Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 7. decembrī Verkehrsgewerbe Niedersachsen eV (GVN) iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2020. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-583/18 GVN/Eiropas Komisija
(Lieta C-666/20 P)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Gesamtverband Verkehrsgewerbe Niedersachsen eV (GVN) (pārstāvis: C. Antweiler, advokāts)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika, Land Niedersachsen
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
1. atcelt Vispārējās tiesas 2020. gada 5. oktobra sprieduma GVN/Komisija (T-583/18, EU:T:2020:466) rezolutīvās daļas 1) un 2) punktu;
2. gadījumā, ja apelācijas sūdzība tiktu apmierināta, apmierināt prasības pieteikumu pirmajā instancē, ar kuru tika lūgts atcelt Eiropas Komisijas 2018. gada 12. jūlija Lēmumu C(2018) 4385 final 1 .
Pamati un galvenie argumenti
Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 2. punktu un pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, pilnīgi bez vērības atstājot lietas izlemšanai nozīmīgo apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem saskaņā ar Vācijas Personenbeförderungsgesetz (PBefG) [Likuma par pasažieru pārvadājumiem] 64.a pantu Vācijas federālās zemes ir pilnvarotas šī paša likuma 45.a pantu aizstāt ar federālās zemes tiesībām.
Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza iebildumus par vairākiem Savienības tiesību pārkāpumiem.
Vispirms Savienības tiesības esot pārkāptas, Vispārējai tiesai pārsūdzētā sprieduma 36. punktā norādot, ka starp lietas dalībniekiem neesot strīda par to, ka Vācijas likumdevējs ar PBefG 45.a pantu un PBefG 8. panta 4. punkta trešo teikumu uz kompensācijām par tādu pasažieru sabiedriskajiem pārvadājumiem, kuriem ir skolēnu un mācekļu braukšanas kartes, neattiecina Regulu (EK) Nr. 1370/2007 2 . Tādējādi Vispārējā tiesa neesot ievērojusi, ka Vācijas Federatīvā Republika nav saskaņā ar Regulas Nr. 1370/2007 3. panta 3. punkta otro teikumu paziņojusi Eiropas Komisijai ne PBefG 45.a pantu, ne PBefG 8. panta 4. punkta trešo teikumu.
Savienības tiesību pārkāpums turklāt izpaužoties tādējādi, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 40. un turpmākajos punktos esot prettiesiski pieņēmusi, ka likumdevējs saskaņā ar Regulas Nr. 1370/2007 3. panta 3. punktu var ne tikai neattiecināt šo regulu uz noteikumiem par finanšu kompensāciju attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām skolēnu un mācekļu pārvadāšanas jomā, bet automātiski arī ierobežot šī izņēmuma piemērošanas jomu tādējādi, ka tas šādu lēmumu pārskata, atkal iekļaujot šāda veida kompensācijas Regulas Nr. 1370/2007 piemērošanas jomā. Proti, pārskatīšana, ko Vispārējā tiesa ir uzskatījusi par pieļaujamu, esot actus contrarius attiecībā pret lēmumu saskaņā ar Regulas Nr. 1370/2007 3. panta 3. punkta otro teikumu; tāpēc uz to attiecoties tie paši formālie spēkā esamības nosacījumi, kuri šajā gadījumā neesot izpildīti, jo par pārskatīšanu nav paziņots Komisijai.
Visbeidzot Savienības tiesību – proti, LESD 107. panta un 108. panta 3. punkta – pārkāpums izpaužoties apstāklī, ka Vispārējā tiesa attiecībā uz otro prasības pamatu ir pieņēmusi, ka Land Niedersachsen [Lejassaksijas federālā zeme], pamatojoties uz Niedersächsisches Nahverkehrsgesetz [Lejassaksijas vietējo pārvadājumu likuma] (NNVG) 7.a pantu, nepiešķir valsts atbalstu uzņēmumiem, lai gan visi komunālo pakalpojumu uzņēmumi finanšu līdzekļus, kurus Lejassaksijas federālā zeme nodod komunālo pakalpojumu sniedzēju rīcībā, saņem no tiem pilnā apmērā. Pretēji Vispārējās tiesas vērtējumam, nav iespējams nošķirt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju publiski tiesisko darbību, no vienas puses, un to saimniecisko darbību to kontrolēto satiksmes uzņēmējabiedrību biedru statusā, no otras puses.
____________
1 Eiropas Komisijas lēmums necelt iebildumus par
Land Niedersachsen noteiktajiem pasākumiem saskaņā ar
Niedersächsisches Nahverkehrsgesetz 7.a pantu (Lieta SA.46538 [2017/NN]) (OV 2018, C 292, 1. lpp.).
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV 2007, L 315, 1. lpp.).