Prasība, kas celta 2011. gada 21. jūlijā - Eurofer/Komisija

(lieta T-381/11)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Europäischer Wirtschaftsverband der Eisen- un Stahlindustrie (Eurofer) ASBL (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji -S. Altenschmidt un C. Dittrich, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmumu, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (C(2011) 2772), OV L 130, 1. un nākamās lpp.),

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apstrīd Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmumu, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK ². Tā prasa to pilnībā atcelt.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, nosakot produkta līmeņatzīmi karstajam metālam, esot pārkāpts Direktīvas 2003/87/EK  10.a pants.

Prasītāja atsaucas uz apstrīdētā lēmuma I pielikumā ietverto prasību produktu līmeņatzīmēm prettiesiskumu.

Prasītāja apgalvo, ka, nosakot produkta līmeņatzīmi karstajam metālam, esot pārkāpts Direktīvas 2003/87/EK 10.a pants, jo Komisija neesot ņēmusi vērā pilnīgi visu oglekļa daudzumu dūmgāzēs, kas rodas dzelzs un tērauda ražošanas procesā, ieskaitot to izmantojumu elektroenerģijas ražošanā, bet esot veikusi atskaitījumu aptuveni 25 % apmērā. No Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punkta trešās daļas otrā teikuma formulējuma, direktīvas sistēmas, kā arī no tās mērķa un vēsturiskās interpretācijas izrietot, ka Komisijai neesot tiesību veikt tamlīdzīgus atskaitījumus.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot izpildīts LESD 296. panta otrajā daļā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu.

Turpinājumā prasītāja norāda, ka Komisija neesot savu lēmumu pietiekami pamatojusi. Pamatojums produkta līmeņatzīmes noteikšanai esot nepilnīgs. Arī Komisijas paustās šaubas par iespējamu konkurences izkropļošanu neesot tikušas pienācīgi pamatotas. Tādējādi esot pārkāpta LESD 296. panta otrā daļa.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts samērīguma princips.

Ar apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl ar to ir noteiktas līmeņatzīmes karstajam metālam, esot pārkāpts arī samērīguma princips.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips.

Prasītāja turklāt atsaucas uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka vajagot atcelt lēmumu kopumā..

Prasītāja pārstāv viedokli, ka Lēmums būtu jāatceļ kopumā, jo, ja atceltas tiktu vienīgi līmeņatzīmes karstajam metālam, tad atbilstoši apstrīdētā lēmuma 10. panta 2. punkta b) apakšpunkta, skatīta kopā ar 3. panta c) punktu, regulējumam, bezmaksas kvotu sadalē automātiski būtu jāizmanto atkāpšanās metode [Fall-Back-Methode]. Tas novestu pie vēl sliktāka iznākuma attiecībā uz prasītāju nekā tad, ja tiktu izmantotas Komisijas nepareizi noteiktās produktu līmeņvērtības karstajam metālam.

____________

¹ - OV L 130, 1. lpp.

² - Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.).