Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 28. septembra spriedumu lietā F-13/10 De Nicola/EIB 2011. gada 6. decembrī iesniedza Carlo De Nicola

(lieta T-618/11 P)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Carlo De Nicola (Strassen, Luksemburga) (pārstāvis - L. Isola, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Investīciju banka

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt:

2009. gada 23. septembra pasākumu daļā, kurā Pārsūdzību izskatīšanas komiteja ir noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzēja sūdzību par 2008. gada novērtējuma ziņojumu, kā arī visus ar to saistītos aktus;

visu 2008. gada novērtējuma ziņojumu;

paaugstinājumus amatā, par kuriem lēmums pieņemts 2009. gada 18. martā;

visus saistītos, izrietošos un pirms tam veiktos pasākumus, tostarp Personāldaļas direktorāta izdotās vadlīnijas (pirmajā instancē apelācijas sūdzības iesniedzējs bija vienīgi lūdzis tās nepiemērot);

piespriest EIB atlīdzināt nodarīto morālo un mantisko kaitējumu, atlīdzināt izdevumus, samaksāt procentu maksājumu un atlīdzināt kaitējumu, kas izriet no apmierinātā prasījuma monetārās vērtības samazināšanās;

piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir vērsta pret Civildienesta tiesas 2011. gada 28. septembra spriedumu, ar kuru šī tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzēja celto prasību, kuras mērķis bija panākt, pirmkārt, Eiropas Investīciju bankas Pārsūdzību izskatīšanas komitejas 2009. gada 23. septembra lēmuma atcelšanu, otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja 2008. gada novērtējuma ziņojuma atcelšanu, treškārt, 2009. gada 18. marta lēmumu par paaugstināšanu amatā atcelšanu, ceturtkārt, lēmuma par atteikumu paaugstināt amatā atcelšanu un, piektkārt, piespriest bankai atlīdzināt morālo un materiālo kaitējumu, kas viņam šķietami ticis nodarīts.

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda uz šādiem pamatiem:

A)    Par lūgumu atcelt tiesību aktu

1)    apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Civildienesta tiesa nav pēc būtības izvērtējusi lūgumu atcelt Pārsūdzību izskatīšanas komitejas lēmumu, kurš ir ietverts viņa personīgajā lietā un varētu nelabvēlīgi ietekmēt viņa karjeras attīstību;

2)    apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, tā kā, norādot dažādus pamatus, tika apstrīdēti divi dažādi akti, Civildienesta tiesa nevarēja likumīgi atteikties pieņemt nolēmumu šajā ziņā, vēl jo vairāk tādēļ, ka, pirmkārt, šī pati tiesa vienmēr ir noraidījusi atvasināto spēkā neesamību (kas attiecas uz saistītiem, izrietošiem un pirms tam veiktiem pasākumiem, kuri nav patstāvīgi, bet ir cieši saistīti ar par spēkā neesošiem un/vai nepiemērojamiem atzītajiem aktiem), un, otrkārt, ka De Nicola ir arī acīmredzama interese, lai Pārsūdzību izskatīšanas komiteja -, kas izskata sūdzību pēc būtības un kas atšķirībā no Vispārējās tiesas var pat aizstāt attiecībā pret apelācijas sūdzības iesniedzēju augstākstāvošo ierēdņu sniegto vērtējumu ar savējo, - pieņemtu jaunu nolēmumu;

3)    attiecībā uz prasību, kas ir vērsta pret novērtējuma ziņojumu, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Civildienesta tiesa pati pēc savas ierosmes vispirms ir nelikumīgi atteikusies ņemt vērā daudzkārtējo un ar dokumentiem apliecināto pazemošanu, ko viņam ir nācies pieredzēt attiecīgajā gadā, tādējādi apgriežot pierādīšanas pienākumu, un līdz ar to nav pieņēmusi nolēmumu par gandrīz visiem viņa izvirzītajiem iebildumiem: sākot no atsevišķu darba pienākumu ar neatbilstošiem mērķiem un izrādītās īpašās iniciatīvas neņemšanas vērā līdz pat viņu vērtētāju nelabticībai utt.;

4)    tāpat apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda uz kļūdainu pamatojumu, kas bieži vien ir radies prasības sagrozīšanas rezultātā, kā arī uz pamata par "novērtējuma ziņojuma sagatavošanas praktisko vadlīniju" nelikumīgumu neizvērtēšanu, kuras ļaujot paaugstināt amatā "draugus" un nevis "labākos" un izvairīties no tiesas veiktās pārbaudes, pārveidojot ikgadējās novērtēšanas absolūto raksturu uz relatīvu un nekādi neprecizējot nosacījumus, atbilstoši kuriem sniegums var tikt atzīts par izcilu, ļoti labu, atbilstošu prasībām vai nepietiekamu;

5)    visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd to kritēriju nenorādīšanu, kuri ir tikuši izmantoti, lai interpretētu viņa Pārsūdzību izskatīšanas komitejā iesniegto lūgumu un lai izslēgtu iespēju, ka, apstrīdot savu nepaaugstināšanu amatā, viņš nav vēlējies apstrīdēt EIB pamatoti veiktās paaugstināšanas amatā.

B)    Par lūgumu atlīdzināt kaitējumu

6)    attiecībā uz tā morālā un mantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, kas izriet no bankas prettiesiskās rīcības, De Nicola vēlreiz apgalvo, ka Civildienesta tiesas pašas pēc savas ierosmes izvirzītie aizstāvības pamati ir nepieņemami, tiktāl, ciktāl tā vispirms ir ierobežojusi prasību, pamatojoties uz iebildēm, kuras EIB nebija izvirzījusi, un tad ir to noraidījusi, norādot uz šobrīd izskatīšanas stadijā esošu lietu, no kuras tālākas uzturēšanas attiecīgais lietas dalībnieks ir atteicies un kura vairs nepastāv vai nu tādēļ, ka tā nav bijusi pamatota, tādēļ, ka tā nav bijusi paredzēta procesuālajā kodeksā vai tādēļ, ka - ārkārtas gadījumā - citā tiesvedības stadijā tiek izskatīts varbūtēji līdzīgs prasījums;

7)    De Nicola norāda arī uz lūguma piemērot attiecīgajos valsts tiesību aktos paredzētos noilguma termiņus neizvērtēšanu, pamatojoties gan uz to, ka viņa darba līgumam ir privāttiesisks raksturs, gan uz to, ka, tā kā viņš ir neaizsargātākā līguma puse, viņam ir tiesības uz labvēlīgāko noteikumu piemērošanu;

8)    visbeidzot apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda uz premisas, uz kuru ir balstījusies Civildienesta tiesa, kļūdaino raksturu, ņemot vērā to, ka viņš bija vēlējies apstrīdēt sava darba devēja prettiesisko rīcību, bet tiesa nav veikusi prettiesiska akta identificēšanu, pamatojoties uz tādu noteikumu piemērojamību viņa privāttiesiska rakstura darba līgumam, kuri expressis verbis attiecas vienīgi uz civildienestā esošiem ierēdņiem.

____________