VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2017. gada 21. jūnijā (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kurā attēlotas vairākas izliektas līnijas starp divām paralēlām līnijām – Atšķirtspēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Preču zīmes, kāda tā tikusi reģistrēta, pārbaude
Lieta T‑20/16
M/S. Indeutsch International, Noida [Noida] (Indija), ko sākotnēji pārstāvēja D. Stone, D. Meale, A. Dykes, solicitors, un S. Malynicz, QC, vēlāk – D. Stone un S. Malynicz un visbeidzot – D. Stone, S. Malynicz un M. Siddiqui, solicitor,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv D. Gája, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Crafts Americana Group, Inc., Vankūvera, Vašingtona (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv J. Fish un V. Leitch, solicitors, un A. Bryson, barrister,
par prasību par EUIPO Apelāciju pirmās padomes 2015. gada 5. novembra lēmumu lietā R 1814/2014‑1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Crafts Americana Group un M/S. Indeutsch International.
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs D. Gracijs [D. Gratsias] (referents), tiesneši I. Labucka un I. Uljoa Rubio [I. Ulloa Rubio],
sekretārs J. Dragans [I. Dragan], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 21. janvārī,
ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 4. aprīlī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kurš Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 12. aprīlī,
ņemot vērā rakstveida jautājumu, ko Vispārējā tiesa uzdevusi lietas dalībniekiem,
pēc 2017. gada 12. janvāra tiesas sēdes,
ņemot vērā 2017. gada 2. februāra rīkojumu par mutvārdu procesa atsākšanu,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2010. gada 15. februārī prasītāja M/S. Indeutsch International iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir zemāk attēlotais grafiskais apzīmējums:
3 Šis apzīmējumam ir pievienots šāds apraksts:
“preču zīmi veido atkātotas ģeometriskas figūras.”
4 Šīs preču zīmes reģistrācija ir lūgta attiecībā uz “adāmadatām” un “tamboradatām”, kas ietilpst 26. klasē pārskatītā un grozītā Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīguma par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām izpratnē.
5 Apstrīdētā preču zīme ir reģistrēta 2010. gada 10. augustā.
6 2013. gada 9. janvārī persona, kas iestājusies lietā, Crafts Americana Group, Inc., pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, iesniedza pieteikumu par strīdus preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu.
7 Ar 2014. gada 7. maija lēmumu Anulēšanas nodaļa noraidīja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu. Anulēšanas nodaļa it īpaši uzskatīja, ka strīdus preču zīmes grafiskais attēls esot skaidrs, precīzs, pats par sevi pilnīgs, viegli pieejams, saprotams, noturīgs un objektīvs, kā rezultātā tas atbilstot Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām. Turklāt, runājot par Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanu, Anulēšanas nodaļa uzskatīja, ka strīdus preču zīmei piemītot atšķirtspēja. Šajā ziņā Anulēšanas nodaļa uzsvēra, ka attiecīgā preču zīme neesot trīsdimensiju preču zīme un tajā neesot atspoguļoti tās reģistrācijā aptverto preču attēli.
8 2014. gada 14. jūlijā persona, kas iestājusies lietā, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
9 Ar 2015. gada 5. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju padome atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumu, jo strīdus preču zīmei neesot atšķirtspējas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
10 Apelācijas padome it īpaši uzskatīja, ka strīdus preču zīme, kuru tās īpašniece norādīja kā “izliektu līniju preču zīmi”, atspoguļoja rakstu, kurš izvietots uz preču daļas vai pārklāj tās virsmu. Pamatojoties uz šo secinājumu, Apelācijas padome, lai identificētu prasītājas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī tirgoto preču būtiskās iezīmes, ņēma vērā šo preču fotoattēlus un paraugus. Šādā kontekstā Apelācijas padome uzskatīja, ka apstrīdētās preču zīmes dekoratīvais izskats liekot konkrētajai sabiedrības daļai, kuru veido vidusmēra adāmadatu un tamboradatu patērētāji, minēto preču zīmi uztvert kā šo preču dekorāciju. Apelācijas padomes ieskatā, konkrētā sabiedrības daļa esot pieradusi pie ražotāju prakses dekorēt ar strīdus preču zīmi aptvertās preces, kā rezultātā tā pēdējo minēto preču zīmi tādu, kāda tā tiek izvietota uz attiecīgo preču virsmas, uztverot kā tirgū pastāvošas dekorācijas veidu, no kura tā daudz neatšķiras. Pakārtoti Apelācijas padome uzskata, ka minētā sabiedrības daļa šo preču zīmi uztverot kā tādas koksnes tekstūru, no kā attiecīgās preces tiek ražotas, nevis kā komerciālās izcelsmes norādi. No tā izrietot, ka strīdus preču zīmei neesot atšķirtspējas, kas prasīta Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā, lai tā pildītu preču zīmes funkciju.
11 Šajā kontekstā Apelācijas padome atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumu, neizskatot jautājumu par to, vai uz strīdus preču zīmi attiecas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts. Turklāt, tā kā prasītāja Anulēšanas nodaļā bija norādījusi, ka strīdus preču zīme katrā gadījumā bija ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā, saskaņā ar šīs regulas 7. panta 3. punktu Apelācijas padome nodeva lietu atpakaļ Anulēšanas nodaļai, lai tā lemtu par šo jautājumu.
Lietas dalībnieku prasījumi
12 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
14 Prasības pamatojumam prasītāja izvirza piecus pamatus, kuri visi būtībā attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. It īpaši pirmais pamats attiecas uz to, ka strīdus preču zīme būtiski attālinās no prakses, kāda prevalē nozarē, kurā ietilpst ar pieteikumu aptvertās preces. Otrais pamats attiecas uz to tiesību normu pārkāpumu, kurās ir reglamentēts pierādīšanas pienākums. Trešais pamats attiecas uz kļūdainu vērtējumu saistībā ar strīdus preču zīmes dekoratīvo raksturu. Ceturtais pamats attiecas uz kļūdām saistībā ar strīdus preču zīmes izskatu un, visbeidzot, piektais pamats attiecas uz kļūdu, kas saistīta ar to, kā strīdus preču zīmi uztver konkrētā sabiedrības daļa.
15 Konkrētāk, pirmkārt, prasītāja norāda, ka atbilstoši no Apelācijas padomes rīcībā esošajiem pierādījumiem uz preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto preču virsmas parasti nav redzams pamanāms raksts, kā rezultātā Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka strīdus preču zīmē attēlotie raksti, kuri rodoties sarežģītas ražošanas metodes rezultātā, esot parasti minēto preču ārējā izskata veidi. Otrkārt, uzskatot, ka, pamatojoties uz prasītājas iesniegtajiem elementiem, strīdus preču zīmei neesot atšķirtspējas, Apelācijas padome esot pārkāpusi noteikumu, kurā ir reglamentēts pierādīšanas pienākums šajā ziņā. Treškārt, prasītāja norāda, ka, pastāvot praksei dekorēt ar strīdus preču zīmi aptvertās preces, pēdējās minētajās attēlotos rakstus konkrētā sabiedrības daļa uztverot kā komerciālās izcelsmes norādi. Ceturtkārt, Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka apstrīdēto preču zīmi veidojošajā rakstā attēlota koksnes tekstūra, jo tas esot nesimetrisks un neregulārs attēls, kas tā nav aplūkotā raksta gadījumā, kurš tiekot uztverts kā mākslīgs. Visbeidzot, piektkārt, prasītāja norāda, ka uz vidusmēra patērētāju, it īpaši neprofesionālu adītāju, kurš veido konkrēto sabiedrības daļu, apstrīdētajā preču zīmē attēlotais raksts atstās iespaidu, tāpēc viņš to uzskatīs par norādi uz adāmadatu un tamboradatu komerciālo izcelsmi.
Ievada apsvērumi
16 Šī tiesvedība ir par to, vai strīdus iepriekš 2. punktā attēlotajai preču zīmei ir atšķirtspēja Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Kā tas tālāk tiks izklāstīts detalizētāki, no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelācijas padomes veiktais šī jautājuma vērtējums faktiski nav bijis balstīts uz šīs preču zīmes iezīmēm, kāda tā ir reģistrēta, bet gan uz prasītājas preču ārējā izskata iezīmēm, kas, Apelācijas padomes ieskatā, norāda veidu, kādā minētā preču zīme tika izmantota.
17 Savukārt prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padomes vērtējumā ir pieļautas kļūdas, kas izraisa Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam pārkāpumu. Līdz ar to apstrīdētā lēmuma tiesiskums ir jāizvērtē, ņemot vērā šo tiesību normu.
Apelācijas padomes apsvērumi
18 Kā izriet no apstrīdētā lēmuma 21., 22. un 30.–34. punkta, Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka strīdus preču zīmi veidoja vairāku izliektu līniju attēls, kurš tiek izvietots uz adāmadatu un tamboradatu virsmas, un ka līdz ar to tās atšķirtspēja bija jāizvērtē, ņemot vērā noteikumus, ar kuriem tiek reglamentētas grafiskas preču zīmes, kuras veido daļa tās preces formas, kas ar to ir aptverta. Apelācijas padomes ieskatā, šo virsmu dekorēšana ar intensīvām krāsām ir ierasta prakse nozarē, kurā ietilpst attiecīgās preces, un rezultātā strīdus preču zīmē attēlotā dekorācija, kura tiek izvietota uz adāmadatu un tamborēšanās adatu virsmām, nenozīmē būtisku atkāpi no attiecīgās prakses. Šādos apstākļos, ņemot vērā grafiskas preču zīmes, kuru veido daļa no tās preces formas, kas ar to ir aptverta, esamības gadījumā piemērojamos noteikumus, kas izklāstīti apstrīdētā lēmuma 23.–26. punktā, Apelācijas padome secināja, ka strīdus preču zīmei neesot atšķirtspējas.
19 It īpaši apstrīdētā lēmuma 21. punktā Apelācijas padome norādīja, ka “atbilstoši pašas “strīdus preču zīmes” īpašnieces [2013. gada 12. jūnija apsvērumos] uzsvērtajam un kā skaidri izriet no [lietas materiālos ietvertajiem fotoattēliem un paraugiem], [strīdus] preču zīmē ir atveidots raksts, kurš izvietots uz preču daļas vai pārklāj to virsmu”.
20 Šis vērtējums it īpaši ir balstīts uz šādu apstrīdētā lēmuma 21. punktā ietverto prasītājas preču attēlu:
21 Turklāt apstrīdētā lēmuma 21. punktā Apelācijas padome atsaucas arī uz prasītājas sadarbības partnera liecībai pievienotiem fotoattēliem, tos neatspoguļojot, kurus pēdējā minētā iesniedza Anulēšanas nodaļā.
22 Šajā kontekstā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 22. punktā norādīja, ka, “tā kā attiecīgais raksts pārklāj[a] vairāk vai mazāk [preču virsmu] un līdz ar to atbild[a] šo preču ārējam izskatam, strīdus preču zīmes atšķirtspēja [bija] jāizvērtē, pamatojoties uz tiem principiem, kas piemērojami (divdimensiju vai trīsdimensiju) preču zīmēm, ko veido pašu preču izskats vai šo preču daļas izskats”.
23 Pēc tam, kad Apelācijas padome bija atgādinājusi attiecīgos noteikumus, tā apstrīdētā lēmuma 28. punktā uzsvēra, ka, piemērojot šos noteikumus, tā varēja veikt padziļinātu pārbaudi, saistībā ar kuru papildus grafiskajam attēlojumam un iespējamajiem aprakstiem, kas iesniegti kopā ar preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, tiek ņemti vērā apzīmējuma būtisko iezīmju noteikšanai lietderīgie elementi. Tādējādi saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 29. punktu Apelācijas padome, lai izvērtētu strīdus preču zīmes būtiskās iezīmes, ir ņēmusi vērā attiecīgo preču fotoattēlus un paraugus, kurus prasītāja ir iesniegusi Anulēšanas nodaļā, un it īpaši to, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā prasītāja šīs preces tik tiešām tirgoja.
24 Turklāt apstrīdētā lēmuma 30. punktā Apelācijas padome uzsvēra, ka “ir skaidrs, ka, ņemot vērā [strīdus preču zīmes] attēlu un tās aprakstu, [..] kas tiek apstiprināts ar [prasītājas] preču attēlu, strīdus preču zīmi veido raksts, kurš ir izvietots uz attiecīgo preču, proti, adāmadatu un tamboradatu, virsmas”. Tā precizē, ka “turklāt rakstam, kā [prasītāja] to ir reģistrējusi un to izmanto, ir pašas koksnes [tekstūras] izskats, kas ir materiāls, no kura attiecīgās preces iespējams var tikt ražotas un [no kura tās] faktiski tiek ražotas”. Turklāt apstrīdētā lēmuma 34. punktā Apelācijas padome strīdus preču zīmi ir aprakstījusi kā “vienkāršu zīmējumu, kas izvietots uz attiecīgo preču virsmas”.
25 Turklāt, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 33. un 34. punkta, Apelācijas padome ir balstījusies uz krāsainu tamboradatu dekorāciju, kas attēlotas šādi:
26 Pamatojoties uz šo fotoattēlu, kas ir ietverts prasītājas iesniegtajos pierādījumos un ar kuru tiek ilustrēti citu ražotāju izgatavotās tamboradatas, Apelācijas padome secināja, ka prasītājas preču dekorācijai, ko veido vairākas krāsainas izliektas līnijas, nav atšķirtspējas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Šajā ziņā Apelācijas padome ir norādījusi, ka strīdus preču zīmi veidojot prasītājas ražotu adāmadatu un tamboradatu krāsaina dekorācija un ka līdz ar to, kā tas esot pierādīts ar iepriekš 25. punktā ietverto fotoattēlu, tā pati par sevi esot vienīgi tirgū pieejamo adāmadatu un tamboradatu dekorācijas variants krāsainu virsmu veidā. Lai pamatotu šo secinājumu, Apelācijas padome nav norādījusi citu dekorācijas veidu, vienīgi šo tamboradatu krāsaino virsmu, ko EUIPO ir apstiprinājis atbildes raksta 49. punktā.
27 Nostāja, kādu EUIPO pauda tiesas sēdē, saskaņā ar kuru Apelācijas padome ir vienīgi ņēmusi vērā prasītājas preču izskatu, patiesībā izvērtējot strīdus preču zīmes, kāda tā ir reģistrēta, atšķirtspēju, nevar tikt pieņemta. Jautājums par to, kurš ir konkrētais apzīmējums, kura atšķirtspēju ir vērtējusi Apelācijas padome, ir jāatbild, pamatojoties uz objektīvu un pārbaudāmu informāciju. Kā izriet no iepriekš 18.–26. punktā izklāstītā, Apelācijas padome strīdus preču zīmes atšķirtspēju ir izvērtējusi, atsaucoties, pirmkārt, uz prasītājas preču krāsaino ārējo izskatu, un, otrkārt, uz iepriekš 25. punktā ietverto tamboradatu krāsaino virsmu. Tā kā tās reģistrētajā veidā strīdus preču zīme ir melnā un baltā krāsā un tai pievienotajā aprakstā nav norādes uz tās daudzkrāsainiem variantiem, ir jāsecina, ka Apelācijas padome savu vērtējumu galvenokārt ir balstījusi uz prasītājas preču izskatu, kādas tās ir fizisku paraugu un krāsainu fotoattēlu veidā EUIPO lietas materiālos.
28 Savukārt EUIPO vairākkārt atsaucas uz strīdus preču zīmes konkrētu “piemērošanu” vai “izmantošanu” uz prasītājas preču virsmas (skat. EUIPO atbildes raksta 21., 51., 52., 55. un 58. punktu). Tieši šī konkrētā piemērošana, EUIPO ieskatā, ir vienīgi pamanāmas krāsas uz attiecīgo preču virsmas piemērošanas variants (skat. EUIPO atbildes raksta 58. punktu).
Apelācijas padomes apsvērumu tiesiskums
29 Ir jāatgādina, ka prasītāja izvirza vairākus iebildumus, kuru mērķis ir pierādīt, ka Apelācijas padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu tādu kļūdu dēļ, kas ir saistītas ar strīdus preču zīmes atšķirtspējas vērtējumu. Tādējādi pirmajā un trešajā pamatā prasītāja apstrīd Apelācijas padomes vērtējumu saistībā ar strīdus preču zīmes atšķirtspēju, ņemot vērā attiecīgās nozares ieradumus un konkrētās sabiedrības daļas uztveri. Turklāt ceturtais pamats attiecas uz “preču zīmē redzamā raksta” uztveri kā koksnes tekstūru. Šī pamata izskatīšana prasa, lai Vispārējā tiesa aplūkotu jautājumu par to, vai Apelācijas padome pamatoti varēja balstīties nevis uz strīdus preču zīmi, kāda tā ir reģistrēta, bet gan uz veidiem, kuros Apelācijas padome uzskatīja, ka ir notikusi šīs preču zīmes faktiskā izmantošana. Lai gan ir taisnība, ka ceturtajā pamatā šis jautājums ir izvirzīts no īpašā Apelācijas padomes vērtējuma saistībā ar strīdus preču zīmes uztveri no koksnes tekstūras viedokļa, tomēr iespēja Apelācijas padomei balstīt savus apsvērumus uz veidiem, kādos, tās ieskatā, izpaužas strīdus preču zīmes faktiskā izmantošana, ir nepieciešamā apstrīdētā lēmuma vērtējuma par strīdus preču zīmes atšķirtspēju premisa.
30 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, lai gan tiesai ir jāspriež tikai par lietas dalībnieku prasījumiem, kuri nosaka tiesvedības apmēru, tai nebūtu jāaprobežojas vienīgi ar šo lietas dalībnieku savu prasījumu atbalstam norādītajiem argumentiem, pretējā gadījumā atbilstošā situācijā tā pamatotu savu nolēmumu ar kļūdainiem juridiskiem apsvērumiem (rīkojums, 2006. gada 13. jūnijs, Mancini/Komisija, C‑172/05 P, EU:C:2006:393, 41. punkts, un spriedums, 2014. gada 11. decembris, Sherwin-Williams Sweden/ITSB – Akzo Nobel Coatings International (“ARTI”), T‑12/13, nav publicēts, EU:T:2014:1054, 34. punkts).
31 Šajā kontekstā ir jāuzsver, ka jautājums par to, vai strīdus preču zīmi veido daļa no ar to apzīmētās preces formas, tika apsvērts gan Anulēšanas nodaļā, gan Apelācijas padomē (skat. iepriekš 7. un 10. punktu) un ka lietas dalībnieki tika aicināti izteikt piezīmes par šo apstrīdētā lēmuma daļu tiesas sēdē. Tādējādi ir jāveic Apelācijas padomes apsvērumu saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanu stūrakmeņa tiesiskās pamatotības vērtējums un tas ir darāms no plašāka viedokļa, nekā tas ir minēts ceturtajā pamatā. Spriedums, ar kuru tiek apstiprināts vai atcelts strīdus preču zīmes citā veidā, nekā tā ir reģistrēta, atšķirtspējas vērtējums, netieši, bet noteikti nozīmētu, ka šī atšķirtspēja tiesiski varētu tikt novērtēta, ņemot vērā šo citu veidu. Tomēr, ja uz šo tiesību jautājumu ir jāatbild noliedzoši, visi Apelācijas padomes apsvērumi radītu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
32 Kā izriet no apstrīdētā lēmuma 1. punkta un EUIPO lietas materiālu 11. lappusē ietvertās reģistrācijas apliecības, strīdus preču zīmi, kāda tā ir reģistrēta, veido šāds grafisks apzīmējums:
33 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka preču zīmes reģistrācija publiskajā reģistrā paredzēta tādēļ, lai to padarītu pieejamu kompetentajām iestādēm un sabiedrībai, it īpaši uzņēmējiem. Tādējādi no šīs reģistrācijas kompetentās iestādes skaidri un precīzi zina preču zīmi veidojošo apzīmējumu raksturu, lai varētu izpildīt savus pienākumus saistībā ar reģistrācijas pieteikumu iepriekšēju pārbaudi, un reģistra lietotājiem ir pieeja saviem grafiskajiem attēliem, kas nosaka to precīzu raksturu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2002. gada 12. decembris, Sieckmann, C‑273/00, EU:C:2002:748, 49., 50. un 52. punkts).
34 Turklāt reģistrā ietvertā grafiskā attēla funkcija ir it īpaši definēt pašu preču zīmi, lai noteiktu precīzu tās īpašniekam piešķirtās aizsardzības konkrēto priekšmetu (spriedums, 2014. gada 6. marts, Pi-Design u.c./Yoshida Metal Industry, no C‑337/12 P līdz C‑340/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:129, 57. punkts). Tādējādi reģistrs ļauj uzņēmējiem skaidri un precīzi pārliecināties par veiktajām reģistrācijām vai viņu pašreizējo vai iespējamo konkurentu iesniegtajiem reģistrācijas pieteikumiem un tādējādi gūt labumu no attiecīgās informācijas par trešo personu tiesībām (spriedums, 2012. gada 19. jūnijs, Chartered Institute of Patent Attorneys, C‑307/10, EU:C:2012:361, 48. punkts).
35 Līdz ar to preču zīmes atšķirtspējas vērtējums ir jāveic, ņemot vērā preču zīmi, kāda tā ir reģistrēta vai kāda tā ir ietverta reģistrācijas pieteikumā, neatkarīgi no tās izmantošanas nosacījumiem (šajā ziņā skat. spriedumus, 2007. gada 18. oktobris, AMS/ITSB – American Medical Systems (“AMS Advanced Medical Services”), T‑425/03, EU:T:2007:311, 91. punkts; 2014. gada 9. aprīlis, Pico Food/ITSB – Sobieraj (“MILANÓWEK CREAM FUDGE”), T‑623/11, EU:T:2014:199, 38. punkts, un 2015. gada 7. maijs, Cosmowell/ITSB – Haw Par (“GELENKGOLD”), T‑599/13, EU:T:2015:262, 35. punkts).
36 Šis noteikums izriet no imperatīvās tiesiskās noteiktības nepieciešamības, kas tiek aizsargāta ar Regulas Nr. 207/2009 87. pantā paredzēto Eiropas Savienības preču zīmes reģistru. Ja Regulas Nr. 207/2009 7. un 8. pants tiktu piemērots, ņemot vērā nevis Eiropas Savienības preču zīmes, kādas tās ir pieteiktas vai reģistrētas, bet gan kādas tās tiek izmantotas, minētais reģistrs zaudētu funkciju kā drošības garants, kuram ir jāietver ar to aizsargājamo tiesību precīzs raksturs (skat. iepriekš 33. punktu).
37 Ņemot vērā šos apsvērumus, ja reģistrācijai pieteikto vai reģistrēto preču zīmi veido divdimensiju vai trīsdimensiju ar to aptvertās preces attēls, tā atšķirtspēja ir atkarīga no tā, vai tā būtiski atšķiras no nozares standarta vai ieradumiem un tāpēc var pildīt tās pamatfunkciju norādīt preces izcelsmi (spriedums, 2007. gada 23. maijs, Procter & Gamble/ITSB (Balta četrstūraina tablete ar krāsainu ziedu motīvu), T‑241/05, no T‑262/05 līdz T‑264/05, T‑346/05, T‑347/05 un no T‑29/06 līdz T‑31/06, EU:T:2007:151, 44. punkts).
38 Kā apstrīdētā lēmuma 26. punktā norāda Apelācijas padome, tā tas ir arī gadījumā, ja preču zīmi veido ar to aptvertās preces formas daļa, ciktāl konkrētā sabiedrības daļa nepastarpināti un bez tālākām pārdomām to uztvers kā konkrētās preces detaļas vai izskata attēlojumu (spriedums, 2012. gada 19. septembris, Fraas/ITSB (Rūtiņu raksts tumši pelēkā, gaiši pelēkā, melnā, smilškrāsā, tumši sarkanā un gaiši sarkanā krāsā), T‑50/11, nav publicēts, EU:T:2012:442, 43. punkts). Šādā gadījumā izšķirošais elements nav tas, vai attiecīgais apzīmējums kvalificējams kā grafisks, trīsdimensiju vai cits, bet fakts, ka tas ir sajaucams ar aptvertās preces izskatu (spriedums, 2016. gada 9. novembris, Birkenstock Sales/EUIPO (Viļņotu krustojošos līniju raksta attēls), T‑579/14, pārsūdzēts apelācijas instancē, EU:T:2016:650, 28. punkts).
39 Ja šādā gadījumā preču zīmes atšķirtspējas vērtējums netiktu veikts, ņemot vērā atšķirību, kāda tai ir, salīdzinot ar aptverto preču nozares standartu vai ieradumiem, pietiktu iesniegt apzīmējuma, kurš nepastarpināti ir uztverams kā aptvertās preces daļa, reģistrācijas pieteikumu, lai palielinātu iespēju, ka apzīmējums tiks reģistrēts, kā arī ka gandrīz automātiski tiks piešķirta aizsardzība arī pašas preces izskatam vai formai. Tā kā vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču izskatu vai formu (spriedums, 2012. gada 6. septembris, Storck/ITSB, C‑96/11 P, nav publicēts, EU:C:2012:537, 35. punkts), šī iespēja nozīmētu būtisku Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta apiešanas risku un kaitētu ar šo tiesību normu aizsargātajām sabiedriskajām interesēm.
40 Turklāt, runājot par preču zīmēm, kuras veido ar tām aptvertās preces forma, ir ticams, ka kompetentā iestāde galvenās tām raksturīgās iezīmes varētu noteikt, pārbaudot pašu preci. Šāda pārbaude ir veicama, ja preču zīmei galvenās raksturīgās iezīmes noteikšana ir nepieciešama, lai noskaidrotu elementu, kas ir grafiskā attēla daļa, precīzo raksturu, un iespējamos aprakstus, kas pievienoti reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī, un tādējādi aizsargātu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) ievilkuma pamatā esošās sabiedriskās intereses. Šīs intereses ir aizliegt uzņēmējiem netaisnīgi piesavināties apzīmējumu, kuru veido preces forma un kurš ietver tehnisko risinājumu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2014. gada 6. marts, Pi-Design u.c./Yoshida Metal Industry, no C‑337/12 P līdz C‑340/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:129, 50. un 54.–56. punkts). Šī problemātika pēc būtības rodas, ja runa ir par preču zīmi, kuru veido konkrētas preces forma, nevis abstrakta forma (spriedums, 2016. gada 10. novembris, Simba Toys/EUIPO, C‑30/15 P, EU:C:2016:849, 47. punkts).
41 Izskatāmajā lietā, kā to norādīja arī Anulēšanas nodaļa (skat. iepriekš 7. punktu), nevar pamatoti apgalvot, ka strīdus preču zīme (skat. iepriekš 32. punktu) nepastarpināti un bez īpašām pārdomām var tikt uztverta kā ar to aptverto preču detaļas vai izskata attēls un vēl jo mazāk, ka to veido prasītājas ražoto adāmadatu un tamboradatu forma.
42 Daži attiecīgo EUIPO lietas materiālos ietverto preču piemēri ir attēloti šādi:
43 No šo preču paraugiem, kā arī to fotoattēliem, kas visi ir ietverti EUIPO lietas materiālos, izriet, ka uz attiecīgajām precēm izvietotie raksti no šīs preču zīmes atšķiras ar nenozīmīgiem elementiem. It īpaši attiecīgie raksti ir krāsaini, tie ir izkārtoti nevienmērīgos intervālos, nevienas virsmas, kam ir izliektas līnijas forma, iekšējais krāsojums nav homogēns, krāsu pāreja no vienas krāsas uz otru nav norobežota ar skaidru robežlīniju un krāsu secība ir nejauša. Šīs iezīmes ir atrodamas arī saistībā ar smilškrāsas adatām, kas attēlotas apstrīdētā lēmuma 21. punktā un kurās ir pieļautas smilškrāsas variācijas, izņemot daudzās dažādās krāsas.
44 Turpretī strīdus preču zīmei, kā tā ir reģistrēta, piemīt abstraktas ģeometriskas tādas formas iezīmes, ko veido atkārtots divu paralēlu līniju, kas ietver skaidri norobežotas vairākas izliektas līnijas, zīmējums.
45 Līdz ar to, pretēji Apelācijas padomes uzskatam, izskatāmajā lietā balstīties uz faktu, ka uz prasītājas preču virsmas ir redzams raksts vairāku daudzkrāsainu izliektu līniju veidā, lai izvērtētu šo preču izskata atšķirtspēju Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, tā vietā, lai balstītu šo pārbaudi uz strīdus preču zīmi, kā tā ir reģistrēta, neietilpst tās galveno iezīmju noteikšanas procesā, bet gan nozīmē ievērojamu minēto iezīmju izmaiņas. Šo izmaiņu rezultātā preču zīme, kas reģistrēta kā abstrakta forma un kas tādējādi ir minētās formas noteiktas aizsardzības priekšmets (spriedums, 2014. gada 6. marts, Pi-Design u.c./Yoshida Metal Industry, no C‑337/12 P līdz C‑340/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:129, 57. punkts), tika pārveidota par preču zīmi, ko veido ar to aptverto preču specifiska forma. Pakāpe, kādā šī izmaiņa izrādās izšķiroša, ir pierādīta ar faktu, ka Apelācijas padome ir balstījusies tieši uz iepriekš 25. punktā ilustrēto tamboradatu krāsaino dekorāciju, lai secinātu uz prasītājas preču virsmas izvietoto rakstu atšķirtspējas neesamību un tādējādi attiecinātu šo secinājumu uz strīdus preču zīmi.
46 Šo secinājumu nevar mainīt prasītājas paziņojums, kuru Apelācijas padome norādīja apstrīdētā lēmuma 21. punktā, saskaņā ar kuru prasītāja bija paredzējusi vairāku izlietu līniju rakstu izvietot uz adāmadatām un tamboradatām visā to garumā. Kā izriet no iepriekš 33. un 34. punktā minētā, preču zīmes iekļaušanas reģistrā mērķis ir ļaut Apelācijas padomei īstenot savas kompetences un aizsargāt strīda pušu intereses, kā arī informēt trešās personas par reģistrēto tiesību precīzo raksturu un tātad noteikt piešķirtās aizsardzības priekšmetu. Līdz ar to, pat pieņemot, ka prasītājas paziņojums var tikt saprasts tādējādi, ka pēdējā minētā neiebilst pret to, ka Apelācijas padome pārbauda strīdus preču zīmes atšķirtspēju, ņemot vērā apstrīdētā lēmuma 21. punktā ietverto preču izskatu, tam izskatāmajā lietā nav nozīmes. Katrā ziņā tāpat nav nozīmes arī prasītājas tiesas sēdē norādītajam apstāklim, saskaņā ar kuru prasītāja strīdus preču zīmi tās reģistrētajā veidā, iespējams, ir izvietojusi uz tās tirgoto preču iepakojuma. Šajā ziņā atliek atgādināt, ka Apelācijas padome nav izvērtējusi strīdus preču zīmes atšķirtspēju, ņemot vērā šo veidu. Apstrīdētā lēmuma tiesiskums ir izvērtējams, ņemot vērā vienīgi tā rezolutīvo daļu.
47 No tā izriet, ka strīdus preču zīmes atšķirtspējas pārbaudes veikšana, ņemot vērā galvenokārt tās atšķirīgās iezīmes, izraisa Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Tādējādi, kā norāda prasītāja, Apelācijas padome, pārkāpjot šo pēdējo minēto tiesību normu, strīdus preču zīmes atšķirtspēju ir izvērtējusi, pamatojoties uz rakstiem, kas redzami uz prasītājas ražoto adāmadatu un tamboradatu virsmām, kā rezultātā apstrīdētais lēmums ir atceļams.
Par tiesāšanās izdevumiem
48 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā EUIPO spriedums ir nelabvēlīgs attiecībā uz visiem tā prasījumiem, tam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši prasītājas prasījumiem.
49 Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 3. punktu persona, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
nospriež:
1) atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 5. novembra lēmumu lietā R 1814/2014‑1;
2) EUIPO atlīdzina M/S. Indeutsch International tiesāšanās izdevumus.
3) Crafts Americana Group, Inc. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Gratsias | Labucka | Ulloa Rubio |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2017. gada 21. jūnijā.
[Paraksti]