Lieta T‑444/11

Gold East Paper (Jiangsu) Co. Ltd

un

Gold Huasheng Paper (Suzhou Industrial Park) Co. Ltd

pret

Eiropas Savienības Padomi

Subsīdijas – Ķīnas izcelsmes krītpapīra imports – Metodoloģija – Ieguvuma aprēķināšana – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Īpašas iezīmes – Nolietojuma laikposms – Preferenciāli nodokļu režīmi – Kompensācijas pasākumi – Kaitējums – Peļņas normas noteikšana – Attiecīgās preces definīcija – Kopienas ražošanas nozare – Cēloņsakarība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2014. gada 11. septembra spriedums

1.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Kompensējamās subsīdijas – Aprēķina metode

(Padomes Regulas Nr. 597/2009 7. panta 1. un 2. punkts)

2.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis –Kaitējums – Iestāžu rīcības brīvība – Robežas – Acīmredzama kļūda, kas ir pieļauta saistībā ar vienu no kaitējuma novērtējuma faktoriem – Pārbaude tiesā – Robežas

(Padomes Regula Nr. 597/2009)

3.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Kompensējamās subsīdijas – Saņēmēja ieguvuma aprēķināšana – Ārējas valsts izvēle par etalona valsti – Iestāžu rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Apjoms

(Padomes Regulas Nr. 597/2009 6. panta d) punkta ii) daļa)

4.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Neesamība – Nepieņemamība – Vispārēja atsauce uz citiem dokumentiem, pat ja tie pievienoti prasības pieteikumam – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

5.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Kompensējamās subsīdijas – Aprēķināšana – Preču parastā nolietojuma laikposma aprēķināšana – Pienākums ņemt vērā attiecīgo eksportētāju paziņotos laikposmus – Neesamība – Iestāžu rīcības brīvība – Robežas

(Padomes Regulas Nr. 597/2009 7. panta 3. punkts)

6.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Kompensējamās subsīdijas – Valsts iestāžu kontrolēto trešās valsts banku piešķirti aizdevumi – Valsts iestāžu piešķirtas priekšrocības pastāvēšana

(Padomes Regulas Nr. 597/2009 6. panta b) punkts un 28. panta 1. punkta pirmā daļa)

7.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga vai subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Antidempinga un antisubsīdiju pasākumu kopums – Pieļaujamība – Robežas

(Padomes Regulas Nr. 597/2009 14. panta 2. punkts un 15. panta 1. punkts un Regulas Nr. 1225/2009 9. panta 4. punkts)

8.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Galīgā kompensācijas maksājuma noteikšana – Peļņas normas noteikšana – Iestāžu rīcības brīvība – Apjoms

(Padomes Regulas Nr. 597/2009 2. panta d) punkts un 15. panta 1. punkts)

9.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis – Izmeklēšanas norise – Attiecīgās preces definīcija – Faktori, ko var ņemt vērā

(Padomes Regulas Nr. 597/2009 8. pants, 9. panta 1. punkts un 10. panta 6. punkts)

10.    Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Regula, ar ko nosaka antisubsīdiju maksājumus

(LESD 296. pants)

11.    Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis –Kaitējums – Cēloņsakarības noteikšana – Iestāžu pienākumi – Ar subsīdijām nesaistītu faktoru ņemšana vērā – Rīcības brīvība – Pierādīšanas pienākums

(Padomes Regulas Nr. 597/2009 8. panta 1. un 6. punkts)

1.      Saistībā ar aizsardzības pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis, procedūru saskaņā ar Regulas Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 7. panta 2. punktu, ja subsīdiju piešķir neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem, kompensējamās subsīdijas apjomu nosaka, kopējo subsīdijas vērtību atkarībā no apstākļiem sadalot konkrētajam ražojumu ražošanas, pārdošanas vai eksporta līmenim subsīdiju jautājuma izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā Savienības iestāde subsīdijas apjoma aprēķināšanai kā saucēju var izmantot apgrozījumu, kas atspoguļo visu attiecīgo uzņēmumu pārdošanas apjomu, tostarp eksporta apgrozījuma koriģējumus, lai nodrošinātu, ka apgrozījums atspoguļo kopējo attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma vērtību.

(sal. ar 43. un 47.–55. punktu)

2.      Tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā Savienības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība izvērtējamo ekonomisko, politisko un tiesisko situāciju sarežģītības dēļ. Tiesas pārbaudē Savienības tiesai ir jāpārbauda, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi, iestādes pieņemto faktu saturiskā pareizība un tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda šo faktu vērtējumā vai nepareizi izmantotas pilnvaras.

Prasītāju pienākums ir sniegt pierādījumus, kas ļauj Savienības tiesai konstatēt, ka Savienības iestāde ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, tostarp, novērtējot kaitējumu. It īpaši, lai pierādītu, ka Savienības iestāde ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kas var pamatot tiesību akta atcelšanu, prasītājam ir jāiesniedz pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu apstrīdētajā tiesību aktā veiktā faktu vērtējuma ticamību.

Turklāt saistībā ar antisubsidēšanas lietām Padome un Komisija ir atkarīgas no lietas dalībnieku brīvprātīgas sadarbošanās, iesniedzot nepieciešamo informāciju paredzētajā termiņā. Līdz ar to tas, ka kāds Savienības ražotājs nebija sniedzis atbildi uz Komisijas informācijas pieprasījumu, nevar tikt uzskatīts par bezdarbību, kas pieļauta, veicot konkrētu novērtējumu, kas pamatots ar objektīviem Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma novērtējuma pierādījumiem.

Šādos apstākļos neviens no Regulas Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, izrietošs pienākums Savienības iestādēm neliek veikt makroekonomisko un mikroekonomisko kritēriju klasificēšanu vai neparedz aizliegumu veidot ražotāju apakšgrupas, ciktāl Komisija veic objektīvu pārbaudi, kuras pamatā savukārt ir objektīvi pierādījumi.

(sal. ar 62., 71., 73., 225.–228., 236., 243., 265., 269., 275., 291., 293., 363. un 364. punktu)

3.      Saistībā ar aizsardzības pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis, procedūru Savienības iestādei atbilstoši Regulas Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 6. panta d) punkta ii) daļai var būt pienākums izmantot ārēju etalonu, lai noteiktu saņēmējam piešķirto priekšrocību. Etalona valsts izvēle ir daļa no novērtējuma brīvības, kas iestādēm pastāv, izvērtējot sarežģītas ekonomiskās situācijas.

Tiesas pārbaudes attiecībā uz etalona valsts izvēli ietvaros Savienības tiesai ir jāpārbauda, vai Savienības iestādes nav ignorējušas būtiskus elementus, lai noteiktu izvēlētās valsts piemēroto raksturu, un vai lietas materiāli ir pārbaudīti ar visu pienācīgo rūpību. Tām nevar pārmest to, ka tās nav ņēmušas vērā tirgus apstākļus, kas etalona valstī pastāvēja attiecīgo subsīdiju piešķiršanas brīdī, nevis izmeklēšanas laikā pastāvošos apstākļus.

(sal. ar 68., 72., 74., 87. un 90. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 93. un 103. punktu)

5.      Saistībā ar aizsardzības pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis, procedūru, it īpaši saistībā ar preču parastā nolietojuma laikposma konkrētajā ražošanas nozarē aprēķināšanu, saskaņā ar Regulas Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 7. panta 3. punktu Savienības iestādes var ņemt vērā Savienības ražošanas nozares, kā arī ražotāju eksportētāju, kuri bija sadarbojušies, un nevis attiecīgo eksportētāju paziņotos nolietojuma laikposmus.

Šajā ziņā iestādes lēmumpieņemšanas prakse nav izmantojama kā atbilstošais tiesiskais regulējums parastā nolietojuma laikposma noteikšanai, ciktāl Komisijai tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā ir plaša novērtējuma brīvība, kuras īstenošanā tai nav saistošs tās iepriekš veiktais novērtējums, ievērojot vispārējos tiesību principus, tostarp vienlīdzīgas attieksmes principu.

(sal. ar 150., 152., 153., 156., 160., 161., 166.–169. punktu)

6.      Saistībā ar aizsardzības pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis, procedūru, it īpaši attiecībā uz priekšrocības aprēķināšanu saistībā ar valsts iestāžu piešķirtajiem aizdevumiem saskaņā ar Regulas Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 6. panta b) punktu Savienības iestādes var pamatoti konstatēt priekšrocības pastāvēšanu saistībā ar trešās valsts banku piešķirtajiem aizdevumiem, ciktāl valsts iestādes kontrolē minētās bankas un tās darbojas kā valsts iestādes un trešās valsts valdība ir izstrādājusi īpašus noteikumus, kas reglamentē procentu likmju svārstības.

(sal. ar 187. un 188. punktu)

7.      Regulas Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 14. panta 2. punktā Savienības iestādēm nav paredzēts pienākums izvēlēties starp antidempinga un antisubsidēšanas pasākumiem un tajā nav paredzēti nekādi noteikumi attiecībā uz kārtību, kādā šie divi pasākumu veidi var tikt atbilstoši kombinēti. Tomēr pasākumi nedrīkst pārsniegt kopējo konstatēto dempinga un subsīdiju apjomu vai kaitējuma līmeni atbilstoši minētās regulas Nr. 597/2009 15. panta 1. punktam vai Regulas Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 9. panta 4. punktam. Turklāt Komisijai nav jāpiedāvā Padomei izbeigt izmeklēšanu, pamatojoties uz to, ka kompensācijas maksājuma noteikšanai nebija nozīmes, jo kaitējuma līmenis nebūtu izmainījies.

Gadījumā, ja subsīdijas kopējā starpība ir 12 % no kopējās dempinga starpības 43,5 % apmērā un galīgais kompensācijas maksājums 12 % apmērā un antidempinga maksājums 8 % apmērā tiek noteikts kopējā kaitējuma līmenī, proti, 20 % apmērā, noteiktie pasākumi nepārsniedz izmeklēšanas laikā konstatēto subsīdiju, dempinga vai kaitējuma līmeni. Pēc analoģijas, tā kā starpība starp dempinga normu un subsīdijas normu 31,5 % apmērā ir lielāka par antidempinga maksājuma summu 8 % apmērā, nerodas arī jautājums par kompensācijas maksājuma un antidempinga maksājuma pārklāšanos.

(sal. ar 217.–219. punktu)

8.      Saistībā ar aizsardzības pret subsīdiju praksi, ko īsteno trešās valstis, procedūru peļņas norma, aprēķinot mērķa cenu attiecīgā kaitējuma novēršanai, nedrīkst pārsniegt peļņas normu, ar kuru Savienības ražošanas nozare pamatoti varētu rēķināties parastajos konkurences apstākļos, ja nebūtu subsidētā importa. Tas neatbilstu Regulas Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 2. panta d) punktam un 15. panta 1. punktam, ja attiecībā uz Savienības ražošanas nozari tiktu noteikta tāda peļņas norma, kuru tā subsīdiju neesamības gadījumā nebūtu varējusi sasniegt.

Turklāt, ja Savienības iestādes izmanto novērtējuma brīvību, kas tām ir piešķirta šajā regulā, tām nav detalizēti un iepriekš jāpaskaidro kritēriji, kādus tās plāno piemērot katrā situācijā, pat tādā gadījumā, ja tās ievieš jaunus principa aspektus.

(sal. ar 287. un 296. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 329. punktu)

10.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 342.–344. punktu)

11.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 362.–364. punktu)