Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 12. aprīlī iesniedza Landgericht Ravensburg (Vācija) – CR, AY, ML, BQ/Volkswagen Bank GmbH, Audi Bank
(Lieta C-232/21)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Landgericht Ravensburg
Pamatlietas puses
Prasītāji: CR, AY, ML, BQ
Atbildētājas: Volkswagen Bank GmbH, Audi Bank
Prejudiciālie jautājumi
1) Par likumības fikciju atbilstoši EGBGB [Einführungsgesetz zum Bürgerlichen Gesetzbuch, Vācijas Civilkodeksa ievadlikuma] 247. panta 6. punkta otrās daļas trešajam teikumam un 12. punkta pirmās daļas trešajam teikumam
a) Vai EGBGB 247. panta 6. punkta otrās daļas trešais teikums un 12. punkta pirmās daļas trešais teikums, ciktāl tajos Direktīvas 2008/48/EK 1 10. panta 2. punkta p) apakšpunktā izvirzītajām prasībām pretrunā esoši līguma noteikumi tiek atzīti par atbilstošiem prasībām, kas izvirzītas EGBGB 247. panta 6. punkta otrās daļas pirmajā un otrajā teikumā, kā arī 12. punkta pirmās daļas otrā teikuma 2) apakšpunkta b) punktā, neatbilst Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta p) apakšpunktam un 14. panta 1. punktam?
Ja atbilde ir apstiprinoša:
b) Vai no Savienības tiesībām, it īpaši Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta p) apakšpunkta un 14. panta 1. punkta, izriet, ka EGBGB 247. panta 6. punkta otrās daļas trešais teikums un 12. punkta pirmās daļas trešais teikums nav jāpiemēro, ciktāl tajos Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta p) apakšpunktā izvirzītajām prasībām pretrunā esoši līguma noteikumi tiek atzīti par atbilstošiem prasībām, kas izvirzītas EGBGB 247. panta 6. punkta otrās daļas pirmajā un otrajā teikumā, kā arī 12. punkta pirmās daļas otrā teikuma 2) apakšpunkta b) punktā?
Neatkarīgi no atbildes uz jautājumiem 1.a) un b):
2) Par obligāti norādāmo informāciju atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punktam
a) Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta p) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kredītlīgumā norādāmajam dienā maksājamo procentu apmēram ir jāizriet aritmētiski no līgumā norādītās līgumiskās aizņēmuma likmes?
b) Par Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta r) apakšpunktu:
aa) Vai šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka kredītlīgumā ietvertajai informācijai par kredīta pirmstermiņa atmaksas gadījumā piemērojamo pirmstermiņa atmaksas kompensāciju ir jābūt tik precīzai, ka patērētājs vismaz aptuveni var aprēķināt maksājamās kompensācijas apmēru?
(ja uz iepriekšējo aa) jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši)
bb) Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta r) apakšpunktam un 14. panta 1. punkta otrajam teikumam ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram nepilnīgas informācijas gadījumā Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta r) apakšpunkta izpratnē atteikuma tiesību termiņu tomēr sāk skaitīt no līguma noslēgšanas brīža un zūd tikai kreditora tiesības uz kompensāciju par priekšlaicīgu kredīta atmaksu?
Ja vismaz uz vienu no iepriekšējiem jautājumiem 2.a) vai b) tiek atbildēts apstiprinoši:
c) Vai Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta otrā teikuma b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atteikuma termiņu sāk skaitīt tikai tad, kad ir tikusi sniegta pilnīga un satura ziņā pareiza informācija atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punktam?
Ja atbilde ir noliedzoša:
d) Kādi ir noteicošie kritēriji, lai, neņemot vērā nepilnīgu un satura ziņā nepareizu informāciju, izraisītu atteikuma termiņa skaitīšanas sākumu?
Ja uz iepriekšējo jautājumu 1.a) un/vai vismaz vienu no jautājumiem 2.a) vai b) tiek atbildēts apstiprinoši:
3) Par atteikuma tiesību zaudēšanu atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta pirmajam teikumam:
a) Vai atteikuma tiesības atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta pirmajam teikumam var zaudēt?
Ja atbilde ir apstiprinoša:
b) Vai tiesību zaudēšanas gadījumā runa ir par atteikuma tiesību ierobežošanu laika ziņā, kas ir jāreglamentē parlamenta izdotā likumā?
Ja atbilde ir noliedzoša:
c) Vai tiesību zaudēšanas subjektīvā ziņā priekšnoteikums ir tāds, ka patērētājs zināja par viņa atteikuma tiesību pastāvēšanas turpināšanos vai vismaz viņam ir jāattaisno sava nezināšana rupjas nolaidības izpratnē? Vai minētais ir spēkā arī attiecībā uz izpildītiem līgumiem?
Ja atbilde ir noliedzoša:
d) Vai kreditora iespēja sniegt kredītņēmējam informāciju atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta otrā teikuma b) apakšpunktam vēlāk un tādējādi izraisīt atteikuma termiņa skaitīšanas sākumu liedz piemērot labticīgi tiesību zaudēšanas noteikumus? Vai minētais ir spēkā arī attiecībā uz izpildītiem līgumiem?
Ja atbilde ir noliedzoša:
e) Vai minētais ir saderīgs ar spēkā esošajiem starptautisko tiesību principiem, kuri Vācijas tiesnesim ir saistoši saskaņā ar Grundgesetz [Pamatlikumu]
Ja atbilde ir apstiprinoša:
f) Kā Vācijas tiesību piemērotājam ir jāatrisina pretruna starp saistošajām starptautisko tiesību prasībām un Tiesas izvirzītajām prasībām?
4) Par patērētāja atteikuma tiesību ļaunprātīgas izmantošanas pieņēmumu atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta pirmajam teikumam:
a) Vai atteikuma tiesību izmantošana atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta pirmajam teikumam var būt ļaunprātīga?
Ja atbilde ir apstiprinoša:
b) Vai atteikuma tiesību ļaunprātīgas izmantošanas pieņēmuma gadījumā runa ir par atteikuma tiesību ierobežošanu, kas ir jāreglamentē parlamenta izdotā likumā?
Ja atbilde ir noliedzoša:
c) Vai atteikuma tiesību ļaunprātīgas izmantošanas pieņēmuma subjektīvā ziņā priekšnoteikums ir tāds, ka patērētājs zināja par viņa atteikuma tiesību pastāvēšanas turpināšanos vai vismaz viņam ir jāattaisno sava nezināšana rupjas nolaidības izpratnē? Vai minētais ir spēkā arī attiecībā uz izpildītiem līgumiem?
Ja atbilde ir noliedzoša:
d) Vai kreditora iespēja sniegt kredītņēmējam informāciju atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta otrā teikuma b) apakšpunktam vēlāk un tādējādi izraisīt atteikuma termiņa skaitīšanas sākumu liedz izdarīt pieņēmumu par atteikuma tiesību ļaunprātīgu izmantošanu atbilstoši labas ticības principam? Vai minētais ir spēkā arī attiecībā uz izpildītiem līgumiem?
Ja atbilde ir noliedzoša:
e) Vai minētais ir saderīgs ar spēkā esošajiem starptautisko tiesību principiem, kuri Vācijas tiesnesim ir saistoši saskaņā ar Pamatlikumu?
Ja atbilde ir apstiprinoša:
f) Kā Vācijas tiesību piemērotājam ir jāatrisina pretruna starp saistošajām starptautisko tiesību prasībām un Tiesas izvirzītajām prasībām?
Neatkarīgi no atbildes uz iepriekš minēto 1)–4) jautājumu:
5. a) Vai ar Savienības tiesību aktiem ir saderīga situācija, kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem ar pirkuma līgumu saistīta kredītlīguma gadījumā pēc faktiskas patērētāja atteikuma tiesību izmantošanas atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punktam:
aa) patērētāja prasījums pret kreditoru attiecība uz samaksāto kredītmaksājumu atmaksu var tikt īstenots tikai tad, ja viņš kreditoram ir atdevis nopirkto priekšmetu vai ir pierādījis, ka viņš priekšmetu kreditoram ir nosūtījis?
bb) patērētāja prasība par patērētāja veikto kredītmaksājumu atmaksu pēc pirkuma priekšmeta izsniegšanas uz laiku ir jānoraida kā nepamatota, ja kreditors, pieņemot pirkuma priekšmetu, nav pieļāvis kreditora nokavējumu?
Ja atbilde ir noliedzoša:
b) Vai no Savienības tiesību aktiem izriet, ka a) aa) un/vai a) bb) aprakstītās valsts tiesību normas nav piemērojamas?
Neatkarīgi no atbildes uz iepriekš minēto 1)–5) jautājumu:
6) Vai ZPO [Zivilprozessordnung, Civilprocesa kodeksa] 348.a panta 2. punkta 1) apakšpunkts, ciktāl šis tiesiskais regulējums attiecas arī uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemšanu atbilstoši LESD 267. panta otrajai daļai, nav saderīgs ar valstu tiesu tiesībām iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. panta otrajai daļai un tāpēc tas nav jāpiemēro, pieņemot lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu?
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV 2008, L 133, 66. lpp.).