Lieta T‑337/13

CSF Srl

pret

Eiropas Komisiju

Tiesību aktu tuvināšana – Direktīva 2006/42/EK – Mašīnas ar “CE” marķējumu – Būtiskas drošības prasības – Apdraudējums cilvēku drošībai – Drošības klauzula – Komisijas lēmums, ar kuru valsts pasākums saistībā ar aizliegumu laist tirgū ir atzīts par pamatotu – Drošības klauzulas īstenošanai piemērojamie nosacījumi – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Vienlīdzīga attieksme

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 15. jūlija spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tieša ietekme – Kritēriji – Komisijas lēmums, ar kuru atzīta valsts pasākumu, ar kuriem aizliegts laist tirgū mašīnu, kas neatbilst Direktīvas 2006/42 prasībām, pamatotība – Tieša ietekme uz ražotāju – Citu dalībvalstu rīcības brīvības, kas varētu ietekmēt ražotāja situāciju, neesamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42 7. pants un 11. panta 3. punkts; Komisijas Lēmums 2013/173)

2.      Tiesību aktu tuvināšana – Mašīnas – Direktīva 2006/42 – Tirdzniecība – Dalībvalsts izmantota drošības klauzula veselības vai drošības apdraudējuma gadījumā – Komisijas apstiprinājums – Attiecīgās dalībvalsts iespēja attiecināt veiktos valsts pasākumus arī uz citām mašīnām, kas rada tādu pašu apdraudējumu – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42 6. panta 1. punkts, 7. un 11. pants)

3.      Tiesību aktu tuvināšana – Mašīnas – Direktīva 2006/42 – Tirdzniecība – Dalībvalsts izmantota drošības klauzula veselības vai drošības apdraudējuma gadījumā – Pamatotības pārbaude Komisijā – Pārbaude tiesā – Piemērojamība

(LESD 263. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42 11. pants)

4.      Tiesību aktu tuvināšana – Mašīnas – Direktīva 2006/42 – Tirdzniecība – Dalībvalsts izmantota drošības klauzula veselības vai drošības apdraudējuma gadījumā – Pienākums pamatot norādītā apdraudējuma esamību – Piemērojamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 11. pants un I pielikuma 1.1.2. panta a) punkts)

5.      Tiesību aktu tuvināšana – Mašīnas – Direktīva 2006/42 – Tirdzniecība – I pielikumā uzskatīto veselības un drošības prasību ievērošana – Prasība, lai būtu piemērota aizsargkonstrukcija pret priekšmetu vai materiālu krišanu – Interpretācija prioritārā mērķa novērst vai samazināt apdraudējumu gaismā – Sekas dažādi izmantojamām mašīnām

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42 11. pants un I pielikuma 1.1.2., 1.7.4.1., 1.7.4.2. un 3.4.4. punkts)

6.      Tiesību aktu tuvināšana – Mašīnas – Direktīva 2006/42 – Tirdzniecība – Mašīnu ar “CE” marķējumu atbilstības prezumpcija – Ietekme uz dalībvalstu tiesībām izmantot drošības klauzulu veselības vai drošības apdraudējuma gadījumā – Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42 7. panta 1. punkts un 11. pants)

7.      Tiesību aktu tuvināšana – Mašīnas – Direktīva 2006/42 – Tirdzniecība – Dalībvalsts izmantota drošības klauzula veselības vai drošības apdraudējuma gadījumā – Pārbaude Komisijā – Rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

(LESD 36. un 114. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/24 11. pants)

8.      Tiesību aktu tuvināšana – Mašīnas – Direktīva 2006/42 – Tirdzniecība – Dalībvalsts izmantota drošības klauzula veselības vai drošības apdraudējuma gadījumā – Pienākums pamatot norādītā apdraudējuma esamību – Riska novērtējuma veikšana – Novērtējuma kritēriji

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42 11. pants un I pielikuma 1.1.1. punkta i) apakšpunkts)

9.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Jēdziens

10.    Tiesību aktu tuvināšana – Mašīnas – Direktīva 2006/42 – Tirdzniecība – Dalībvalsts izmantota drošības klauzula veselības vai drošības apdraudējuma gadījumā – Komisijas apstiprinājums – Pienākums novērtēt valsts pasākumu atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam – Neesamība

(LESD 36. un 114. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42 preambulas 25. apsvērums un 11. un 20. pants)

11.    Tiesību aktu tuvināšana – Mašīnas – Direktīva 2006/42 – Tirdzniecība – Dalībvalsts izmantota drošības klauzula veselības vai drošības apdraudējuma gadījumā – Līdzīgu pasākumu neveikšana attiecībā pret citām mašīnām, kas rada tādu pašu apdraudējumu – Objektīva pamatojuma neesamība – Nepieļaujamība – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42 11. pants)

12.    Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Zaudējumi – Cēloņsakarība – Kumulatīvi nosacījumi – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības noraidīšana pilnībā

(LESD 340. panta otrā daļa)

1.      Fizisku vai juridisku personu tiesību akts LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē skar tieši, ja tas tieši ietekmē to tiesisko situāciju un nedod nekādu rīcības brīvību tā adresātiem, jo tā ir pilnīgi automātiska un izriet vienīgi no Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citas starpnormas.

Attiecībā uz prasību, kas vērsta pret Komisijas lēmumu, ar kuru, balstoties uz Direktīvas 2006/42 par mašīnām 11. panta 3. punktu, atzīta valsts iestāžu veikto pasākumu pamatotība un kas ir adresēts dalībvalstīm, šis lēmums minētās mašīnas ražotāja tiesiskajai situācijai tieši rada sekas, kas atšķiras no minēto valsts pasākumu sekām. Pirmkārt, šāds lēmums nozīmē, ka visas pārējās dalībvalstis, ne tikai tā, kas ir veikusi aplūkotos pasākumus, veic lietderīgus pasākumus saistībā ar attiecīgās mašīnas laišanu vai atstāšanu tirgū un tādējādi nodrošina pareizu un vienotu Direktīvas 2006/42 piemērošanu, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts veiktos pasākumus, kurus Komisija atzinusi par pamatotiem. Šādā saistībā minētais lēmums rada tiešas sekas, aizsākot valsts procedūru, ar kuru tiek apstrīdētas tiesības, kādas ražotājam līdz tam bija visā Savienībā, – tirgot mašīnu, uz kuru attiecās minētās direktīvas 7. pantā paredzētā atbilstības prezumpcija, jo tai bija “CE” marķējums un EK atbilstības deklarācija.

Otrkārt, lēmums, kas pamatots ar Direktīvas 2006/42 11. panta 3. punktu, neatstāj tā adresātiem neatstāj nekādas izvērtēšanas tiesības attiecībā uz sasniedzamo mērķi, jo tā īstenošana šajā ziņā ir tikai automātiska un izriet tikai no Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus. Protams, ir ticams, ka, lai varētu noteikt, vai ražotājs ir laidis tirgū vai plāno laist tirgū tā apritē esošās mašīnas eksemplārus dalībvalstu teritorijā un vai atsevišķiem no šiem eksemplāriem ir tāds pats apdraudējums, kāds ir norādīts attiecīgās dalībvalsts veiktajos valsts pasākumos, kompetentajām valsts iestādēm vispirms ir jāveic kontroles pasākumi. Tomēr, ja izrādās, ka ir šāda situācija, šīm iestādēm ir jāuzskata, ka šī situācija var apdraudēt personu drošību, un jāveic visi lietderīgie pasākumi šī apdraudējuma novēršanai, nodrošinot šajā ziņā Direktīvas 2006/42 pareizu un vienotu piemērošanu, ņemot vērā Komisijas lēmumu un valsts pasākumus, kas tajā ir atzīti par pamatotiem, un tādējādi izdodot rīkojumu par attiecīgās mašīnas aizliegumu, izņemšanu no tirgus vai uzlabošanu vai veicot jebkādus līdzvērtīgus pasākumus. Tādējādi ar Komisijas lēmumu attiecīgie valsts pasākumi, kuros ir noteikts rezultāts, kāds ir jāsasniedz citām valsts iestādēm, kurām nav nekādas rīcības brīvības šajā ziņā, ir atzīti par pamatotiem.

(sal. ar 17., 23., 28., 30. un 31. punktu)

2.      Lai gan dalībvalstīm ir jānodrošina Direktīvas 2006/42 par mašīnām pareiza un vienota piemērošana, īstenojot sekas, kuras izriet no valsts pasākuma, kas ir paredzēts saistībā ar attiecīgo mašīnu un ko Komisija ir atzinusi par pamatotu, ja to rīcības brīvība attiecas tikai uz sasniedzamo rezultātu, tās acīmredzami nevar paplašināt šī pasākuma piemērošanas jomu savā labā, pārsniedzot šīs direktīvas 11. panta 1. punktā paredzēto procesuālo un materiālo ietvaru, to attiecinot uz citām mašīnām, pamatojoties uz to, ka tām esot tāds pats apdraudējums, jo tad tiktu pārkāpts minētās direktīvas 6. panta 1. punktā norādītais brīvas aprites princips un tās 7. pantā paredzētā atbilstības prezumpcija. Šī iemesla dēļ Savienības likumdevējs kā nosacījumu šai īpašās procedūras īstenošanas paplašināšanai noteica to, lai, pirmkārt, tiktu pieņemts skaidrs Komisijas lēmums šajā ziņā un, otrkārt, lai tiktu veikti valsts pasākumi šī lēmuma īstenošanai. Turpretī šādas darbības nav nedz paredzētas, nedz nepieciešamas Direktīvas 2006/42 11. panta mērķiem, ņemot vērā tās piemērošanas jomu.

(sal. ar 34. punktu)

3.      Lai gan tās faktiski ir dalībvalstis, kurām ir pareizi jāīsteno Direktīva 2006/42 par mašīnām un jāuzrauga, lai mašīnas, kas ir laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā to teritorijā, atbilstu šiem noteikumiem, vajadzības gadījumā veicot tādus pasākumus, kas ir paredzēti tās 11. pantā, Komisijai tomēr ir jāpārbauda šo pasākumu pamatojums, it īpaši pārliecinoties par juridisko un faktisko iemeslu, kas ir pamatojuši to veikšanu, pamatotību. Šīs pārbaudes rezultāts ir nosacījums tam, lai neapstrīdami varētu atstāt spēkā attiecīgo valsts pasākumu, proti, dalībvalsts to var atstāt spēkā tikai tad, ja Komisija to atzīst par pamatotu, pretējā gadījumā tai tas ir jāatceļ.

No tā izriet, ka jebkura persona, kas var lūgt atcelt lēmumu, ar kuru apstiprināta šādu pasākumu pamatotība, var norādīt savu prasījumu pamatošanai, ka minētā lēmuma pamatā ir kļūdaina Direktīvas 2006/42 noteikumu interpretācija, lai gan šo interpretāciju, kas būtu pienācīgi jāievēro visām dalībvalstīm, vispirms veica kompetentās valsts iestādes un pēc tam to pārņēma Komisija. Šādā gadījumā kļūda tiesību piemērošanā, kas var padarīt lēmumu, ar kuru Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo valsts pasākumu pamatotību, par spēkā neesošu, var tikt apstrīdēta Savienības tiesā, pretējā gadījumā tiktu apdraudēta LESD 263. panta un efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa piemērojamība.

Turklāt juridiskā pamatojuma, kas Komisijai lika apstiprināt attiecīgo valsts pasākumu pamatotību, pārbaude tiesā attiecībā uz tiesību jautājumu var tikt veikta tikai kā vispārēja pārbaude.

(sal. ar 46.–48. punktu)

4.      Dalībvalstij ir tiesības izmantot Direktīvas 2006/42 par mašīnām 11. pantā paredzēto drošības klauzulu attiecībā uz konkrētu mašīnu vai maināmu ierīci, kurai ir viena vai vairākas noteiktas funkcijas, un šādā ziņā tai ir pienākums izvērtēt personu veselības vai drošības apdraudējumu, kas ir nosacījums šādas klauzulas īstenošanai. Šis vērtējums un no tā izrietošais valsts pasākums tādējādi ir jāpamato saistībā ar minēto mašīnu, kāda tā tika tirgota, un vajadzības gadījumā saistībā ar maināmo ierīci, ar kuru tā tika aprīkota, to laižot tirgū vai nododot ekspluatācijai. Pretējā gadījumā dalībvalstij būtu iespēja apdraudēt brīvas aprites principu, ko nevarētu pamatot ar faktiska apdraudējuma esamību personas veselībai vai drošībai.

Šajā ziņā saskaņā ar pašu Direktīvas 2006/42 I pielikuma 1.1.2. punkta a) apakšpunkta formulējumu ir jāuzskata, ka minētās direktīvas 11. pantā paredzētās drošības klauzulas izmantošanu var pamatot “jebkāds risks”, kas saistīts ar attiecīgās mašīnas instalēšanu, apkopi vai darbību neatkarīgi no tā, vai tas notiek parastā lietojuma vai paredzama nepareiza lietojuma apstākļos. Tomēr šajā pantā ir noteikts, ka apdraudējums, kas pamato tās īstenošanu, ir jākonstatē un ka tādējādi dalībvalstij, kura uz to atsaucas, juridiski pietiekami ir jāpierāda šāda apdraudējuma esamība. Ja tas netiek pierādīts, brīvas aprites apdraudējumu, ko izraisa valsts pasākums, kas veikts saistībā ar šajā tiesību normā paredzēto drošības klauzulu, nevar uzskatīt par pamatotu šīs tiesību normas izpratnē.

Turklāt ir jākonstatē, ka apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai Direktīvas 2006/42 11. panta 1. punkta izpratnē var novērtēt, par vienu no kritērijiem izmantojot būtiskās veselības un drošības prasības, kas ir noteiktas mašīnu ražotājiem minētās direktīvas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un I pielikumā. Šo prasību ievērošana, kas ir noteiktas, lai garantētu to, ka, projektējot un konstruējot mašīnas, tiek ņemts vērā ar tām saistītais apdraudējums, ir nosacījums šo mašīnu laišanai tirgū. Savukārt uz to neievērošanu var atsaukties, lai pamatotu atsaukšanas vai aizlieguma pasākumu.

(sal. ar 54., 57. un 58. punktu)

5.      Direktīvas 2006/42 par mašīnām I pielikuma 3.4.4. punktā iekļautās īpašās veselības un drošības prasības un prasība saistībā ar priekšmetu krišanu piemērojamība ir jāinterpretē, ņemot vērā šīs direktīvas I pielikumā norādītos vispārējos principus, kā arī minētā pielikuma 1.1.2. punktā norādīto drošības integrācijas principu. No pēdējiem minētajiem skaidri izriet, pirmkārt, ka mašīnu, kuras paredzēts laist Savienības tirgū, projektēšanai un konstruēšanai ir jānodrošina, ka tās spēj darboties, nevienu nepakļaujot riskam, darbojoties ražotāja paredzētajos apstākļos, bet arī jāņem vērā paredzamais nepareizais lietojums un, plašākā nozīmē, jāizvairās no tā, ka tās tiek izmantotas neparedzētiem mērķiem, ja šāds izmantošanas veids rada risku. Turklāt šajā ziņā veiktie pasākumi ir jāveic ar mērķi novērst jebkādu risku. Visbeidzot, lai šis pienākums tiktu izpildīts, lai gan ražotājam ir iespēja izvēlēties vispiemērotākās metodes, tam tomēr ir jāievēro prioritārā kārtība, kuras ietvaros vispirms iespēju robežās jānovērš vai jāsamazina riski.

Ņemot vērā mērķa prioritāti iespēju robežās, jau izstrādājot projektu un konstrukciju, novērst vai samazināt apdraudējumu, kas saistīts ar to parasto lietojumu vai to pamatoti paredzamu nepareizu lietojumu, kā arī izvairīties no to nepareiza lietojuma un veikt visus vajadzīgos aizsargpasākumus pret riskiem, ko nevar novērst, jāuzskata, ka, ja mašīnu ir paredzēts izmantot vairākiem dažādiem izmantošanas veidiem atkarībā no dažādām maināmajām ierīcēm, ar kurām tā var tikt aprīkota, pirms tā tiek laista tirgū vai nodota ekspluatācijā, tā ir jāaprīko ar piemērotu aizsargkonstrukciju, ja tiek konstatēts, ka, pat ja parastais lietojums, kādam pircējs konkrētā gadījumā to ir paredzējis, pats par sevi nerada priekšmetu vai materiālu krišanas risku, kāds no citiem pamatoti paredzamiem lietojumiem, kādiem tā var tikt izmantota, var radīt šādu risku. Šāds pasākums ir viens no tiem, kuru mērķis ir iespēju robežās novērst vai samazināt riskus, izstrādājot drošas mašīnas projektu un konstrukciju.

Turklāt Direktīvas 2006/42 I pielikuma 1.7.4.1. un 1.7.4.2. punktā paredzētās prasības aprīkot šīs mašīnas ar instrukciju, kurā aprakstīta to parastā lietošana, ievērošana neietekmē mašīnu ražotājiem noteikto prioritāro pienākumu to projektēšanas un konstruēšanas darbos iekļaut drošību, ciktāl tas iespējams, izslēdzot vai samazinot riskus, kas saistīti ar to parasto lietošanu vai pamatoti paredzamu nepareizo lietošanu, kā tas izriet no minētās direktīvas I pielikuma 1.7.4.2. punkta l) apakšpunkta. Citiem vārdiem sakot, direktīva ražotājiem ne tikai nosaka par pienākumu brīdināt to klientus par apdraudējumu, kas saistīts ar to pārdoto mašīnu pamatoti paredzamu nepareizo lietošanu. Tajā ražotājiem ir noteikts arī pienākums izslēgt vai samazināt šādu apdraudējumu, ciktāl tas ir iespējams, jau šo mašīnu projektēšanas un konstruēšanas posmā.

(sal. ar 64., 65., 69. un 70. punktu)

6.      No Direktīvas 2006/42 par mašīnām sistēmas skaidri izriet, ka atbilstības prezumpcija, kas piemīt mašīnai saskaņā ar minētās direktīvas 7. panta 1. punktu, neietekmē dalībvalstīm noteikto iespēju izmantot tās 11. pantā paredzēto drošības klauzulu, ja ir izpildīti tajā iekļautie nosacījumi.

(sal. ar 72. punktu)

7.      Ar Direktīvu 2006/42 par mašīnām ir ieviesta iekšējā tirgus uzraudzības un regulēšanas sistēma, kurā, pirmkārt, kompetentajām valsts iestādēm ir jāizvērtē, vai kāda mašīna var apdraudēt personu drošību vai veselību, un apstiprinošas atbildes gadījumā jāveic noteiktie pasākumi to izņemšanai no tirgus vai aizliegšanai. Šajā ziņā Direktīvas 2006/42 11. pantā paredzētā drošības klauzula ir jāizvērtē, ņemot vērā LESD 114. panta 10. punktu, kas ļauj dalībvalstīm viena vai vairāku LESD 36. pantā minētu un ar ekonomiku nesaistītu iemeslu dēļ veikt šādus pasākumus, šo iemeslu vidū ir personu veselības un dzīvības aizsardzība. Šāda darbība kompetentajām valsts iestādēm var likt veikt sarežģītus tehniskus vai zinātniskus vērtējumus.

Savukārt Komisijai saskaņā ar šo tiesību normu ir jāpārbauda tas, vai dalībvalstu veiktie pasākumi no tiesiskā un faktiskā viedokļa ir vai nav pamatoti. Lai varētu efektīvi sasniegt Komisijai noteikto mērķi un ņemot vērā tās veicamos sarežģītos tehniskos vērtējumus, Komisijai ir jāpiešķir plaša rīcības brīvība. Šādas pilnvaras Komisijai ir noteiktas arī tad, kad tai ir jāpārbauda dalībvalsts veiktie pasākumi saistībā ar LESD 114. panta 4.–6. punktā paredzētajiem pasākumiem. Šajā ziņā, kad tai ir jāpārbauda plašas rīcības brīvības izmantošana, Savienības tiesai, ņemot vērā tajā izvirzītos pamatus, jāpārliecinās, vai tiek ievēroti procesuālie noteikumi, jāpārbauda Komisijas pieņemto faktu saturiskā pareizība, tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda šo faktu vērtējumā vai nepareizi izmantotas pilnvaras. Konkrētāk, tai, ņemot vērā lietas dalībnieku norādītos argumentus, ir jāpārliecinās par apstrīdētā tiesību akta pamatā esošo pierādījumu materiālo precizitāti, uzticamību un konsekvenci un jāpārbauda, vai šie pierādījumi izveido visu atbilstošo datu kopumu, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju, un tas, vai šo pierādījumu raksturs ļauj pamatot no tiem izdarītos secinājumus.

(sal. ar 79.–82. punktu)

8.      Attiecībā uz riska novērtējumu, kas ir jāveic attiecīgajai dalībvalstij, pirms tā izmanto Direktīvas 2006/42 par mašīnām 11. pantā paredzētos pasākumus, tos pārbaudot Komisijai, tas ir jāveic, raugoties no vidusmēra patērētāja, kurš ir pietiekami vērīgs un piesardzīgs, skatupunkta. Pilnvaras, kas ar šo pantu ir piešķirtas valsts iestādēm, ir atkāpe no direktīvā noteiktā brīvas aprites principa, un to var pamatot tikai tad, ja pastāv risks, kas ir saistīts ar parastu lietošanu vai pamatoti paredzamu nepareizu attiecīgās mašīnas lietošanu, kas ir definēta šīs direktīvas I pielikuma 1.1.1. punkta i) apakšpunktā kā lietošana, kas var izrietēt no paredzamas cilvēka uzvedības. Šādā kontekstā tas, ka valsts iestādes šāda apdraudējuma esamību novērtē, raugoties no vidusmēra patērētāja, kurš ir pietiekami rūpīgs, skatpunkta, nevis abstrakti, ļauj nodrošināt, ka tās nepamatoti neapdraud mašīnu brīvu apriti minētās direktīvas 11. panta 1. punkta izpratnē.

Tomēr, tiklīdz šāda riska esamība ir juridiski pietiekami pierādīta, atsaucoties uz vidusmēra patērētāju, kurš ir pietiekami rūpīgs, tam, ka patērētājs pirms tam ir ticis informēts par šāda riska esamību, nav nozīmes, ņemot vērā, pirmkārt, hierarhiju, kas Direktīvā 2006/42 noteikta mašīnu ražotāju preventīvo pasākumu un informēšanas pienākumiem, un, otrkārt, sekas šo pienākumu neievērošanas gadījumā.

(sal. ar 83. un 84. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 94. punktu)

10.    Direktīvas 2006/42 par mašīnām 11. pants Komisijai, veicot īpašo pārbaudi attiecībā uz to, vai pasākumi, kurus tai paziņo dalībvalstis, ir vai nav pamatoti, neliek noteikt, vai tie turklāt atbilst vienlīdzīgas attieksmes principam. Ja šāds pasākums ir pamatots minētās tiesību normas izpratnē, lēmumu, ar kuru Komisija atzīst tā pamatotību, tādējādi nevar apstrīdēt, pamatojoties uz to, ka attiecīgajā valsts tirgū ir mašīnas, kas ir salīdzināmas ar tām, uz kurām attiecas šis pasākums, bet kurām netiek piemēroti līdzīgi pasākumi, tādējādi pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu.

Pirmkārt, ja kāda joma Savienības līmenī ir tikusi pilnībā saskaņota, visi ar to saistītie valsts pasākumi ir jāizvērtē, ievērojot šī saskaņošanas pasākuma noteikumus, nevis primāro tiesību noteikumus. Tā tas it īpaši ir tad, ja aplūkotais pasākums ir uzskatāms nevis par tiesību vai administratīvu aktu, bet gan par individuālu pasākumu. Tādējādi ar Direktīvu 2006/42 Savienības līmenī pilnā mērā tika visaptveroši harmonizēti ne tikai tie noteikumi, kas attiecās uz mašīnām piemērojamām drošības pamatprasībām un apstiprinājumu tam, ka šīs mašīnas atbilst minētajām prasībām, bet arī uz rīcību, kādu dalībvalstis var piemērot saistībā ar mašīnām, kas tiek uzskatītas par tām atbilstošām, attiecīgi tas, vai Komisija nav izpildījusi savus pienākumus, nepārbaudot, vai šajā gadījumā kompetento iestāžu veiktie valsts pasākumi tika veikti, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu, vai arī Komisijai šāda pārbaude nebija jāveic pēc savas ierosmes.

Otrkārt, Direktīvas 2006/42 11. panta priekšmets nav uzticēt Komisijai rūpes visos aspektos pārbaudīt valsts iestāžu veiktos pasākumus, ja tās konstatēja, ka mašīnas var apdraudēt personu veselību vai drošību. Šāda pārbaude ir jāveic valsts tiesām, kā tas izriet no minētās direktīvas preambulas 25. apsvēruma un 20. panta. Treškārt, lai gan Direktīvas 2006/42 11. panta 3. punktā ir tikai paredzēts, ka Komisija pārbauda, vai dalībvalstu pasākumi ir “pamatoti”, minētā panta vispārējā sistēma nosaka, ka šis pienākums ir jāaplūko, ņemot vērā pienākumus, kas minētā panta 1. un 2. punktā sākotnēji ir noteikti valsts iestādēm.

Turklāt no LESD 114. panta 10. punkta, ar kuru Savienības likumdevējam tiek atļauts paredzēt tādas drošības klauzulas kā Direktīvas 2006/42 11. pantā noteiktā, un kurā ir atsauce uz LESD 36. panta pirmajā teikumā minētajiem iemesliem, nav atsauces uz šī panta otro teikumu, kurā ir noteikts, ka aizliegumus vai ierobežojumus, ko var pamatot ar šādiem iemesliem, nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus. Tādējādi tas atšķiras no šī paša panta 4.–6. punkta, kas attiecas uz noteikumiem, kurus dalībvalsts var noteikt vai atstāt spēkā pēc tam, kad ir veikts saskaņošanas pasākums saskaņā ar 1. punktu.

(sal. ar 98.–105. punktu)

11.    Katrs Savienības akts ir jāinterpretē saskaņā ar visām primārajām tiesībām, tostarp saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu. Tāpat, lai veiktu Savienības tiesību akta interpretāciju, jāņem vērā ne tikai tā noteikumu redakcija, bet arī vispārējā sistēma, konteksts un mērķis regulējumam, kura daļu tā veido.

Attiecībā uz Direktīvu 2006/42 par mašīnām tas, ka dalībvalsts varētu izmantot minētās direktīvas 11. punktā paredzēto drošības klauzulu attiecībā uz mašīnu, kas var apdraudēt personu veselību vai drošību, tomēr vienlīdzīgi neizturoties pret salīdzināmām mašīnām, ja tam nav objektīva pamatojuma, būtu pretrunā ne tikai vienlīdzīgas attieksmes principam, bet arī minētās direktīvas mērķim saskaņot nosacījumus, ar kādiem mašīnas tiek laistas iekšējā tirgū un tajā ir brīvā apritē, vienlaicīgi aizsargājot personu veselību un drošību pret apdraudējumu, ko rada to izmantošana, kā arī mērķa, kas ir noteikts, lai nodrošinātu to, ka valsts iestādes pareizi un vienoti piemēro šo direktīvu, vispārējai sistēmai, ko pārbauda Komisija.

(sal. ar 108. un 109. punktu)

12.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 116. punktu)