Language of document :

Prasība, kas celta 2011. gada 15. jūlijā - Pigui/Komisija

(lieta T-382/11)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cristina Pigui (Strejnic, Rumānija) (pārstāvis - M. Alexe, lawyer)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

piespriest atbildētājai atklāt informāciju par jebkuru augstākās izglītības iestādi, kas ir iesaistīta tiešsaistes Jean Monnet 2008.-2010. gada maģistrantūras programmā;

piespriest atbildētajai apturēt programmas darbību, ja tajā nav iesaistīta neviena augstākās izglītības iestāde, pieprasīt rakstveida mācību līguma noslēgšanu starp studentiem un organizatoriem un pieprasīt visu iesaistīto studentu vienotas novērtēšanas sistēmas izveidi; un

piespriest Komisijai atjaunot prasītājas ab initio situāciju, parādot, ka 2008.-2010. gada programma neatbilda Jean Monnet programmas standartiem, vismaz tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja atbilstoši LESD 265. pantam lūdz atzīt, ka atbildētāja veikusi pretlikumīgu bezdarbību, neatklājot prasītājas pieprasītās publiskās izmeklēšanas rezultātus.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi Lēmuma Nr. 1720/2006/EK 1 6. panta 3. punktu un 15. pantu, jo tā nav veikusi izmeklēšanu un nav atklājusi informāciju, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. un 38. pantu, jo atbildētāja ir pārkāpusi pārredzamības principu un patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktus.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi Direktīvas 97/7/EK 2 4. un 5. pantu un Direktīvas 2005/29/EK 3 2. panta a) un b) punktus un 5. pantu, jo tā nav izmeklējusi un izvērtējusi tiešsaistes Jean Monnet maģistrantūras programmu, ņemot vērā tās mērķus atbilstoši Lēmuma Nr. 1720/2006/EK 15. pantam.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi Direktīvas 97/7/EK 5. pantu un Direktīvas 2005/29/EK 6. un 7. pantu, jo tā nav izmeklējusi studentu novērtēšanas sistēmas dubultos standartus.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantu, ka arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 2. pantu, jo pieteicēja nesaņēma vienlīdzīgu attieksmi tiešsaistes Jean Monnet maģistrantūras programmas ietvaros.

____________

1 - Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā (OV L 327, 45. lpp.).

2 - Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 20. maija Direktīva 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem (OV L 144, 19. lpp.).

3 - Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 ("Negodīgas komercprakses direktīva") (OV L 149, 22. lpp.).