Prasība, kas celta 2017. gada 25. aprīlī – Vācija/Komisija

(lieta T-239/17)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji – D. Klebs un T. Henze)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2017. gada 14. februāra Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/264, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), 1. pantu un pielikumu daļā, kurā no Savienības finansējuma tiek izslēgti Vācijas Federatīvās Republikas maksājumu aģentūras Hauptzollamt Hamburg-Jonas maksājumi ELGF EUR 1 964 861,71 apmērā, kā arī

piespriest atbildētājai samaksāt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka procenti nav aprēķināti un norādīti kļūdaini

Regulas Nr. 1290/2005 ¹ 31. panta 1. punkts, skatīts kopā ar 32. panta 5. punktu, skatīta kopā ar Regulas (EK) Nr. 885/2006 ² (attiecīgi, Regulas (ES) Nr. 1306/2013 ³ 52. panta 1. punktu, skatītu kopā ar 54. panta 2. punktu, skatītu kopā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 ⁴ 29. panta f) punktu) 6. panta h) punkta pārkāpums, izslēdzot no finansējuma izdevumus, lai gan Vācijas iestādes attiecīgajā laikposmā esot ievērojušas visas atbilstošās tiesību normas, it īpaši esot aprēķinājušas procentus atbilstoši piemērojamajiem III tabulas noteikumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 885/2006 (Regulas Nr. 1233/2007 ⁵ redakcijā).

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka lēmumam nav norādīts pamatojums

Esot pieļauts LESD 296. panta otrā punkta pārkāpums, jo Komisija neesot pietiekami un nepretrunīgi pamatojusi, kādēļ no Regulas (ES) Nr. 1290/2005 31. panta 1. punkta, skatīta kopā ar 32. panta 5. punktu, skatīta kopā ar Regulas (EK) Nr. 885/2006 (Regulas (EK) Nr. 1233/2007 redakcijā) 6. panta h) punktu, ir jāizriet dalībvalstu pienākumam jau no 2006. līdz 2008. gadam kā nelikumības saistībā ar atlīdzināšanu par eksportu III tabulā atbilstoši Regulai (EK) Nr. 885/2006 (Regulas (EK) Nr. 1233/2007 redakcijā) norādīt atgūtās summas un attiecīgos procentus kopējā rindā un vēl pirms procentu noteikšanas (turklāt netiek apstrīdēta pašu tiesību uz procentiem esamība). Tāpat arī Komisija neesot pietiekami un nepretrunīgi pierādījusi, kā tieši ir izpaudusies galveno kontroles pienākumu neizpilde.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir beidzies Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. panta 4. punktā paredzētais termiņš

Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. panta 4. punkta a) apakšpunkta un Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. panta 4. punkta a) apakšpunkta pārkāpums, jo Komisija 24 mēnešu laikā pēc izdevumu izdarīšanas rakstiski neesot paziņojusi iebildumus (procentu aprēķināšana un norādīšana, kā arī galveno kontroļu neveikšana), ar ko tā ir pamatojusi izslēgšanu no finansējuma.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots pārmērīgs procesa ilgums

Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. panta, kā arī Regulas (EK) Nr. 885/2006 11. panta un Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. panta, kā arī Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 34. panta saistībā ar vispārējā principa par administratīvā procesa saprātīgu termiņu pārkāpums un tiesību uz aizstāvību pārkāpums, jo procedūra Komisijā esot bijusi pārmērīgi ilga.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots samērīguma principa pārkāpums

Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. panta 2. punkta un Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. panta 2. punkta, kā arī samērīguma principa pārkāpums, jo Komisija, izdarot vienotu korekciju 5 % apmērā, neesot atbilstoši novērtējusi iespējamā pārkāpuma veidu un apmēru. It īpaši Komisija neesot ņēmusi vērā apstākli, ka Savienībai nav radušies finansiāli zaudējumi un nav arī jebkad bijis faktisks zaudējumu rašanās risks, un prasītājai (ja vispār) ir tikai neliels parāds. Turklāt Komisija esot pārkāpusi samērīguma principu, jo tā bez saprotamas saistības esot izdarījusi gada atlikuma korekciju ne tikai par strīdīgajiem 2006. līdz 2008. budžeta gadiem, bet arī par 2010. gadu.

____________

¹ Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 (OV 2005, L 201, 1. lpp.).

² Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 885/2006, (OV 2006, L 171, 90. lpp.).

³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).

⁴ Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).

⁵