Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 9. augustā Aeris Invest Sàrl iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 1. jūnija spriedumu lietā T-628/17 Aeris Invest/Komisija un VNV

(Lieta C-535/22 P)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Aeris Invest Sàrl (pārstāvji: R. Vallina Hoset, E. Galán Burgos un M. Varela Suárez, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Vienotā noregulējuma valde (VNV), Spānijas Karaliste, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Banco Santander, SA

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

i) galvenokārt, atcelt Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 1. jūnija spriedumu lietā T-628/17 Aeris Invest/Komisija un VNV, EU:T:2022:315 un tādējādi:

– atcelt Vienotās noregulējuma valdes 2017. gada 7. jūnija Lēmumu SRB/EES/2017/08 par noregulējuma shēmas pieņemšanu sabiedrībai Banco Popular Español, S.A..

– atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2017/1246 (2017. gada 7. jūnijs), ciktāl ar to ir apstiprināta Banco Popular Español, S.A. noregulējuma shēma;

– atzīt, ka atbilstoši LESD 277. pantam nav piemērojams Regulas Nr. 806/2014 1 15. un 22. pants.

ii) piespriest Eiropas Komisijai un Vienotajai noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

iii) pakārtoti iepriekšējam, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, šajā gadījumā atliekot lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzības pamatojumam izvirza astoņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tā apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 296. pants, ciktāl pārsūdzētajā spriedumā ir apgalvots, ka lēmuma par noregulējumu pamatojums ir pietiekams un nav pretrunīgs.

Ar otro pamatu tā apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts Hartas 47. pants, ciktāl tajā ir apgalvots: i) ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir trešā persona, ii) ka lēmuma par noregulējumu, novērtējumu 1 un novērtējumu 2 konfidencialitāte esot pamatota, iii) ka pamatojums var tikt izpausts tikai pēc prasības celšanas un iv) ka lēmuma par noregulējumu pilnajam tekstam nav nozīmes strīda atrisināšanā.

Ar trešo pamatu tā apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts Regulas Nr. 806/2014 (turpmāk tekstā – “RMUR”) 18. pants, rūpības pienākums un LESD 296. pants, jo nav ņemti vērā atbilstošie elementi un pastāvēja alternatīvi risinājumi.

Ar ceturto pamatu tā apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta tiesību kļūda, ņemot vērā RMUR 14. un 20. pantu, rūpības pienākumu un LESD 296. pantu, jo i) uz pārdošanas cenas palielināšanu attiecas konkurences un pārskatāmības principi, ii) procedūra neatbilst noteiktajām prasībām un iii) sabiedrības intereses katrā ziņā neattaisno RMUR 14. panta pārkāpumu.

Ar piekto pamatu tā apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts rūpības pienākums, Hartas 17. pants, RMUR 14. pants un tiesības uz aizstāvību, ciktāl: i) apelācijas sūdzības iesniedzējai tiek pārmests, ka tā nav pierādījusi, kādā veidā ir sasniegti noregulējuma mērķi, lai gan minētie mērķi bija konfidenciāli, ii) Vienotā noregulējuma valde nebija atbilstoši sagatavojusies un iii) lēmums ir nesamērīgs, jo struktūra bija maksātspējīga.

Ar sesto pamatu tā apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts Hartas 47. pants, Konvencijas 6. pants un sacīkstes princips, jo: i) dokumenti, ko Vispārējā tiesa ir pieprasījusi 2021. gada 12. maija lēmumā, netika izsniegti apelācijas sūdzības iesniedzējai, ii) tika liegta iespēja iegūt pierādījumus, kas ir vajadzīgi tiesībām uz aizstāvību, un iii) tai netika sniegta iespēja iepazīties ar dokumentiem, ar kuriem ir pamatoti atbildētāju argumenti, un apspriest tos.

Ar septīto pamatu tā apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāptas tiesības uz īpašumu, noraidot tās iebildi par prettiesiskumu, ciktāl: i) pastāv iejaukšanās tiesībās uz īpašumu; ii) maksātspējīgas bankas kapitāla amortizācija ir pretrunā nepieciešamības nosacījumam un patvaļas aizliegumam, iii) maksātspējīgas bankas parāda un kapitāla amortizācija ir nesamērīga un iv) nebija atbilstošas kompensācijas.

Ar astoto pamatu tā apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts Hartas 17. un 52. pants un Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punkts, jo, i) ņemot vērā tiesību uz īpašumu skārumu, netika analizēts, kāda bija procedūra un vai pasākums bija patvaļīgs, un ii) nebija atbilstošas kompensācijas.

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūnijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).