Prasība, kas celta 2015. gada 27. oktobrī – Ertico – Its Europe/Komisija

(lieta T-604/15)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: European Road Transport Telematics Implementation Coordination Organisation - Intelligent Transport Systems & Services Europe (Ertico - Its Europe) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – M. Wellinger un K. T’Syen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Eiropas Komisijas Validācijas komitejas 2015. gada 18. augusta lēmumu, ar ko tika atzīts, ka prasītāja nav kvalificējama par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 36. lpp.) izpratnē, un

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza astoņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts Regulas Nr. 58/2003 ¹ 22. panta 1. punkta 3. ievilkums, jo Validācijas komiteja apstrīdēto lēmumu pieņēma vairāk nekā divus mēnešus pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas Validācijas komitejā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts i) Regulas Nr. 58/2003 22. panta 1. punkts, ii) prasītājas tiesības uz aizstāvību un iii) labas pārvaldības princips, jo Validācijas komiteja neesot uzklausījusi prasītājas argumentus pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpti i) tiesiskās noteiktības, ii) labas pārvaldības, iii) prasītājas tiesiskās paļāvības aizsardzības un iv) res judicata principi, jo Validācijas komiteja, pieņemdama, ka prasītājas 2014. gada 7. februārī izvirzītie argumenti ir pareizi, tomēr aizstāja tās sākotnējo pamatojumu ar pilnībā jaunu pamatojumu, nepastāvot nekādiem jauniem un būtiskiem faktiem.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (turpmāk tekstā – “MVU ieteikums”), jo tā secinājums, ka prasītāja nav kvalificējama par uzņēmumu, ir balstīts uz kritērijiem, kas nav paredzēti MVU ieteikumā, bet gan Komisijas Lēmuma 2012/838/ES  1.1.3.1. panta 6. punkta c) apakšpunktā.Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā lēmuma secinājumā, ka prasītāja nav kvalificējama par MVU, neesot ievērots un ņemts vērā MVU ieteikuma skaidrais un nepārprotamais formulējums, un ka tas esot balstīts uz patvaļīgu un pilnībā subjektīvu MVU ieteikuma interpretāciju.Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā esot kļūdaini secināts, ka prasītāja nav kvalificējama par MVU MVU ieteikuma izpratnē: prasītāja esot “uzņēmums” un tā esot “autonoma” MVU ieteikuma pielikuma izpratnē.Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts labvēlīgākā noteikuma piemērošanas princips saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2012/838/ES, kā arī līdzvērtīgu tiesību normu princips saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”.Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmuma esot pieļauts pretrunīgs un nepiemērots pamatojums, jo Validācijas komiteja neesot izpildījusi savu pienākumu sniegt pienācīgu pamatojumu.

____________

¹  Padomes 2002. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģent

ūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (OV 2003 L 11, 1. lpp.).  Komisijas 2012. gada 18. decembra lēmums par tādu noteikumu pieņemšanu, kas nodrošina dalībnieku pastāvēšanas un juridiskā statusa, kā arī to darbības spēju un finansiālo spēju konsekv

entu pārbaudi netiešās darbībās, kas tiek atbalstītas piešķīruma veidā saskaņā ar Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem un Eiropas Atomenerģijas kopienas Sept

īto pamatprogrammu pētniecības un mācību darbībām kodolenerģijas jomā (OV L 359, 45. lpp.).