Language of document : ECLI:EU:C:2012:740

Lieta C‑136/11

Westbahn Management GmbH

pret

ÖBB-Infrastruktur AG

(Schienen-Control Kommission lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Transports – Dzelzceļa pārvadājumi – Dzelzceļa pārvadājumu infrastruktūras pārvaldītāja pienākums dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem reālā laikā sniegt informāciju par vilcienu satiksmi un īpaši par savienojumu pakalpojumus nodrošinošo vilcienu iespējamo kavēšanos

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 22. novembra spriedums

1.        Prejudiciāli jautājumi – Vēršanās Tiesā – Valsts tiesa EKL 267. panta izpratnē – Jēdziens

(LESD 267. pants)

2.        Transports – Dzelzceļa pārvadājumi – Regula Nr. 1371/2007 – Dzelzceļa pasažieru tiesības un pienākumi – Informācija, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jāsniedz pasažieriem ceļojuma laikā – Informācija par galvenajiem savienojumu pakalpojumiem – Apjoms

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1371/2007 8. panta 2. punkts un II pielikuma II daļa)

3.        Transports – Dzelzceļa pārvadājumi – Direktīva 2001/14 – Dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšana un maksas iekasēšana – Infrastruktūras pārvaldītāja pienākumi attiecībā pret dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem – Minimālo pakalpojumu sniegšana – Apjoms – Pienākums sniegt reālā laika datus par citu dzelzceļa pārvadātāju vilcieniem, kas veido galvenos savienojumu pakalpojumus

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1371/2007 8. panta 2. punkts un II pielikuma II daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/14, kas grozīta ar Direktīvu 2004/49, preambulas 1. apsvērums, 5. pants un II pielikums)

1.        Lai izvērtētu Savienības tiesību jautājumu par to, vai iesniedzējinstitūcija ir tiesa LESD 267. panta izpratnē, kas ir jautājums, uz kuru attiecas vienīgi Savienības tiesības, Tiesa orientējas uz virkni aspektu, kā, piemēram, vai iestāde ir izveidota ar likumu, vai tā ir pastāvīga, vai tās pieņemtie nolēmumi ir saistoši, vai procedūra tajā notiek atbilstoši sacīkstes principam, vai tā piemēro tiesību normas, kā arī vai tā ir neatkarīga.

Šajā ziņā Schienen-Control Kommission (Austrijas Dzelzceļa kontroles komisija) ir uzskatāma par tiesu LESD 267. panta izpratnē.

(sal. ar 27. un 31. punktu)

2.        Regulas Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem 8. panta 2. punkts, skatot to kopā ar II pielikuma II daļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka informācija par galvenajiem savienojumu pakalpojumiem papildus sarakstā paredzētajiem atiešanas laikiem ietver arī paziņojumus par šo savienojumu vilcienu kavēšanos vai atcelšanu neatkarīgi no tā, kurš dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums tos nodrošina.

(sal. 43. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.        Regulas Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem 8. panta 2. punkts, skatot to kopā ar II pielikuma II daļu, kā arī Direktīvas 2001/14 par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/49, 5. pantu un II pielikumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka infrastruktūras pārvaldītājam ir pienākums dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem bez diskriminācijas sniegt citu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vilcienu reālā laika datus, ciktāl šie vilcieni Regulas Nr. 1371/2007 II pielikuma II daļas izpratnē ir galvenie savienojumu pakalpojumi.

Šī informācija ir nepieciešama katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, lai tas varētu izpildīt Regulā Nr. 1371/2007 paredzētos pienākumus.

Turklāt, lai garantētu vienlīdzīgu konkurenci pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu tirgū un nenonāktu pretrunā, pirmkārt, mērķim sasniegt lielāku integrāciju dzelzceļa nozarē, kā minēts Direktīvas 2001/14 preambulas 1. apsvērumā, un, otrkārt, pienākumam informēt pasažierus ir jānodrošina, ka visi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi varētu sniegt šiem pēdējiem vienlīdz kvalitatīvus pakalpojumus neatkarīgi no tīkla, ko tie izmanto, lieluma.

(sal. ar 46., 47. un 50. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)