VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelāciju palāta)

2013. gada 11. septembrī

Lieta T‑317/10 P

L

pret

Eiropas Parlamentu

Apelācija – Civildienests – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums – Lēmums par atlaišanu – Pienākums norādīt pamatojumu – Uzticības zaudēšana

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas spriedumu [konfidenciāls], ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt

Nolēmums      Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas spriedumu [konfidenciāls], ciktāl tā nav lēmusi par pamatu saistībā ar objektivitātes principa pārkāpumu, tā ir noraidījusi pamatu saistībā ar pamatojuma neprecizitāti un acīmredzamu kļūdu vērtējumā un tā ir nospriedusi, ka prasītājs nebija pieprasījis piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanas izdevumus. Apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt. L celto prasību Civildienesta tiesā lietā [konfidenciāla] pārējā daļā noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats gan tiesvedībā pirmajā instancē, gan apelācijas instancē.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pamati – Prasības pieteikuma nepieņemamība pirmajā instancē – Absolūts pamats – Pārbaude pēc savas ierosmes

2.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Izvirzīto pamatu skaidrs un precīzs izklāsts

(Civildienesta tiesas Reglamenta 35. pants)

3.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Darbinieki, kuri pieņemti darbā, lai palīdzētu kādai Eiropas Parlamenta politiskajai grupai – Atlaišana tādu iemeslu dēļ, kas skar savstarpējas uzticības attiecības – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punkts)

4.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Darbinieki, kuri pieņemti darbā, lai palīdzētu kādai Eiropas Parlamenta politiskajai grupai – Atlaišana tādu iemeslu dēļ, kas skar savstarpējas uzticības attiecības – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punkts)

5.      Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums – Pienākuma norādīt pamatojumu apjoms

(Tiesas statūtu 36. pants)

6.      Tiesvedība – Lūgums atkārtoti sākt mutvārdu procesu – Lūgums, kura mērķis ir apelācijas stadijā iesniegt jaunus dokumentus attiecībā uz faktiem – Noraidīšana

(Vispārējās tiesas Reglamenta 62. pants)

1.      Lai noteiktu, vai prasības pieteikums atbilst skaidrības un precizitātes prasībai, apelācijas instances tiesai ir jālemj, vajadzības gadījumā – pēc savas ierosmes, par absolūtu pamatu, kas attiecas uz prasības pieteikuma pieņemamību pirmajā instancē.

(skat. 22. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2007. gada 29. novembris, C‑176/06 P Stadtwerke Schwäbisch Hall u.c./Komisija, Krājumā nav publicēts, 18. punkts.

Vispārējā tiesa: 2009. gada 16. marts, T‑156/08 P R/Komisija, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑11. un II‑B‑1‑51. lpp., 30. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 35. pantu prasības pieteikumā cita starpā ir jāietver kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Tāpēc tajā ir jābūt paskaidrotam, ar ko ir pamatota prasība, un līdz ar to tikai abstrakta pamatu nosaukšana neatbilst Tiesas statūtu un Vispārējās tiesas Reglamenta prasībām. Turklāt šim pamatu izklāstam, kaut vai kopsavilkuma veidā, ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Civildienesta tiesa – lemt par prasību, vajadzības gadījumā bez papildu informācijas prasības pamatojumam. Lai prasību vai, precīzāk, prasības pamatu atzītu par pieņemamu nolūkā nodrošināt tiesisko drošību un pareizu tiesvedību, galvenajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem prasība ir pamatota, saskaņotā un saprotamā veidā jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta.

(skat. 34. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2000. gada 4. jūlijs, C‑352/98 P Bergaderm un Goupil/Komisija, Recueil, I‑5291. lpp., 34. punkts; 2005. gada 28. jūnijs, C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P Dansk Rørindustri u.c./Komisija, Krājums, I‑5425. lpp., 426. punkts.

Vispārējā tiesa: 2003. gada 17. jūnijs, T‑385/00 Seiller/EIB, Recueil FP, I‑A‑161. un II‑801. lpp., 40. punkts un tajā minētā judikatūra; 2010. gada 19. marts, T‑338/07 P Bianchi/ETF, 59. punkts.

3.      Civildienesta noteikumu 25. panta otrajā daļā noteiktais pienākums norādīt pamatojumu, kura mērķis ir akta adresātiem sniegt iespēju novērtēt, vai lēmums ir pareizs, un būt par pamatu pārbaudei tiesā, ir piemērojams lēmumiem par uz nenoteiktu laiku noslēgta pagaidu darbinieka līguma, ko regulē Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, izbeigšanu.

Izņēmuma kārtā tomēr ir pieļaujams, ka zināmos apstākļos konkrētu akta pamatojumu var papildināt vai nu administratīvajā posmā, vai pēc prasības iesniegšanas. Administratīvajā posmā ir pieļaujams, ka akta pamatojums tiek papildināts ar prasītājam zināmu kontekstu, mutisku informāciju un sūdzību.

It īpaši attiecībā uz atlaišanu, kas ir pamatota ar savstarpējas uzticības zaudēšanu pagaidu darbinieka un Eiropas Parlamenta politiskās grupas starpā, kurā viņš ir norīkots darbā, – ja pagaidu darbiniekam, kurš ir norīkots darbā pie politiskajām grupām nepiederošiem deputātiem, ir interese pārliecināties, ka zaudētā uzticības saikne viņu saista ar viņa tiešo administratīvo atbildīgo personu, tad savukārt gadījumā, kad darbinieks ir norīkots darbā parastā politiskā grupā, nevis pie politiskajām grupām nepiederošiem deputātiem, kurai ir raksturīga kopīga politiskā pārliecība, ja uzticības saikne ir zudusi, tad šī saikne vairs nepastāv ar visu grupu kopumā un vairs nav nozīmes uzzināt, kuras personas ir zaudējušas uzticību.

(skat. 60., 61. un 64. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2008. gada 28. februāris, C‑17/07 P Neirinck/Komisija, Krājumā nav publicēts, 50.–52. punkts.

Vispārējā tiesa: 2005. gada 8. decembris, T‑237/00 Reynolds/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑385. un II‑1731. lpp., 96. punkts; 2006. gada 17. oktobris, T‑406/04 Bonnet/Tiesa, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑213. un II‑A‑2‑1097. lpp., 52. punkts; 2009. gada 8. septembris, T‑404/06 ETF/Landgren, Krājums, II‑2841. lpp., 143.–171. un 179. punkts; 2011. gada 7. jūlijs, T‑283/08 P Longinidis/Cedefop, 68. punkts; 2011. gada 24. oktobris, T‑213/10 P P/Parlaments, 35. punkts.

4.      Uzticības attiecību pastāvēšana nav balstīta uz objektīviem faktoriem un uz to neattiecas pārbaude tiesā, jo Savienības tiesa nevar aizstāt iestādes, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus, vērtējumu ar savējo. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka politikas jomā uzticības zaudēšana ir izprotama plaši.

Tomēr, ja iestāde, kas nolemj izbeigt pagaidu darbinieka līgumu, atsaucas it īpaši uz konkrētiem apstākļiem, kas ir atlaišanas saistībā ar uzticības zaudēšanu pamatā, tiesai ir jāpārbauda šo apstākļu patiesums. Ja iestāde paskaidro iemeslus, kas ir uzticības zaudēšanas pamatā, atsaucoties uz konkrētiem apstākļiem, tiesai ir jāpārbauda, vai šis pamatojums balstās uz pareiziem faktiem. Un šādā gadījumā tiesa neaizstāj kompetentās iestādes, kura uzskata, ka uzticība ir zaudēta, vērtējumu ar savu vērtējumu, bet tikai pārbauda lēmuma pamatā esošo faktu, kurus iestāde ir paskaidrojusi, pareizību.

(skat. 68.–70. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 1997. gada 14. jūlijs, T‑123/95 B/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑245. un II‑697. lpp., 73. punkts.

5.      Ar pamatu par to, ka Civildienesta tiesa nav atbildējusi uz pirmajā instancē izvirzītu pamatu, būtībā vēlreiz tiek izdarīta atsauce uz to, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu, kas izriet no Tiesas statūtu 36. panta, kas atbilstoši minēto statūtu I pielikuma 7. panta 1. punktam ir piemērojams Civildienesta tiesā.

(skat. 94. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2010. gada 20. maijs, C‑583/08 P Gogos/Komisija, Krājums, I‑4469. lpp., un minētā judikatūra.

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 110. un 111. punktu)