Language of document : ECLI:EU:T:2019:681

Lieta T219/18

Piaggio & C. SpA

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

 Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2019. gada 24. septembra spriedums

Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā ir attēlots motorizēts velosipēds – Agrāks Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības pamats – Individuāls raksturs – Atšķirīgs kopējais iespaids – Informēts lietotājs – Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Regulas Nr. 6/2002 6. pantam atbilstīga interpretācija – Agrākās valsts nereģistrētās trīsdimensiju preču zīmes izmantošanas neesamība reģistrētajā dizainparaugā – Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts – Ar autortiesības reglamentējošiem dalībvalsts tiesību aktiem aizsargāta darba neatļautās izmantošanas neesamība reģistrētajā dizainparaugā – Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunkts

1.      Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Teksti dažādās valodās – Vienveidīga interpretācija – Dažādu valodu versiju atšķirības – Attiecīgā tiesiskā regulējuma konteksts un mērķis kā atsauces avots

(skat. 30. punktu)

2.      Kopienas dizainparaugi – Aizsardzības nosacījumi – Individuāls raksturs – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam rada no agrākā dizainparauga atšķirīgu kopējo iespaidu – Kopējais iespaids, kam nav jāatšķiras būtiskā veidā

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts)

(skat. 31.–35. punktu)

3.      Kopienas dizainparaugi – Aizsardzības nosacījumi – Individuāls raksturs – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam rada no agrākā dizainparauga atšķirīgu kopējo iespaidu – Kopējā iespaida noteikšana salīdzinājumā ar vienu vai vairākiem dizainparaugiem atsevišķi

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts)

(skat. 46. punktu)

4.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam nerada no agrākā dizainparauga atšķirīgu kopējo iespaidu – Motorollera attēlojums

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(skat. 41.–45. punktu un 49.–63. punktu)

5.      Kopienas dizainparaugi – Aizsardzības nosacījumi – Individuāls raksturs – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam rada no agrāka dizainparauga atšķirīgu kopējo iespaidu – Visaptverošs visu agrākā dizainparauga elementu vērtējums

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts)

(skat. 47. un 48. punktu)

6.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošana jaunākā dizainparaugā – Apstrīdētā dizainparauga un atšķirtspējīgā apzīmējuma salīdzināšana – Konkrētā sabiedrības daļa

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

(skat. 67. punktu)

7.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Atšķirtspējīga apzīmējuma izmantošana jaunākā dizainparaugā – Apstrīdētā dizainparauga un atšķirtspējīgā apzīmējuma salīdzināšana – Sajaukšanas iespēja

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

(skat. 86. punktu)

8.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Ar autortiesības reglamentējošiem dalībvalsts tiesību aktiem aizsargāta darba neatļauta izmantošana – Dalībvalsts, kas ir iestājusies lietā, tiesības, lai noteiktu autortiesību iegūšanas un pierādīšanas kārtību

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 3. punkts; Komisijas Regulas Nr. 2245/2002 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts)

(skat. 99. punktu)

Rezumējums

Savā 2019. gada 24. septembra spriedumā Piaggio & C./EUIPO – Zhejiang Zhongneng Industry Group (Motorizēti velosipēdi) (T‑219/18) Vispārējā tiesa ir izskaidrojusi tvērumu un jēdzienus, kuri ir saistīti ar reģistrēta Kopienas dizainparauga trim spēkā neesamības pamatiem, kas ir raksturoti Regulas Nr. 6/2002 25. pantā, proti, pamatiem, kuri attiecas, pirmkārt, uz dizainparauga individuālā rakstura neesamību saskaņā ar minētās regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar tās 6. pantu, otrkārt, uz agrākā atšķirtspējīgā apzīmējuma izmantošanas vietu dizainparaugā Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē un, treškārt, uz darba, kas aizsargāts ar autortiesībām, izmantošanu dizainparaugā atbilstoši šīs regulas 25. panta 1. punkta f) apakšpunktam.

Vispārējā tiesa apstiprināja EUIPO Apelācijas trešās padomes lēmumu, ar kuru ir noraidīts pieteikums par Kopienas dizainparauga, kurā ir attēlots motorollers, spēkā neesamības atzīšanu, kuru bija iesniegusi Piaggio & C. SpA.

Vispirms attiecībā uz apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura neesamību saskaņā ar minētās regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar tās 6. pantu, ciktāl Piaggio & C. bija atsaukusies uz agrāko dizainparaugu “Vespa LX”, Vispārējā tiesa nosprieda, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka apstrīdētais dizainparaugs un agrākais dizainparaugs informētam lietotājam rada atšķirīgus kopējos iespaidus, un secinot, ka apstrīdētajam dizainparaugam ir individuāls raksturs Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē attiecībā uz agrāko dizainparaugu.

Šajā ziņā Vispārējā tiesa norādīja, pirmkārt, ka prasītājai nav pamata apgalvot, ka tas, ka attiecīgajiem dizainparaugiem ir vairāki kopīgi elementi un ir ļoti līdzīga vispārējā forma, ļauj noteikt, ka apstrīdētais dizainparaugs rada kopējo iespaidu “déjà vu” [jau redzēts] salīdzinājumā ar agrāko dizainparaugu.

Otrkārt, Vispārējā tiesa norādīja, ka atšķirības, ko pareizi identificējusi Apelācijas padome starp attiecīgajiem dizainparaugiem un kas attiecas arī uz elementiem, uz kuriem prasītāja atsaucas kā uz agrākā dizainparauga raksturīgām pazīmēm, ir informētam lietotājam pamanāmas un ietekmē kopējo iespaidu, ko attiecīgais dizainparaugs rada šim lietotājam, neatkarīgi no perspektīvas, no kuras informētais lietotājs apskatīs šos dizainparaugus.

Treškārt, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Apelācijas padome, kurai nav saistoši Anulēšanas nodaļas veiktie faktiskie vērtējumi, ir juridiski pietiekami izskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ pēc sūdzības izskatīšanas pēc būtības un starp attiecīgo dizainparaugu pastāvošo atšķirību objektīvā tehniskā novērtējuma tā ir izdarījusi secinājumus, kas atšķiras no Anulēšanas nodaļas veiktajiem secinājumiem.

Turpinot attiecībā uz Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta pārkāpumu Vispārējā tiesa nosprieda, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka konkrētās sabiedrības daļas uztverē nepastāvēja sajaukšanas iespēja, kas iekļāva asociācijas risku, piemērojot šo tiesību normu.

Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, no vienas puses, Piaggio & C. norādītās agrākās preču zīmes, kas sastāv no trīsdimensiju motorollera formas, ko aizsargā arī agrākais dizainparaugs, radītais kopējais vizuālais iespaids, kas atšķiras no apstrīdētā dizainparauga radītā, un, no otras puses, estētikas nozīme vidusmēra patērētāja ar augstu uzmanības pakāpi izdarītajā izvēlē izslēgs, ka apstrīdētajā dizainparaugā tiek izmantota agrākā preču zīme, neraugoties uz attiecīgo preču līdzību.

Konkrētāk, Vispārējā tiesa norādīja, ka, aplūkojot ar agrāko preču zīmi aizsargātā motorollera trīsdimensiju formu un apstrīdētā dizainparauga formu, vidusmēra patērētājs, kurš nav eksperts ar dziļām tehniskām prasmēm, nevarēs spontāni identificēt X veida formu starp aizmugurējās daļas aptecētāju un daļu zem sēdekļa vai apgrieztā Ω veida formu starp daļu zem sēdekļa un vēja aizsargu, nedz arī automātiski redzēt vēja aizsarga bultas formu, pat ja tam piemīt augsts uzmanības līmenis. Attiecībā uz korpusu patērētājs drīzāk pamanīs atšķirību starp agrākās preču zīmes korpusa nosmailinātu formu – to, kura apstrīdētajā dizainparaugā veido vairāk pusapli. Plašākā kontekstā vidusmēra patērētājs ar augstu uzmanības līmeni pievērsīs īpašu uzmanību stilam, līnijām un aspektam, kas raksturo ar agrāko preču zīmi aizsargātu trīsdimensiju motorollera formu, kura vizuāli atšķiras no apstrīdētā dizainparauga formas.

Visbeidzot, Vispārējā tiesa nosprieda, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem, uzskatot, ka motorollera modelis, kas atbilst agrākajam dizainparaugam, kuru aizsargā itāļu un franču autortiesības, nav neatļauti izmantots apstrīdētajā dizainparaugā, piemērojot Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

Šajā ziņā Vispārējā tiesa norādīja, ka saskaņā ar Itālijas autortiesībām apstrīdētajā dizainparaugā nevar identificēt mākslinieciskā un radošā kodola izmantošanu, ko veido agrākajam dizainparaugam atbilstošas motorollera modeļa formas pazīmes. Proti, starp aizmugurējās daļas aptecētāju un daļu zem sēdekļa, kā arī starp daļu zem sēdekļa un vēja aizsargu apstrīdētajam dizainparaugam drīzāk ir līnijas ar leņķveida aspektu. Tā nosmailinātais priekšējais panelis drīzāk atveido “kaklasaiti” līdz dubļu sargam, nevis bultu. Attiecībā uz korpusu – apstrīdētā dizainparauga forma nav sašaurināta atšķirībā no agrākā dizainparauga korpusa lāses formā.

Turklāt Vispārējā tiesa uzskatīja, ka agrākā dizainparauga specifisko kopējo aspektu un īpašo formu ar “noapaļotu, sievišķīgu un vintage raksturu” arī nevar atrast apstrīdētajā dizainparaugā, ko raksturo taisnas līnijas un leņķi, tāpēc iespaidi, kas rodas no izstrādājuma, kurš atbilst agrākajam dizainparaugam, un no apstrīdētā dizainparauga, ir atšķirīgi.