Prasība, kas celta 2012. gada 12. decembrī - Ziegler/Komisija

(lieta T-539/12)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ziegler SA (Brisele, Beļģija) (pārstāvji - J. Bellis, M. Favart un A. Bailleux, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

nospriest, ka Eiropas Komisija ir izraisījusi Eiropas Savienības ārpuslīgumisko atbildību attiecībā uz prasītāju;

piespriest Eiropas Savienībai samaksāt prasītājai EUR 1 472 000, kam pieskaita procentus kopš 2008. gada 11. marta līdz pilnai izmaksai, kā arī EUR 112 872,50 gadā kopš 2008. gada 11. marta, kam pieskaita procentus līdz pilnai izmaksai;

piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt šīs instances tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Savienībai izvirzītajam prasītājas prasījumam par zaudējumu atlīdzību ir divas atsevišķas daļas.

Pirmajā daļā tiek apgalvots, ka prasītājai ir nodarīti zaudējumi naudas soda EUR 9 200 000 apmērā, kam pieskaitīti procenti ar likmi 7,60 % gadā, kas viņai ir piemērots ar Komisijas 2008. gada 11. marta lēmumu lietā COMP/38.543 - Starptautiskās pārcelšanās pakalpojumi - par pārkāpumu, par kuru Savienība esot daļēji atbildīga. Prasītājai it kā nodarītie zaudējumi esot radušies tādēļ, ka Eiropas Savienība ir pieļāvusi divkāršu nelikumību:

pirmkārt, pakļaujot savu ierēdņu pārcelšanās izdevumu atlīdzību nosacījumam, ka ir jāsaņem trīs dažādas pārcelšanās tāmes, un neveicot pat mazāko pārbaudi par to, vai šis nosacījums ir izpildīts, lai arī tai ir pilnībā zināms, kādas novirzes var radīt šāda prakse, Savienība esot izveidojusi labvēlīgus tiesiskus apstākļus LESD 101. panta pārkāpuma izdarīšanai, par ko pārcelšanās sabiedrības vēlāk arī tika sodītas. Tādējādi Savienība neesot izpildījusi savu rūpības pienākumu un prasītājas pamattiesības uz labu pārvaldību;

otrkārt, pieprasīdama prasītājai izdevīguma tāmes, Eiropas Savienības ierēdņi ka pārstāvji esot tieši mudinājuši prasītāju izdarīt pārkāpumu, par kuru tā tika sodīta. Ar šo ierēdņu starpniecību Eiropas Savienība tātad esot veicinājusi LESD 101. panta pārkāpumu, par kuru tā vēlāk uzlika sodu, un turklāt neesot ievērojusi prasītājas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.

Otrajā daļā tiek apgalvots, ka kopš 2008. gada 11. marta lēmuma pieņemšanas prasītājai esot radies būtisks peļņas zudums tādēļ, ka, joprojām pastāvot izdevīguma tāmju praksei, tās atteikuma sniegt labvēlīgu atbildi šādiem pieteikumiem dēļ prasītāja esot tikusi izstumta no attiecīgajiem tirgiem, un tādēļ prasītāja tikai ļoti maz ir sniegusi pārcelšanās pakalpojumus Eiropas Savienības ierēdņiem. Prasītājai tādējādi radušos zaudējumu pamatā esot bijusi Savienības rūpības pienākuma neizpilde.

____________