Lieta T‑20/16

M/S. Indeutsch International

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kurā attēlotas vairākas izliektas līnijas starp divām paralēlām līnijām – Atšķirtspēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Preču zīmes, kāda tā tikusi reģistrēta, pārbaude

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 21. jūnija spriedums

1.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Grafiska preču zīme, ko veido preces divdimensiju vai trīsdimensiju attēls – Atšķirtspēja – Vērtēšanas kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2.      Eiropas Savienības preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Reģistrācija, kas ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam – Grafiska preču zīme, kurā attēlotas vairākas izliektas līnijas starp divām paralēlām līnijām

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.      Ja reģistrācijai pieteikto vai reģistrēto preču zīmi veido divdimensiju vai trīsdimensiju ar to aptvertās preces attēls, tās atšķirtspēja ir atkarīga no tā, vai tā būtiski atšķiras no nozares standarta vai ieradumiem un tāpēc var pildīt tās pamatfunkciju norādīt preces izcelsmi.

Tā tas ir arī gadījumā, ja preču zīmi veido ar to aptvertās preces formas daļa, ciktāl konkrētā sabiedrības daļa nepastarpināti un bez tālākām pārdomām to uztvers kā konkrētās preces detaļas vai izskata attēlojumu. Šādā gadījumā izšķirošais elements nav tas, vai attiecīgais apzīmējums kvalificējams kā grafisks, trīsdimensiju vai cits, bet fakts, ka tas ir sajaucams ar aptvertās preces izskatu.

Ja šādā gadījumā preču zīmes atšķirtspējas vērtējums netiktu veikts, ņemot vērā atšķirību, kāda tai ir, salīdzinot ar aptverto preču nozares standartu vai ieradumiem, pietiktu iesniegt apzīmējuma, kurš nepastarpināti ir uztverams kā aptvertās preces daļa, reģistrācijas pieteikumu, lai palielinātu iespēju, ka apzīmējums tiks reģistrēts, kā arī ka gandrīz automātiski tiks piešķirta aizsardzība arī pašas preces izskatam vai formai. Tā kā vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču izskatu vai formu, šī iespēja nozīmētu būtisku Regulas Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta apiešanas risku un kaitētu ar šo tiesību normu aizsargātajām sabiedriskajām interesēm.

Runājot par preču zīmēm, kuras veido ar tām aptvertās preces forma, ir ticams, ka kompetentā iestāde galvenās tām raksturīgās iezīmes varētu noteikt, pārbaudot pašu preci. Šāda pārbaude ir veicama, ja preču zīmei galvenās raksturīgās iezīmes noteikšana ir nepieciešama, lai noskaidrotu elementu, kas ir grafiskā attēla daļa, precīzo raksturu, un iespējamos aprakstus, kas pievienoti reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī, un tādējādi aizsargātu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) ievilkuma pamatā esošās sabiedriskās intereses. Šīs intereses ir aizliegt uzņēmējiem netaisnīgi piesavināties apzīmējumu, kuru veido preces forma un kas ietver tehnisko risinājumu. Šī problemātika pēc būtības rodas, ja runa ir par preču zīmi, kuru veido konkrētas preces forma, nevis abstrakta forma.

(skat. 37.–40. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 41.–47. punktu)