesā. Tomēr Civildienesta tiesai, nosakot atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus, ir jāņem vērā visi lietas apstākļi līdz rīkojuma par tiesāšanās izdevumu noteikšanu pieņemšanas brīdim.

(skat. 33.–35. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2012. gada 12. decembris, F‑12/10 DEP Kerstens/Komisija, 49. punkts; U/Parlaments, minēts iepriekš, 65. punkts.