Language of document : ECLI:EU:F:2010:125

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2010. gada 14. oktobrī

Lieta F‑86/09

W

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Līgumdarbinieki – Darba samaksa – Ģimenes pabalsti – Tā paša dzimuma pāris – Apgādnieka pabalsts – Piešķiršanas nosacījums – Pieeja civiltiesiskai laulībai – Jēdziens – Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) daļa

Priekšmets      Prasība, kas celta atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam un ar kuru W lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 5. marta un 2009. gada 17. jūlija lēmumus, ar kuriem viņam atsaka izmaksāt Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. pantā paredzēto apgādnieka pabalstu

Nolēmums      Atcelt Komisijas 2009. gada 5. marta un 2009. gada 17. jūlija lēmumus, ar kuriem W tiek atteikts piešķirt Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. pantā paredzēto apgādnieka pabalstu. Eiropas Komisija sedz visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Lēmums, ar kuru noraidīta sūdzība – Vienkāršs un skaidrs noraidījums – Apstiprinošs tiesību akts – Nepieņemamība – Izņēmums (Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Darba samaksa – Ģimenes pabalsti – Apgādnieka pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi – Ierēdnis, kurš ir reģistrēts kā pastāvīgs partneris, kas nav laulātais

(LESD 19. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pants un 21. panta 1. punkts; Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) daļa; Padomes Regula Nr. 723/2004)

1.      Prasījumi atcelt lēmumu tieši vai netieši noraidīt sūdzību pēc sava satura nav autonomi un patiesībā atbilst prasījumiem par nelabvēlīga akta atcelšanu, par kuru tika iesniegta sūdzība. Konkrētāk, lēmums par noraidīšanu, vai tas būtu tiešs vai netiešs, ja tas tikai apstiprina rīcību vai bezdarbību, par kuru ir sūdzība, atsevišķi aplūkojot, nav apstrīdams akts.

Aktu, kurš ir tikai apstiprinošs, nevar uzskatīt par nelabvēlīgu aktu, par kādu ir jāatzīst akts, kurā nav nekādu jaunu elementu salīdzinājumā ar iepriekšējo nelabvēlīgo aktu un ar ko tas tādējādi netiek aizstāts. Tomēr vairākkārtīgi ir ticis nolemts, ka lēmums par sūdzības tiešu noraidīšanu, ņemot vērā tā saturu, var nebūt prasītāja apstrīdētā akta apstiprinājums. Tas tā ir gadījumā, kad lēmumā par sūdzības noraidīšanu ir pārskatīta prasītāja situācija, ņemot vērā jaunus tiesiskos un faktiskos apstākļus, vai kad ar to tiek grozīts vai papildināts iepriekšējais lēmums. Šādos gadījumos sūdzības noraidījums ir akts, kas ir pakļauts pārbaudei tiesā, kura to ņem vērā, izvērtējot apstrīdētā akta tiesiskumu.

(skat. 26.–29. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1980. gada 28. maijs, 33/79 un 75/79 Kuhner/Komisija, Recueil, 1677. lpp., 9. punkts; 1980. gada 10 decembris, 23/80 Grasselli/Komisija, Recueil, 3709. lpp., 18. punkts; 1988. gada 16. jūnijs, 371/87 Progoulis/Komisija, Recueil, 3081. lpp., 17. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 27. jūnijs, T‑608/97 Plug/Komisija, Recueil FP, I‑A‑125. un II‑569. lpp., 23. punkts; 2002. gada 12. decembris, T‑338/00 un T‑376/00 Morello/Komisija, Recueil FP, I‑A‑301. un II‑1457. lpp., 34. punkts; 2004. gada 2. marts, T‑14/03 Di Marzio/Komisija, Recueil FP, I‑A‑43. un II‑167. lpp., 54. punkts; 2004. gada 10. jūnijs, T‑258/01 Eveillard/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑167. un II‑747. lpp., 31. punkts; 2005. gada 7. jūnijs, T‑375/02 Cavallaro/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑151. un II‑673. lpp., 63.–66. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 9. septembris, F‑18/08 Ritto/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑281. un II‑A‑1‑1495. lpp., 17. punkts; 2010. gada 23. februāris, F‑7/09 Faria/ITSB, 30. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Tiesību uz apgādnieka pabalstu attiecināšana arī uz ierēdņiem, kuri ir reģistrēti kā pastāvīgi tā paša dzimuma partneri, kas nav laulātie, saskaņā ar Regulas Nr. 723/2004, ar ko groza Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, preambulas septīto apsvērumu atbilst likumdevēja vēlmei nodrošināt LESD 19. panta 1. punktā noteiktā nediskriminācijas principa piemērošanu un tādējādi turpināt attīstīt personāla politiku, kas nodrošina iespēju vienlīdzību visiem, neņemot vērā dzimumorientāciju vai ieinteresētās personas ģimenes stāvokli, kas tādējādi atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punktā paredzētajam visu veidu diskriminācijas aizliegumam dzimumorientācijas dēļ. Turklāt tiesību uz apgādnieka pabalstu attiecināšana uz ierēdņiem, kuri ir reģistrēti kā pastāvīgi tā paša dzimuma partneri, kas nav laulātie, atspoguļo prasību aizsargāt ierēdņus pret administrācijas iejaukšanos Eiropas Savienības Pamatbrīvību hartas 7. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECPAK) 8. pantā atzīto tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību īstenošanā.

Tāpat, aizsargājot ar ECPAK nodrošinātās tiesības, Civildienesta normas, kurās tiesības uz apgādnieka pabalstu tiek attiecinātas uz ierēdņiem, kuri ir reģistrēti kā pastāvīgi tā paša dzimuma partneri, kas nav laulātie, ir jāinterpretē tādējādi, lai nodrošinātu iepriekšminētajām normām labāku iedarbību, lai attiecīgās tiesības nepaliek tikai teorētiskas vai šķietamas, bet izrādās konkrētas un iedarbīgas.

Ierēdņiem, kuri ir reģistrēti kā pastāvīgi tā paša dzimuma partneri, kas nav laulātie, tiesības uz apgādnieka pabalstu, kas ir paredzēts Civildienesta noteikumu [VII pielikuma] 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) daļā, varētu izrādīties teorētiskas un šķietamas, ja jēdziens “pieejamas likumīgas [civiltiesiskas] laulības dalībvalstī”, kuru neesamība ir viens no nosacījumiem, lai šāds ierēdnis saņemtu apgādnieka pabalstu, tiktu saprasts tikai formālā ziņā, pakārtojot minētā noteikuma piemērošanu tam, vai pāris atbilst likumīgajiem nosacījumiem, kas noteikti piemērojamās valsts tiesībās, nepārbaudot pieejas laulībām konkrēto un iedarbīgo raksturu iepriekš minētās Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izpratnē.

No tā izriet, ka, noskaidrojot, vai tā paša dzimuma personu pārim ir pieeja civiltiesiskai laulībai saskaņā ar dalībvalsts tiesisko regulējumu, administrācija nevar abstrahēties no citas valsts likuma noteikumiem, ar kuru attiecīgajai situācijai ir cieša saikne ieinteresēto personu pilsonības dēļ, ja šāds likums, kas pilnīgi noteikti nav piemērojams laulības noslēgšanas jautājumiem, varētu padarīt pieeju laulībai un tādējādi tiesības uz apgādnieka pabalstu par teorētiskām un šķietamām. Tieši tā ir gadījumā, kad valsts likumā par noziegumu uzskata homoseksuālas darbības, pat nenošķirot pēc vietas, kur homoseksuāla darbība ir veikta.

(skat. 42.–45. punktu)