Lieta T‑164/14

Calberson GE

pret

Eiropas Komisiju

Šķīrējklauzula – Programma lauksaimniecības produktu piegādei uz Krieviju – Liellopu gaļas piegāde – Līguma neizpilde no intervences aģentūras puses – Piemērojamās tiesības – Noilgums – Novēlota atsevišķu piegādes nodrošinājumu atmaksāšana – Piegādes rēķina daļēja samaksa – Nepietiekama samaksa ārvalstu valūtā par atsevišķiem rēķiniem – Nokavējuma procenti

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2016. gada 18. februāra spriedums

1.      Tiesvedība – Vēršanās Vispārējā tiesā saskaņā ar šķīrējklauzulu – Preču pārvadājuma līgums – Piemērojamās tiesības

(1980. gada 19. jūnija Romas konvencija; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 593/2008 3. un 5. pants; Komisijas Regulas Nr. 111/1999 un Nr. 1799/1999)

2.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Izvirzīto pamatu kopsavilkums – Vispārēja atsauce uz citiem prasības pieteikumam pievienotiem dokumentiem – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta (1991) 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

3.      Tiesvedība – Vēršanās Vispārējā tiesā saskaņā ar šķīrējklauzulu – Prasība samaksāt nokavējuma procentus – Pieņemamība – Nosacījumi

(Komisijas Regulas Nr. 111/1999 10. panta 2. punkts un Regula Nr. 1799/1999)

1.      Savienības iestādes noslēgtam līgumam piemērojamie tiesību akti ir tie, kuri ir tieši paredzēti līgumā, jo ar līguma noteikumiem tiek izteikta kopīga pušu griba, kurai ir jābūt prioritārai pār jebkuru citu kritēriju, kurš izmantojams vienīgi tad, ja līgums klusē. Ja līgums klusē, Savienības tiesai ir jānosaka piemērojamie tiesību akti, ņemot vērā dalībvalstīs vispārīgi atzītos principus un izmantojot starptautisko privāttiesību normas, it īpaši 1980. gada 19. jūnija Romas konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kas aizstāta ar Regulu Nr. 593/2008 (Romas I regula), normas.

Šajā ziņā, runājot par preču pārvadājuma līgumu, kas noslēgts starp Komisiju un uzņēmumu, kurš izraudzīts atklātā konkursa procedūrā atbilstoši Regulai Nr. 1799/1999 par liellopu gaļas piegādi Krievijai, saskaņā ar Regulu Nr. 111/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kā piemērot Regulu Nr. 2802/98, tā kā pārvadātāja mītnesvieta ir Francijā un tā kā no Regulas Nr. 1799/1999 II pielikuma izriet, ka Krievijai nosūtītās liellopu gaļas saņemšana notika Francijā, strīds par šo līgumu ir jāizskata, pamatojoties uz šī līguma noteikumiem, proti, ņemot vērā Regulu Nr. 111/1999 un Nr. 1799/1999 normas, un attiecība uz jebkuru šajās regulās nereglamentētu jautājumu – ņemot vērā Francijas tiesības.

(sal. ar 23. un 25.–28. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 61. punktu)

3.      Jautājumā par nokavējuma procentu maksāšanu saistībā ar līgumu par publisko iepirkumu samaksas kavējumu var secināt tikai no parādnieka brīdināšanas brīža, ja piegādes līgumā nav paredzēts, ka brīdināšana notiek automātiski vienkārši ar termiņa izbeigšanos.

Turklāt, runājot par līgumu, kas noslēgts starp Komisiju un uzņēmumu, kurš izraudzīts atklātā konkursa procedūrā atbilstoši Regulai Nr. 1799/1999 par liellopu gaļas piegādi Krievijai, saskaņā ar Regulu Nr. 111/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kā piemērot Regulu Nr. 2802/98, Regulas Nr. 111/1999 10. panta 2. punktā ir noteikts, ka maksājuma pieteikumam ir jāpievieno dažādi apliecinoši dokumenti, kuru neesamības gadījumā nevar tikt veikta nekāda samaksa. Tādējādi rēķina izrakstīšana vien nedod tiesības uz samaksu.

(sal. ar 74. un 77. punktu)