Lieta T‑450/12

Alexios Anagnostakis

pret

Eiropas Komisiju

Institucionālās tiesības – Eiropas pilsoņu iniciatīva – Ekonomikas un monetārā politika – Valsts parāda neatmaksāšana – “Nepieciešamības” principa atzīšana – Reģistrācijas atteikums – Komisijas pilnvaras – Pienākums norādīt pamatojumu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 30. septembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Prasījumi nolūkā panākt iestādei adresēta rīkojuma izdošanu – Nepieņemamība

(LESD 263. pants)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība – Pārbaude pēc tiesas ierosmes

(LESD 263. un 296. pants)

3.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Komisijas lēmums, ar kuru atteikts reģistrēt pilsoņu iniciatīvas priekšlikumu

(LESD 24. panta pirmā daļa un 296. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 211/2011 preambulas 1. apsvērums un 4. panta 3. punkts)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība – Pamats, kurš atšķiras no pamata par tiesiskumu pēc būtības

(LESD 263. un 296. pants)

5.      Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības kompetence sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstīm, kurām ir grūtības – Piemērojamība – Tādu tiesību aktu pieņemšana, kuros paredzēts nepieciešamības princips, kas dalībvalstij, kurai ir smagas finanšu problēmas, atļauj neatmaksāt visu vai daļu tās parāda – Izslēgšana

(LESD 122. pants)

6.      Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Ekonomikas politikas koordinācija – Savienības kompetence – Piemērojamība – Tādu tiesību aktu pieņemšana, kuros paredzēts nepieciešamības princips, kas dalībvalstij, kurai ir smagas finanšu problēmas, atļauj neatmaksāt visu vai daļu tās parāda – Izslēgšana

(LESD 136. pants)

7.      Savienības Līgumi – Solidaritātes klauzula – Piemērošanas joma – Pienākums pieņemt tiesību aktus, kuros paredzēts nepieciešamības princips, kas dalībvalstij, kurai ir smagas finanšu problēmas, atļauj neatmaksāt visu vai daļu tās parāda – Neesamība

(LESD 222. pants)

8.      Komisija – Pilnvaras – Likumdošanas iniciatīvas pilnvaras – Iespēja likumdošanas iniciatīvu pamatot ar starptautiskajām tiesībām, ja kompetence nav paredzēta Līgumos – Izslēgšana

(LES 13. panta 2. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 12. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 21. punktu)

3.      LESD 296. pantā paredzētā pienākuma norādīt individuāla lēmuma pamatojumu mērķis ir sniegt ieinteresētajai personai pietiekamu informāciju, lai tā varētu noteikt, vai lēmums ir pamatots vai arī tam attiecīgā gadījumā piemīt trūkums, kas ļauj apstrīdēt lēmuma spēkā esamību, un ļaut Savienības tiesai veikt savu šī lēmuma tiesiskuma pārbaudi.

Runājot par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums reģistrēt Eiropas pilsoņu iniciatīvu, fakts, ka priekšlikums nav ticis reģistrēts, var ietekmēt LESD 24. panta pirmajā daļā nostiprināto pilsoņu tiesību iesniegt pilsoņu iniciatīvu efektivitāti. Tādējādi no šāda lēmuma skaidri jāizriet šo atteikumu pamatojošajiem iemesliem. Pilsonim, kurš ir iesniedzis iniciatīvas priekšlikumu, ir jāsniedz iespēja saprast iemeslus, kuru dēļ Komisija to nav reģistrējusi. Komisijai, kurai ir iesniegts šāds priekšlikums, tas ir jānovērtē, bet arī jāpamato savs lēmums, ņemot vērā tā ietekmi uz līgumā nostiprināto tiesību efektīvu īstenošanu. Tas izriet no šo tiesību rakstura, kuru mērķis, kā norādīts Regulas Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu preambulas 1. apsvērumā, ir nostiprināt Savienības pilsonību un turpināt nostiprināt Savienības demokrātisko darbību ar pilsoņi dalību Savienības demokrātiskajā dzīvē.

(sal. ar 22., 25. un 26. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 33. punktu)

5.      LESD 122. panta 1. punkts nevar būt piemērots juridiskais pamats, lai Savienības tiesību aktos paredzētu nepieciešamības principu, saskaņā ar kuru dalībvalstij būtu tiesības vienpusēji nolemt neatmaksāt visu vai daļu no tās parāda tāpēc, ka tai ir smagas finanšu problēmas. Šajā ziņā, lai gan ir taisnība, ka no šīs tiesību normas formulējuma neizriet, ka tā katrā ziņā attiektos tikai uz Padomes noteiktajiem pasākumiem vienīgi gadījumos, kad ir nopietnas grūtības ar apgādi, it īpaši enerģijas jomā, solidaritāte starp dalībvalstīm, kurai ir jābūt virzītājspēkam, Padomei nosakot ekonomikas situācijai piemērotos pasākumus minētās tiesību normas izpratnē, norāda, ka šie pasākumi ir balstīti uz dalībvalstu savstarpēju atbalstu.

Turklāt šāda nepieciešamības principa pieņemšana acīmredzami nav viens no finansiālā atbalsta pasākumiem, ko Padome ir tiesīga sniegt, pamatojoties uz LESD 122. panta 2. punktu. Lai arī šī tiesību norma Savienībai ļauj ar zināmiem nosacījumiem sniegt ad hoc finansiālu atbalstu dalībvalstij, tā nevar būt pamats likumdošanas ceļā izveidot parāda norakstīšanas mehānismu, neraugoties uz šāda mehānisma vispārīgo un pastāvīgo raksturu.

Turklāt tā kā LESD 122. pants attiecas vienīgi uz Savienības nevis dalībvalstu piešķirtu finansiālu atbalstu, nepieciešamības principa pieņemšana, pat tad, ja uz šādu principu var attiekties finansiāla atbalsta jēdziens minētās tiesību normas izpratnē, nevar būt viens no atbalsta pasākumiem, ko sniedz Savienība atbilstoši minētajai tiesību normai, jo šāda principa pieņemšana neattiektos tikai uz valsts parādu Savienībai, bet arī uz šīs valsts parādiem citām publisko vai privāto tiesību juridiskajām vai fiziskajām personām, lai gan uz šādu situāciju šī tiesību norma acīmredzami neattiecas.

(sal. ar 42., 43. un 48.–50. punktu)

6.      Savienības loma ekonomikas politikas jomā ir ierobežota ar koordinēšanas pasākumu noteikšanu. Šajā ziņā tāda tiesību akta pieņemšana, kas atļauj dalībvalstij neatmaksāt parādu, nebūt neietilpdama ekonomikas politikas pamatnostādņu jēdziena LESD 136. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, patiesībā līgumslēdzēju pušu brīvu gribu aizstātu ar vienpusējas atteikšanās no valsts parāda leģislatīvu mehānismu, ko šī tiesību norma acīmredzami neatļauj.

(sal. ar 58. punktu)

7.      Atteikums iekļaut Savienības normatīvajos aktos nepieciešamības principu, saskaņā ar kuru dalībvalstij būtu tiesības vienpusēji nolemt neatmaksāt visu vai daļu no tās parāda tāpēc, ka tai ir smagas finanšu problēmas, nav pretrunā LESD 222. pantā definētajai solidaritātes klauzulai, kaut vai tiktāl, ciktāl šajā solidaritātes klauzulā acīmredzami nav paredzēta nedz ekonomikas un monetārā politika, nedz arī dalībvalstu ekonomiskais stāvoklis vai budžeta grūtības.

(sal. ar 60. punktu)

8.      Pat pieņemot, ka pastāv starptautisko tiesību norma, ar kuru tiek atzīts nepieciešamības princips, atbilstoši kuram dalībvalstij būtu tiesības ārkārtējos apstākļos neatmaksāt valsts parādu, ar šāda starptautisko tiesību principa pastāvēšanu vien nepietiktu, lai pamatotu Komisijas likumdošanas iniciatīvu, jo Līgumos šai ziņā tai nav piešķirtas nekādas pilnvaras.

(sal. ar 65. punktu)