Lieta T‑381/11

Europäischer Wirtschaftsverband der Eisen- und Stahlindustrie (Eurofer) ASBL

pret

Eiropas Komisiju

Prasība atcelt tiesību aktu – Vide – Direktīva 2003/87/EK – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu bezmaksas sadale no 2013. gada – Komisijas lēmums noteikt produkta līmeņatzīmes, kuras piemēro emisiju kvotu aprēķināšanā – LESD 263. panta ceturtā daļa – Individuālas skaršanas neesamība – Reglamentējošs akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem – Nepieņemamība

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu bezmaksas sadalei – Asociācijas, kas pārstāv Eiropas tērauda rūpniecības nozares uzņēmumu intereses, celta prasība – Pieņemamība – Nosacījumi

(LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 10.a pants)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Individuāla skaršana – Kritēriji – Komisijas lēmums, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu bezmaksas sadalei – Asociācijas, kas pārstāv Eiropas tērauda rūpniecības nozares uzņēmumu intereses, celta prasība – Pārstāvēto uzņēmumu individuālas skaršanas neesamība – Nepieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 10.a pants)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Jēdziens “reglamentējošs akts” LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē – Jebkurš vispārpiemērojams akts, izņemot leģislatīvus aktus – Komisijas lēmums, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu bezmaksas sadalei – Ietveršana – Akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem minētās Līguma tiesību normas izpratnē

(LESD 263. panta ceturtā daļa, 267. pants un 289. panta 1.–3. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 10.a pants un 11. panta 1. punkts)

1.      Asociācijai, kas pārstāv Eiropas tērauda rūpniecības nozares uzņēmumu intereses, principā ir tiesības celt prasību atcelt tiesību aktu saistībā ar Komisijas lēmumu, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu bezmaksas sadalei saskaņā ar Direktīvas 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, 10.a pantu tikai tad, ja to var darīt arī viens vai vairāki attiecīgie uzņēmumi individuālā kārtā vai ja tā ir personīgi ieinteresēta lietas iztiesāšanā.

(sal. ar 18. punktu)

2.      Fiziska vai juridiska persona, kurai akts nav adresēts, var apgalvot, ka akts to skar individuāli LESD 263. panta ceturtās daļas nozīmē tikai tad, ja minētais akts to skar konkrētu īpašību dēļ, kas piemīt tikai šai personai, vai faktisko apstākļu dēļ, kas to raksturo salīdzinājumā ar jebkuru citu personu, un šādu apstākļu dēļ to izceļ individuāli tādā pašā veidā kā akta adresātu.

Līdz ar to asociācijas, kas pārstāv Eiropas tērauda rūpniecības nozares uzņēmumu intereses, celtā prasība atcelt tiesību aktu saistībā ar Komisijas lēmumu, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu bezmaksas sadalei saskaņā ar Direktīvas 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, 10.a pantu ir nepieņemama.

Tas, ka šie uzņēmumi ir minētās direktīvas III nodaļā minēto stacionāro iekārtu operatori, tos neizceļ individuāli, jo, ievērojot apstrīdētā lēmuma noteikumus, minētais lēmums tos ietekmē tikai to objektīvajā statusā kā minēto iekārtu operatorus, tāpat kā visus citus tirgus dalībniekus, kas faktiski vai potenciāli atrodas identiskā situācijā.

Tas pats attiecas uz procesuālajām garantijām, kādas ir šiem uzņēmumiem saskaņā ar Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punkta piekto daļu un 2. punkta pirmo daļu. Patiesībā, ja persona ir iesaistīta Savienības akta pieņemšanas procesā, tā tiek individualizēta saistībā ar konkrēto aktu tikai tad, ja Savienības tiesiskajā regulējumā šai personai ir paredzētas zināmas procesuālas garantijas. Kaut arī gadījumā, ja Savienības tiesību norma prasa, lai pieņemtu lēmumu, īstenot procedūru, kuras ietvaros persona var atsaukties uz savām iespējamām tiesībām, tostarp tiesībām tikt uzklausītai, konkrētā juridiskā situācija, kādā tā atrodas, to var izcelt individuāli LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, tomēr jākonstatē, ka personai vai vienībai, kurai ir šādas procesuālās tiesības, principā nevar, pamatojoties uz jebkādām procesuālajām garantijām, atzīt tās tiesības celt prasību par Savienības aktu, lai apstrīdētu tā likumību pēc būtības. Indivīda tiesību celt prasību par Savienības aktu precīza piemērojamība ir atkarīga no tiesiskās situācijas, ko tā labā nosaka Savienības tiesības, kuru mērķis ir aizsargāt šādi atzītas likumīgās intereses.

Kaut arī no Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punkta piektās daļas un 2. punkta pirmās daļas izriet, ka uzņēmumiem, kurus pārstāv prasītāja, kā ieinteresētajām personām šo tiesību normu nozīmē ir tiesības prasīt, lai Komisija tos uzklausa, un tādējādi Komisijai pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas ir ar tiem jāapspriežas par iepriekš minētajās tiesību normās paredzētajiem principiem, prasītājas prasības atcelt minēto lēmumu pamatojumā norādītie pamati neattiecas uz iespējamu pienākuma konsultēties pārkāpumu. Ciktāl prasītāja nevis cenšas aizsargāt tās locekļu procesuālās tiesības, bet gan apstrīdēt šī lēmuma likumību pēc būtības, minētie uzņēmumi netiek skarti individuāli LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē.

(sal. ar 30.–36., 38. un 39. punktu)

3.      “Reglamentējoša akta” jēdziens LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē ir jāsaprot kā jebkurš vispārpiemērojams akts, izņemot leģislatīvus aktus.

Komisijas lēmums, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu bezmaksas sadalei saskaņā ar Direktīvas 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, 10.a pantu ir vispārpiemērojams, jo tas ir piemērojams objektīvi noteiktām situācijām un rada tiesiskas sekas attiecībā uz vispārēji un abstrakti definētām personu kategorijām. Turklāt šis lēmums nav leģislatīvs akts, jo tas nav pieņemts nedz saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nedz saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru atbilstoši LESD 289. panta 1.–3. punktam. Tas faktiski ir Komisijas akts, kas pieņemts, pamatojoties uz Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punktu. Tāpēc minētais lēmums ir reglamentējošs akts LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē.

Ciktāl minētajā lēmumā ir paredzēts, ka dalībvalstis un Komisija veic vairākus īstenošanas pasākumus, kuru rezultātā dalībvalstis nosaka maksimālo ikgadējo bez maksas piešķiramo kvotu apjomu katrai attiecīgajai iekārtai, kuras iekļaušanu sarakstā, kāds ir paredzēts Direktīvas 2003/87 11. panta 1. punktā, Komisija nav noraidījusi, tomēr ir jākonstatē, ka tas ietver īstenošanas pasākumus LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē.

Šādu secinājumu neliek apšaubīt šīs tiesību normas mērķis. Šīs tiesību normas mērķis patiešām ir ļaut fiziskai vai juridiskai personai celt prasību par vispārpiemērojamiem aktiem, kuri nav leģislatīvi akti, kas to skar tieši, un nav saistīti ar īstenošanas pasākumiem, tādējādi izvairoties no situācijas, kad šādai personai būtu jāpārkāpj tiesības, lai tā varētu vērsties tiesā. Tomēr uzņēmumu, kas ir asociācijas, kas pārstāv Eiropas tērauda rūpniecības nozares uzņēmumu intereses, prasības atcelt tiesību aktu ietvars, kuru ir cēlusi pēdējā minētā par šo lēmumu, situācija neatbilst situācijai, uz kādu attiecas minētais mērķis, jo minētie uzņēmumi principā var apstrīdēt apstrīdētā lēmuma valsts izpildes pasākumus un šajā ziņā atsaukties uz minētā lēmuma prettiesiskumu valsts tiesās, kuras, lai vispirms nepārkāptu apstrīdēto lēmumu, pirms izlemšanas var pamatoties uz LESD 267. panta noteikumiem.

(sal. ar 42.–45., 56.–58. un 60. punktu)