VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)
2010. gada 10. novembrī
Lieta T‑260/09 P
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs
(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
pret
Manuel Simões Dos Santos
Apelācijas sūdzība – Pretapelācijas sūdzība – Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2003. gada paaugstināšana amatā – Atsākšana no nulles un jauns nopelnu punktu aprēķins – Vispārējās tiesas sprieduma izpilde – Res judicata spēks – Juridiskais pamats – Atpakaļejoša spēka aizliegums – Tiesiskā paļāvība – Mantisks kaitējums – Iespējas tikt paaugstinātam amatā zaudēšana – Morāls kaitējums
Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 5. maija spriedumu lietā F‑27/08 Simões Dos Santos/ITSB (Krājums‑CDL, I‑A‑1-113. un II‑A‑1‑613. lpp.), kurā ir lūgts atcelt šo spriedumu
Nolēmums Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 5. maija sprieduma lietā F‑27/08 Simões Dos Santos/ITSB (Krājums‑CDL, I‑A‑1-113. un II‑A‑1‑613. lpp.) rezolutīvās daļas 2)–5) punktu atcelt. Pārējā daļā pamata apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību noraidīt. Lietu nosūtīt Civildienesta tiesai atkārtotai izskatīšanai. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Jaunas paaugstināšanas amatā sistēmas pieņemšana – Iepriekšējās sistēmas ietvaros iegūto nopelnu punktu atņemšana – Atpakaļejoša spēka aizlieguma, tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības aizsardzības principu pārkāpums
(Civildienesta noteikumu 45. pants)
2. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Jaunas paaugstināšanas amatā sistēmas pieņemšana – Iepriekšējās sistēmas ietvaros iegūto nopelnu punktu atņemšana – Tieši izteikta, precīza un nepārprotama juridiskā pamata vajadzība
(Civildienesta noteikumu 45., 90. un 91. pants)
3. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Jaunas paaugstināšanas amatā sistēmas pieņemšana – Iepriekšējās sistēmas ietvaros iegūto nopelnu punktu atņemšana – Ierēdnis, kam ir uzkrāti nopelnu punkti, kas piešķirti viņa ievērojamā darba stāža dēļ
(Civildienesta noteikumu 45. pants)
4. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus
(EKL 233. panta pirmā daļa)
5. Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence – Piespriešana pēc savas iniciatīvas iestādei atbildētājai samaksāt zaudējumu atlīdzību, kurus ir izraisījis dienesta pārkāpums
(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)
6. Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence – Piemērojamība – Robežas – Sacīkstes principa ievērošana
(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)
7. Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence – Zaudējumu, kas radušies iespējas zaudēšanas dēļ, atlīdzināšana – Novērtēšana – Kritēriji
(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)
1. Atpakaļejoša spēka aizlieguma, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi nevar tikt saprasti tādējādi, ka tie vispārīgi liedz piemērot jaunu tiesību normu situāciju, kas radušās iepriekšējās tiesību normas pastāvēšanas laikā, vēlākām sekām. Tieši otrādi – materiālo tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tās attiecas uz situācijām, kuras radušās pirms normu spēkā stāšanās, tikai, ciktāl no to teksta, mērķa vai satura skaidri izriet, ka tām jāpiešķir šāda iedarbība. Turklāt šie principi liedz, ka Savienības tiesību akta piemērojamība laikā sāktos datumā pirms tā publicēšanas, izņemot gadījumu, ja to prasa sasniedzamais mērķis un ja ir atbilstoši ievērota ieinteresēto personu tiesiskās paļāvības aizsardzība. Turklāt jebkāda lietderīga iedarbība nezustu tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas ļauj Savienības tiesā atsaukties uz to, ka ar apstrīdēto aktu ir pārkāpts atpakaļejoša spēka aizlieguma, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, mērķis, kas var attaisnot vispārpiemērojama tiesību akta atpakaļejošu spēku, nevar būt nedz vienīgi šī akta atpakaļejošais spēks – tas var būt tikai tā sekas, nedz arī atbilst vienīgajai vēlākā tiesību akta autora gribai ar atpakaļejošu spēku novērst izlaidumu sākotnējā aktā.
Lai gan tas, ka Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) pilnīgi un veicot pielīdzināšanu nav ņēmis vērā nopelnu punktus, kas piešķirti iepriekšējās ierēdņu novērtēšanas un paaugstināšanas amatā sistēmas ietvaros, atbilst biroja leģitīmai izvēlei, īstenojot savu diskrecionāro varu ierēdņu novērtēšanas un paaugstināšanas amatā sistēmas ieviešanā un grozīšanā, birojs nevarēja balstīties uz šīs reformas mērķiem, proti, novērst minētās sistēmas nepilnības, kas izriet no pārmērīgu nopelnu punktu piešķiršanas, drīzāk pamatojoties uz ilgāku darba stāžu nekā uz faktiskajiem attiecīgā ierēdņa nopelniem, jo tas nepaskaidro iemeslus, kuru dēļ nebija iespējams tā vietā, lai ar atpakaļejošu spēku atņemtu atlikušos nopelnu punktus, kas piešķirti iepriekšējās sistēmas ietvaros, tos nekavējoties pārvērst par nopelnu punktiem jaunās novērtēšanas un paaugstināšanas amatā sistēmas ietvaros, tādā veidā neietekmējot minētos mērķus. Šādā gadījumā mērķis novērst iepriekšējās novērtēšanas un paaugstināšanas amatā sistēmas nepilnības pats par sevi nav pietiekams mērķis, kas varētu pamatot iegūto nopelnu punktu atņemšanas lēmuma atpakaļejošu spēku.
Turklāt šāds lēmums ir attiecīgā ierēdņa tiesiskās paļāvības pārkāpums, jo viņš var leģitīmi sagaidīt atbilstoši spriedumam, ar kuru, pamatojoties uz juridiska pamata neesamību, ir atcelts lēmums par punktu atņemšanu, ka viņa nopelnu punkti, kas iegūti iepriekšējās sistēmas ietvaros, viņam netiks atņemti ar atpakaļejošu spēku, izņemot, ja minētie punkti, iespējams, tiktu grozīti nekavējoties un attiecībā uz nākotni.
(sal. ar 48., 52., 54., 60., 62. un 63. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1979. gada 25. janvāris, 99/78 Weingut Decker, Recueil, 101. lpp., 8. punkts; 1991. gada 11. jūlijs, C‑368/89 Crispoltoni, Recueil, I‑3695. lpp., 17. punkts; 2008. gada 11. decembris, C‑334/07 P Komisija/Freistaat Sachsen, Krājums, I‑9465. lpp., 43. un 44. punkts; 2009. gada 19. marts, C‑256/07 Mitsui & Co. Deutschland, Krājums, I‑1951. lpp., 2. punkts un tajā minētā judikatūra.
Vispārējā tiesa: 2007. gada 14. februāris, T‑435/04 Simões Dos Santos/ITSB, Krājums-CDL, I-A-2-61. un II-A-2-427. lpp., 100. punkts; 2009. gada 7. oktobris, T‑380/06 Vischim/Komisija, Krājums, II‑3911. lpp., 82. punkts un tajā minētā judikatūra.
2. Iekšējā regulējumā, ko pieņēmusi Savienības iestāde vai aģentūra, par jaunās ierēdņu novērtēšanas un paaugstināšanas amatā sistēmas ieviešanu, kurā ir paredzēts atņemt iepriekšējās novērtēšanas un paaugstināšanas amatā ietvaros iegūtos nopelnu punktus, ir jāietver īpašs noteikums, kas būtu juridisks pamats minētās sistēmas reformas mērķa sasniegšanai, proti, skaidri izteikta un pietiekami skaidra un precīza norma, kas attiecas uz minētās iestādes vai aģentūras ierēdņu iepriekšējās sistēmas ietvaros sakrāto nopelnu punktu izzušanu.
Šāda juridiska pamata neesamība ir nelikumība, ko nevar novērst ar vēlāku tiesību aktu, kam ir atpakaļejošs spēks.
Šāds trūkums nav tikai formāls pārkāpums, ko var vēlāk novērst ar interpretējoša akta palīdzību, bet ir smaga un neatgriezeniska nelikumība, pretēja tiesiskuma un tiesiskās drošības aizsardzības principiem. Pretējā gadījumā tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas vērsti uz akta atcelšanu vai uz tā nelikumības atzīšanu juridiska pamata trūkuma dēļ, vairs netiktu nodrošināta lietderīgā iedarbība, jo attiecīgā iestāde vai aģentūra varētu ar atpakaļejošu spēku novērst šādas atcelšanas vai nelikumības konstatēšanas sekas un tādējādi pagātnē radīt tādu juridisku situāciju, it kā šī smagā un nenovēršamā nelikumība nekad nebūtu bijusi pieļauta, kas tai ļautu a posteriori grozīt tādas tiesvedības priekšmetu, kurā notikusi atcelšana vai atzīta nelikumība. Tas tā vēl jo vairāk ir tad, ja vispārējā regulējuma likumība, kas ir atceltā tiesību akta juridiskais pamats, pati par sevi nav tikusi apšaubīta pret minēto aktu celtajā prasībā un tātad – Vispārējās tiesas nolēmumā.
Turklāt, pat pieņemot, ka juridiskā pamata trūkums ir tikai formāls pārkāpums, spriedums par atcelšanu, kas balstīts uz šādu pārkāpumu, ietver nelikumības, kura pieļauta atceltā tiesību akta spēkā stāšanās brīdī, konstatējumu, neietekmējot iespēju atsākt procedūru, lai aizstātu šādu aktu tieši tajā stadijā, kad ir pieļauta nelikumība, un iespējamo iepriekš pieņemto sagatavošanas aktu spēkā esamību. Tomēr no šiem principiem neizriet, ka vēlāk pieņemts akts, kas ir paredzēts akta, kurš atcelts formālu pārkāpumu dēļ, aizstāšanai, ir piemērots šī pārkāpuma novēršanai ar atpakaļejošu spēku.
(sal. ar 56., 57., 59., 71. un 72. punktu)
Atsauces
Tiesa:, 2002. gada 15. oktobris, C‑238/99 P, C‑244/99 P, C‑245/99 P, C‑247/99 P, no C‑250/99 P līdz C‑252/99 P un C‑254/99 P Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, Recueil, I‑8375. lpp., 72.–75. punkts; 2007. gada 29. novembris, C‑417/06 P Itālija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 51.–53. punkts.;
Vispārējā tiesa: Simões Dos Santos/ITSB, minēts iepriekš, 139.–146. punkts.
3. Savienības iestādes vai aģentūras iekšējā regulējumā par jaunas ierēdņu novērtēšanas un paaugstināšanas amatā sistēmas ieviešanu lēmumu ar atpakaļejošu spēku, kurā paredzēts atņemt iepriekšējās sistēmas ietvaros iegūto nopelnu punktus, nevar pamatot ar vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā pret ierēdni, kam vienīgajam bija nopelnu punkti, kas daļēji saņemti tā ievērojamā darba stāža dēļ, un kurš vienīgais atkārtoti ir cēlis prasību, lai saglabātu šos punktus.
Šādos apstākļos Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) nav pamatojis apgalvojumu, ka šāds ierēdnis atradās līdzīgā vai tādā pašā situācijā kā citi minētā biroja ierēdņi, tādējādi radot nevienlīdzīgu attieksmi pret pēdējiem minētajiem.
(sal. ar 61. punktu)
4. Lai nodrošinātu atbilstību sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, prasībām un to pilnībā izpildītu, iestādei, kas pieņēmusi atcelto tiesību aktu, ir jāievēro ne vien sprieduma rezolutīvā daļa, bet arī pamatojums, uz kuru tā balstīta un kurš ir tās neaizstājams atbalsts tādā ziņā, ka tas ir vajadzīgs, lai precīzi noteiktu, kāda ir rezolutīvās daļas nozīme. Tieši šis pamatojums, kurā, pirmkārt, ir norādīta tieši tā norma, kas atzīta par prettiesisku, un, otrkārt, ir norādīti precīzi iemesli, kāpēc rezolutīvajā daļā akts ir atzīts par prettiesisku, attiecīgajai iestādei ir jāņem vērā, aizstājot atcelto tiesību aktu.
Turklāt EKL 233. pantā ir noteikts, ka attiecīgajai iestādei ir jāpārliecinās, ka tiesību aktā, ar kuru ir paredzēts aizstāt atcelto tiesību aktu, nav pieļauti tie paši pārkāpumi, kas ir norādīti spriedumā, ar kuru tiesību akts ir atcelts. Šie principi ir visstingrāk piemērojami tad, ja spriedums par atcelšanu ir stājies likumīgā spēkā.
Prasības atcelt tiesību aktu mērķis un EKL 233. panta pirmās daļas lietderīgā iedarbība būtu nopietni apdraudēta vai pat sagrozīta, ja iestāde, kas pieņēmusi atcelto tiesību aktu, tā vietā, lai pieņemtu pasākumus Vispārējās tiesas sprieduma izpildei un novērstu pieļauto pārkāpumu, būtu tiesīga ar atpakaļejošu spēku grozīt minētā akta juridisko pamatu, lai sasniegtu to, kas atbilst Savienības tiesas atļautajam.
(sal. ar 70. un 72. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1988. gada 26. aprīlis, 97/86, 99/86, 193/86 un 215/86 Asteris u.c./Komisija, Recueil, 2181. lpp., 27. punkts; 1999. gada 14. septembris, C‑310/97 P Komisija/AssiDomän Kraft Products u.c., Recueil, I‑5363. lpp., 54. un 56. punkts; 2000. gada 13. jūlijs, C‑8/99 P Gómez de Enterría y Sanchez/Parlaments, Recueil, I‑6031. lpp., 20. punkts; Itālija/Komisija, minēts iepriekš, 50. punkts.
5. Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta otrajā teikumā strīdos, kas saistīti ar finansēm, Savienības tiesai ir piešķirta neierobežota jurisdikcija, kuras ietvaros tā ir tiesīga – vajadzības gadījumā pēc savas ierosmes – piespriest atbildētājai iestādei vai aģentūrai samaksāt atlīdzību par zaudējumiem, kas radīti tās vainas dēļ, un šādā gadījumā, ņemot vērā visus lietas apstākļus, izvērtēt zaudējumus ex aequo un bono. Šīs kompetences dēļ Savienības tiesai rodas uzdevums tās izskatāmajās lietās rast visaptverošu risinājumu un ļauj tai pat tad, ja nav šādu likumīgu prasījumu, ne tikai atcelt tiesību aktu, bet vajadzības gadījumā pēc savas ierosmes arī piespriest atbildētājai iestādei vai aģentūrai samaksāt atlīdzību par zaudējumiem, kas radīti tās dienesta pārkāpuma dēļ.
Ņemot vērā šos principus, nevar apgalvot, ka ierēdņa celtas prasības atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) lēmumu ietvaros Civildienesta tiesa būtu lēmusi ultra petita un ieinteresētajai personai – lai gan tā nav skaidri to prasījusi – piespriedusi morālā kaitējuma atlīdzību, ko tā cietusi biroja dienesta pārkāpuma dēļ.
(sal. ar 83.–85. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2009. gada 17. decembris, C‑197/09 RX‑II (pārskatīšana) M/EMEA, Krājums, I‑12033. lpp., 56. punkts un tajā minētā judikatūra; 2010. gada 20. maijs, C‑583/08 P Gogos/Komisija, Krājums, I‑4469. lpp., 44. punkts un tajā minētā judikatūra.
Vispārējā tiesa:, 2009. gada 8. septembris, T‑404/06 P EIF/Landgren, Krājums, II‑2841. lpp., 232. punkts un tajā minētā judikatūra.
6. Strīdos, kas saistīti ar finansēm, starp iestādēm un to darbiniekiem Savienības tiesai piešķirto neierobežoto jurisdikciju nevar uzskatīt par tādu, kas šai tiesai piešķir tiesības šādā strīdā neievērot ar sacīkstes principu saistītos procesuālos noteikumus. Šis princips, par kura ievērošanu rūpējas un kuru ievēro Savienības tiesa, ir daļa no tiesībām uz aizstāvību un ir piemērojams ikvienā procedūrā, kuras rezultātā iestāde vai aģentūra var pieņemt lēmumu, kas var būtiski ietekmēt personas intereses.
Parasti tas nozīmē procesa dalībnieku tiesības formulēt nostāju par faktiem un dokumentiem, ar kuriem tiks pamatots tiesas nolēmums, kā arī apspriest tiesā iesniegtos pierādījumus un apsvērumus un tiesību pamatus, kurus tiesa ir izvirzījusi pēc savas ierosmes un ar kuriem tā vēlas pamatot savu lēmumu. Prasības saistībā ar tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu izpildei ir svarīgi, lai lietas dalībnieki varētu apspriest faktiskos un tiesiskos apstākļus, kas būs noteicoši tiesvedības iznākumā. Līdz ar to Savienības tiesa principā nevar balstīt savu lēmumu uz tiesību pamatu, ko tā izvirzījusi pēc savas ierosmes, pat ja tas ir absolūts pamats, iepriekš neaicinot lietas dalībniekus sniegt savus apsvērumus par minēto pamatu.
Šajā ziņā, ja Civildienesta tiesa novērtē Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) ierēdņa ciesto morālo kaitējumu un tā apmēru, kā arī tā atlīdzināmo raksturu, iepriekš nedodama birojam iespēju lietderīgi paust savu viedokli šajā ziņā, tā neievēro sacīkstes principu un pārkāpj biroja tiesības uz aizstāvību.
(sal. ar 86., 87., 91. un 92. punktu)
Atsauces
Tiesa:, 2009. gada 2. decembris, C‑89/08 P Komisija/Īrija u.c., Krājums, I‑11245. lpp., 50.–57. punkts; (pārskatīšana) M/EMEA, minēts iepriekš, 40.–42. punkts un attiecīgi tajos minētā judikatūra un 58. punkts.
Vispārējā tiesa: 2010. gada 12. maijs, T‑491/08 P Bui Van/Komisija, 88. punkts.
7. Iecēlējinstitūcijai ir liela rīcības brīvība attiecībā uz amatā paaugstināmiem ierēdņiem. No tā izriet, ka pat gadījumā, ja tiek konstatēts, ka iecēlējinstitūcija ir pieļāvusi nelikumības paaugstināšanas amatā procedūras ietvaros par ļaunu kādam ierēdnim, šie elementi vien nav pietiekami, draudot ar iecēlējinstitūcijas lielu rīcības brīvību paaugstināšanas amatā jomā liegšanu, lai secinātu, ka, ja šādu nelikumību nebūtu, ieinteresētā persona tiktu paaugstināta un ka līdz ar to apgalvotie būtiskie zaudējumi ir noteikti un pastāvoši. Civildienesta noteikumi nepiešķir nekādas tiesības uz paaugstināšanu amatā pat ierēdņiem, kas atbilst visiem nosacījumiem paaugstināšanai amatā. No tā izriet, ka Savienības tiesa, neaizstājot iecēlējinstitūcijas vērtējumu ar savu vērtējumu, nevar noteikt ieinteresēto personu paaugstinājuma iespējamību pietiekami precīzi, lai tā varētu konstatēt, ka ieinteresētā persona tādējādi ir cietusi finansiālus zaudējumus. Tātad, tā kā nepastāv subjektīvas tiesības tikt paaugstinātam amatā, prasītāja apgalvotie materiālie zaudējumi nevar būt daļas no papildu darba samaksas, kas būtu tikusi saņemta viņa paaugstināšanas gadījumā, zaudējums.
Katrā ziņā, kā tas ir atzīts judikatūrā, noteikti un pastāvoši un līdz ar to atlīdzināmi materiālie zaudējumi var izrietēt no tādas iespējas, kāda ir iespēja tikt paaugstinātam amatā, zaudējuma. Pastāvot virknei pietiekami precīzu un ticamu elementu, detalizētu aprēķinu, lai pierādītu, ka neatkarīgi no iecēlējinstitūcijas plašās rīcības brīvības prasītājam ierēdnim bija konkrēta un nopietna iespēja tikt paaugstinātam amatā, ja nopelnu punkti, kas piešķirti iepriekšējās novērtēšanas un paaugstināšanas amatā sistēmas ietvaros, tiktu pārvērsti nopelnu punktos jaunās sistēmas ietvaros, Civildienesta tiesa nevar likumīgi konstatēt, ka pat nopietna iespēja tikt paaugstinātam amatā nevar pamatot materiālus zaudējumus ienākumu zaudējuma dēļ. Tieši otrādi – šāds iespējamais zaudējums ir atbilstošs elements, novērtējot kompensācijas apmēru, kas jāpiešķir, lai kompensētu zaudējumus saistībā ar iespējas zaudēšanu.
(sal. ar 102.–106. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2008. gada 21. februāris, C‑348/06 P Komisija/Girardot, Krājums, I‑833. lpp., 54. un nākamie punkti un 67. punkts.
Vispārējā tiesa: 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑253. un II‑1169. lpp., 97. punkts un tajā minētā judikatūra; 2007. gada 31. janvāris, T‑166/04 C/Komisija, Krājums-CDL, I-A-2-9. un II-A-2-49. lpp., 65. un 66. punkts.