CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2007. gada 13. decembrī

Apvienotās lietas F‑51/05 un F‑18/06

Tineke Duyster

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Valodas – Pieņemamība – Nelabvēlīgs lēmums – Prombūtne – Bērna kopšanas atvaļinājums – Lūgums pārcelt bērna kopšanas atvaļinājuma sākuma datumu – Slimības atvaļinājuma ietekme

Priekšmets Prasības, kas celtas saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Duyster lūdz: lietā F‑51/05, pirmkārt, atcelt trīs Komisijas lēmumus, proti, 2004. gada 22. oktobra lēmumu, ar kuru tai ir piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums no 2004. gada 1. novembra līdz 2005. gada 30. aprīlim ieskaitot, 2004. gada 30. novembra lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņas lūgums pārcelt/atsaukt bērna kopšanas atvaļinājumu, un viņas paziņojumu par algu 2004. gada novembrī; otrkārt, noteikt, ka bērna kopšanas atvaļinājums attiecībā uz viņas dēlu vēl var tikt lūgts; treškārt, izmaksāt dažādas summas zaudējumu atlīdzības veidā, it īpaši kā atlīdzību par kaitējumu, kas radās no neskaidrības, kādā viņa bija sava civildienesta ierēdņa statusa sakarā, un par morālo kaitējumu, kas izriet no šīs neskaidrības; lietā F‑18/06, pirmkārt, atcelt Komisijas 2005. gada 17. novembra lēmumu, ar kuru viņas bērna kopšanas atvaļinājuma sākums ir noteikts 2004. gada 8. novembrī, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus, it īpaši lai atlīdzinātu ar šo lēmumu radīto materiālo un morālo kaitējumu

Nolēmums Prasības noraidīt. Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina trešdaļu no prasītājas tiesāšanās izdevumiem. Prasītāja sedz divas trešdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses

(EKL 21. panta trešā daļa)

2.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Lēmuma pamatojums – Izslēgšana

(EKL 230. pants)

4.      Tiesvedība – “Lis pendens” izņēmums

5.      Ierēdņi – Atvaļinājumi – Bērna kopšanas atvaļinājums – Lūguma atsaukums – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 42.a pants)

6.      Ierēdņi – Atvaļinājumi – Bērna kopšanas atvaļinājums – Pārtraukšana – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 42.a pants)

1.      Saskaņā ar iestāžu pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses tām ir jāadresē ierēdnim individuāls lēmums, kas izteikts tādā valodā, kuru viņš prot padziļināti, ņemot vērā, ka administrācijai ir pienākums nodrošināt, ka ierēdņi var efektīvā un vieglā veidā uzzināt par administratīviem aktiem, kas viņus skar individuāli.

No EKL 21. panta trešās daļas tomēr nevar izdarīt secinājumu, ka visiem kādas Kopienu iestādes ierēdnim adresētiem lēmumiem ir jābūt sagatavotiem šī ierēdņa dzimtajā valodā. Līgumā ietvertās atsauces uz valodu lietojumu Eiropas Savienībā nevar uzskatīt par tāda Kopienu tiesību vispārējā principa izpausmi, kas ikvienam pilsonim garantē tiesības uz to, lai viss, kas var skart viņa intereses, tiktu noformēts viņa valodā jebkādos apstākļos.

(skat. 56.–58. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2003. gada 9. septembris, C‑361/01 P Kik/ITSB, Recueil, I‑8283. lpp., 82. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 23. marts, T‑197/98 Rudolph/Komisija, Recueil FP, I‑A‑55. un II‑241. lpp., 46. punkts.

2.      Tikai akti ar juridiski saistošu iedarbību, kas tieši un individuāli var skart ieinteresēto personu intereses, konkrēti mainot to tiesisko situāciju, var tikt uzskatīti par tām nelabvēlīgiem aktiem.

Tomēr atsevišķi akti, pat ja tie neskar ierēdņa mantiskās intereses vai pakāpi, ņemot vērā attiecīgās funkcijas raksturu un apstākļus, var tikt uzskatīti par nelabvēlīgiem aktiem, ja tie skar ieinteresētās personas morālās intereses vai nākotnes perspektīvas. Būtisks nelabvēlīgā akta faktors ir tas, ka akts ietekmē kādas personas intereses, citiem vārdiem sakot, ka tas var kaitēt šīs personas interesēm, it īpaši salīdzinājumā ar lūgumu, ko persona ir iesniegusi. Prasībai ar savu rezultātu ir jāspēj radīt priekšrocības tās iesniedzējam.

(skat. 78.–80. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1973. gada 27. jūnijs, 35/72 Kley/Komisija, Recueil, 679. lpp., 4. un 5. punkts; 1981. gada 29. oktobris, 125/80 Arning/Komisija, Recueil, 2539. lpp., 17. punkts; 1992. gada 3. decembris, C‑32/92 P Moat/Komisija, Recueil, I‑6379. lpp., 9. punkts; 2006. gada 10. janvāris, C‑373/04 P Komisija/Alvarez Moreno, Krājums, I‑1. lpp., 42. punkts.

3.      Vērtējums, kas izklāstīts lēmuma pamatojumā, pats par sevi nevar būt prasības atcelt tiesību aktu priekšmets un tam var piemērot Kopienu tiesas tiesiskuma kontroli tikai tiktāl, ciktāl tas kā nelabvēlīga tiesību akta pieņemšanas pamatojums sniedz nepieciešamu atbalstu šā akta rezolutīvajai daļai, vai ja šis pamatojums vismaz var grozīt pēc būtības attiecīgā tiesību akta rezolutīvajā daļā nolemto.

(skat. 84. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 30. aprīlis, T‑387/04 EnBW Energie Baden-Württemberg/Komisija, Krājums, II‑1195. lpp., 127. punkts un tajā minētā judikatūra.

4.      Prasība, kurā ir vieni un tie paši lietas dalībnieki, kurai ir tas pats priekšmets un kura celta uz to pašu prasījumu pamata kā iepriekšējā prasība, ir jānoraida kā nepieņemama.

(skat. 94. un 102. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1985. gada 19. septembris, 172/83 un 226/83 Hoogovens Groep/Komisija, Recueil, 2831. lpp., 9. punkts; 1988. gada 22. septembris, 358/85 un 51/86 Francija/Parlaments, Recueil, 4821. lpp., 12. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 14. jūnijs, T‑68/07 Landtag Schleswig-Holstein/Komisija, Krājumā nav publicēts, 16. punkts.

5.      Lūgumu piešķirt bērna kopšanas atvaļinājumu ierēdnis var atsaukt vienpusēji, bet tikai saprātīgā termiņā, katrā ziņā ne pēc datuma, kurā tika paziņots lēmums par šo lūgumu, vai vēlākais līdz datumam, kurā attiecīgais ierēdnis uzzināja par šo lēmumu.

(skat. 139. punktu)

6.      2. panta 4. punkts Komisijas pieņemtajos Vispārīgajos Civildienesta noteikumu 42.a panta īstenošanas noteikumos, saskaņā ar kuru iecēlējinstitūcija var pēc ieinteresētās personas lūguma atcelt lēmumu, ar kuru piešķir bērna kopšanas atvaļinājumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj arī bērna kopšanas atvaļinājuma īslaicīgu pārtraukšanu.

Precizējums, saskaņā ar kuru iecēlējinstitūcija “var” saskaņā ar šo pantu atcelt atvaļinājumu un tai nav jāapmierina visi lūgumi par atcelšanu vai pārtraukšanu, norāda, ka ikvienam lēmumam, ko iecēlējinstitūcija šādi ir pieņēmusi, ir jābūt balstītam uz ierēdņa norādītu likumisku pamatojumu, ņemot vērā bērna kopšanas atvaļinājuma mērķus, un jāizriet no ierēdņa un iecēlējinstitūcijas interešu līdzsvarošanas.

Administrācijai piešķirtā rīcības brīvība tomēr ir mazāka, ja bērna kopšanas atvaļinājumu saņemošā ieinteresētā persona savā lūgumā pārtraukt atvaļinājumu pierāda, ka notikumi, kuri norisinājušies pēc šī atvaļinājuma piešķiršanas, viņu neapšaubāmi nostādījuši situācijā, kurā viņa nevar rūpēties par savu bērnu tā, kā sākotnēji bija to iecerējusi. Tā tas var notikt īpaši tad, ja ierēdni ir skārusi slimība, kuras smagums vai tās īpatnības nostāda viņu šādā nespējas situācijā.

(skat. 163., 167., 169. un 170. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2007. gada 20. septembris, C‑116/06 Kiiski, Krājums, I‑7643. lpp., 38. punkts.