Lieta C‑600/14
Vācijas Federatīvā Republika
pret
Eiropas Savienības Padomi
Prasība atcelt tiesību aktu – Eiropas Savienības ārējā darbība – LESD 216. panta 1. punkts – LESD 218. panta 9. punkts – Nostājas, kas Eiropas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar starptautisku nolīgumu izveidotā struktūrā, noteikšana – Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas (OTIF) Revīzijas komiteja – Grozījumi Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) un tās papildinājumos – Savienības un dalībvalstu dalīta kompetence – Savienības ārējā kompetence tādā jomā, kurā Savienība līdz šim nav izdevusi kopējus noteikumus – Lēmuma 2014/699/ES spēkā esamība – Pienākums norādīt pamatojumu – Lojālas sadarbības princips
Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2017. gada 5. decembra spriedums
1. Eiropas Savienība – Piešķirtās pilnvaras – Iekšējās un ārējās pilnvaras – Piešķiršanas principa ievērošana
(LES 5. panta 2. punkts)
2. Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Tieša vai netieša piešķiršana – Ekskluzīvs vai dalīts raksturs
(LESD 3. panta 2. punkts un 216. panta 1. punkts)
3. Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Kompetence jautājumā par to, vai jānoslēdz nolīgums, lai izpildītu Līgumos izvirzītu mērķi – Apjoms – Grozījums Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem – Iekļaušana – Savienības un dalībvalstu dalīta kompetence – Nepieciešamība, lai Savienība jau būtu izmantojusi savu iekšējo normatīvo kompetenci pirms rīcības ārējā aspektā – Neesamība
(LES 5. panta 2. punkts, LESD 2. panta 2. punkts, 4. panta 2. punkta g) apakšpunkts, 91. panta 1. punkts un 216. panta 1. punkts; Padomes Lēmums 2014/699)
4. Iestāžu akti – Juridiskā pamata norādīšana – Pienākums – Apjoms – Neesamība, kas nav kvalificējama par būtisku trūkumu – Robežas – Skaidra norāde, kas ir priekšnoteikums pārbaudes tiesā veikšanai
(LESD 296. pants)
5. Starptautiskie nolīgumi – Noslēgšana – Savienības kompetence – Kompetence jautājumā par to, vai jānoslēdz nolīgums, lai izpildītu Līgumos izvirzītu mērķi – Formas vai procesuālās prasības attiecībā uz pieņemamo tiesību aktu
(LESD 216. panta 1. punkts un 352. pants)
1. LES 5. panta 2. punkta pirmajā teikumā paredzētā kompetences piešķiršanas principa ievērošana ir obligāta gan Savienības iekšējā, gan starptautiskajā darbībā.
(skat. 44. punktu)
2. Savienības ārējā kompetence var pastāvēt ārpus LESD 3. panta 2. punktā paredzētajiem gadījumiem. Savienības kompetence noslēgt starptautiskus nolīgumus var pastāvēt ne tikai tad, ja tā tieši ir piešķirta Līgumos, bet tā var izrietēt arī netieši no citiem Līgumu noteikumiem un Savienības iestāžu aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šiem noteikumiem. It īpaši ikreiz, kad Savienības tiesībās minētajām iestādēm ir piešķirta iekšēja kompetence noteikta mērķa īstenošanai, Savienības kompetencē ir uzņemties starptautiskas saistības, kas nepieciešamas šī mērķa sasniegšanai, pat ja šajā ziņā nav skaidras tiesību normas. Šis pēdējais gadījums ir turklāt pieminēts LESD 216. panta 1. punktā.
Ir jānošķir Savienības ārējās kompetences pastāvēšana no šīs iespējamās kompetences ekskluzīvā vai dalītā rakstura. Šī atšķirība ir atspoguļota LESD. Šajā ziņā no LESD 216. panta 1. punkta teksta, kurā nav nošķirts Savienības ārējās kompetences ekskluzīvais raksturs no dalītā rakstura, izriet, ka Savienībai ir šāda kompetence četros gadījumos. Gadījums, kurā nolīguma noslēgšana var ietekmēt kopējos noteikumus vai mainīt to piemērošanas jomu, proti, gadījums, kurā Savienības kompetence ir ekskluzīva atbilstoši LESD 3. panta 2. punktam, nav viens no šiem norādītajiem gadījumiem. Tāpat attiecīgi no LESD 216. panta 1. punkta un 3. panta 2. punkta tekstu salīdzināšanas izriet, ka situācijas, kurās Savienībai ir ārējā kompetence, atbilstoši pirmajai no šīm normām nav ierobežotas tikai līdz dažādajiem gadījumiem, kas paredzēti otrajā no šīm normām, kurās Savienībai ir ekskluzīva ārējā kompetence.
(skat. 45.–47. un 49.–51. punktu)
3. Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas Revīzijas komitejas 25. sesijas darba kārtībā iekļautie punkti saistībā ar 1980. gada 9. maija Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem grozījumu priekšlikumiem, par kuriem Padome ir noteikusi Savienības vārdā ieņemamo nostāju, pieder Savienības ārējai kompetencei. Tādēļ Padome, pieņemot šo lēmumu, nav pārkāpusi LES 5. panta 2. punkta pirmajā teikumā noteikto [kompetences] piešķiršanas principu.
Aplūkotie grozījumi ir par privāttiesību līgumiem starptautiskajā dzelzceļa satiksmē, kas ir pie Savienības politikas piederošā joma, proti, pie kopējās transporta politikas, par ko ir LESD trešās daļas “Savienības iekšpolitika un rīcība” VI sadaļa “Transports”, un kura tādēļ ir jāuzskata par atbilstošu vienam no LESD mērķiem. Tā kā šie grozījumi ir saistīti ar Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem noteikumiem un tās papildinājumiem un ar tiem tiek paredzēts ieviest saskaņotas normas starptautiskā līmenī, tostarp attiecībā uz starptautiskiem pārvadājumiem, kurus veic no kādas dalībvalsts teritorijas vai uz to, vai šķērsojot šo teritoriju, tās pārvadājuma daļas dalībniekiem, kura ir ārpus Savienības, principā arī tās daļas dalībniekiem, kura ir Savienības teritorijā, tas, ka Savienība ieņem nostāju par šiem grozījumiem, ir jāuzskata par ieguldījumu kopējās transporta politikas mērķu īstenošanā atbilstoši Savienības kompetencei, kura ir noteikta LESD 91. panta 1. punktā un kura ietver arī ārējo aspektu. Šāda nostājas ieņemšana līdz ar to ir nepieciešama, lai Savienības politikas ietvaros sasniegtu vienu no Līgumos minētajiem mērķiem LESD 216. panta 1. punkta izpratnē.
Turklāt nevar pamatoti apgalvot, ka, tā kā transporta joma atbilstoši LESD 4. panta 2. punkta g) apakšpunktam pieder Savienības un tās dalībvalstu dalītajai kompetencei, Savienība nevar rīkoties ārējā aspektā, pirms tā nav rīkojusies iekšējā aspektā, pieņemot kopīgos noteikumus jomās, kurās tā uzņemas starptautiskas saistības. Savienības ārējās kompetences esamība nekādā gadījumā nav atkarīga no tā, ka Savienība iepriekš ir izmantojusi savu iekšējo normatīvo kompetenci konkrētajā jomā. Tādējādi LESD 2. panta 2. punkta pirmajā teikumā par dalīto kompetenci nav noteikts, ka, lai Savienībai būtu dalītā kompetence ar tās dalībvalstīm, Līgumos jābūt normai, ar ko Savienībai skaidri tiek piešķirta šāda ārējā kompetence.
(skat. 56., 60., 62., 66., 67. un 72. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 80.–84. punktu)
5. Lai gan LESD 216. panta 1. punktā, protams, ir uzskaitīti dažādi gadījumi, kuros Savienībai ir tiesības noslēgt starptautisku nolīgumu, tajā atšķirībā no LESD 352. panta nav noteiktas nekādas formas vai procesuālās prasības šajā sakarā. Līdz ar to akta forma un procedūra, kas jāievēro, ir jānosaka, atsaucoties uz citiem Līgumu noteikumiem.
(skat. 89. punktu)