Lieta T‑304/16

bet365 Group Ltd

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “BET 365” – Absolūts atteikuma pamats – Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja – Pierādījumi – Preču zīmes izmantošana vairākiem nolūkiem – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts un 52. panta 2. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 3. punkts un 59. panta 2. punkts)

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2017. gada 14. decembra spriedums

1.      Eiropas Savienības preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Reģistrācija, kas ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b)–d) apakšpunktam – Izņēmums – Atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā – Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas izvērtēšanas datums

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b)-d) apakšpunkts un 3. punkts, un 53. panta 2. punkts)

2.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Izņēmums – Atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā – Preču zīme, kam nav atšķirtspējas kādā Savienības daļā – Atšķirtspējas iegūšana šajā pašā daļā – Izmantošanas noteiktās dalībvalstīs rezultātā iegūtās atšķirtspējas attiecināšana uz citām dalībvalstīm

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 1. panta 2. punkts, 7. panta 2. un 3. punkts un 52. panta 2. punkts)

3.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Izņēmums – Atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā – Vērtēšanas kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts)

4.      Eiropas Savienības preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Reģistrācija, kas ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam – Izņēmums – Atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā – Vārdiska preču zīme “BET 365”

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts un 52. panta 2. punkts)

5.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Izņēmums – Atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā – Preču zīmes, kā reģistrētas preču zīmes sastāvdaļas vai kopā ar to izmantošana

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts)

6.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Izņēmums – Atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā – Dati, ar kuriem var tikt pierādīta atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts)

7.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Izņēmums – Atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā – Dati, ar kuriem var tikt pierādīta atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts)

1.      Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 52. panta 2. punktu preču zīme, kura pati ir aprakstoša, kurai nav atšķirtspējas un kura esot tikusi reģistrēta, pārkāpjot Regulas Nr. 207/2009 7. pantu, tomēr nevar tikt atzīta par spēkā neesošu, ja tās izmantošanas rezultātā tā pēc reģistrēšanas ir ieguvusi atšķirtspēju saistībā precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta. Kā tas būtībā ir uzsvērts spriedumā, 2016. gada 28. septembris, European Food/EUIPO – Société des produits Nestlé (“FITNESS”), T‑476/15, spēkā neesamības atzīšanas process saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 52. pantā paredzētajiem absolūtajiem pamatiem ir tieši saistīts ar šīs pašas regulas 7. pantā ietvertajiem absolūtajiem reģistrācijas atteikuma pamatiem, kā arī izņēmumu saistībā ar atšķirtspējas iegūšanu izmantošanas rezultātā, kas tos izlīdzina; būtībā vienīgā eventuālā atšķirība starp abiem procesiem attiecas uz brīdi, kurā ir jānosaka šādas atšķirtspējas iegūšana. Šajā ziņā spriedumā, 2016. gada 15. decembris, Mondelez UK Holdings & Services/EUIPO – Société des produits Nestlé (Šokolādes tāfelītes forma), T‑112/13, Vispārējā tiesa ir apstiprinājusi, ka spēkā neesamības atzīšanas procesā, kas saistīts ar absolūtajiem atteikuma pamatiem, apstrīdētās preču zīmes īpašnieks var vai nu pierādīt, ka tā ir ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā pirms tās reģistrācijas, vai nu pierādīt, ka tā ir ieguvusi savu atšķirtspēju laikposmā starp tās reģistrāciju un pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniegšanas datumu.

(skat. 23. punktu)

2.      Runājot par teritoriju, saistībā ar kuru ir jāpierāda izmantošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja, lai varētu tikt izmantoti Regulas Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 3. punktā un 52. panta 2. punktā norādītie izņēmumi, ir jāatgādina, ka saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu (tagad Regulas 2017/1001 1. panta 2. punkts), Savienības preču zīmei ir vienots raksturs, kas nozīmē, ka tai ir vienas un tās pašas sekas visā Savienībā. No Eiropas Savienības preču zīmes vienotā rakstura izriet, ka, lai apzīmējumu varētu reģistrēt, tam ir jāpiemīt atšķirtspējai visā Savienībā. No Eiropas Savienības preču zīmes vienotā rakstura izriet, ka, lai apzīmējumu varētu reģistrēt, tam ir jāpiemīt atšķirtspējai visā Savienībā. Tādējādi saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punktu (tagad Regulas Nr. 2017/1001 7. panta 2. punkts) preču zīmi nereģistrē, ja tai trūkst atšķirtspējas kādā Savienības daļā. Līdz ar to šādas izmantošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja ir jāpierāda visā tajā teritorijā, kurā preču zīmei ab initio nav bijusi šāda spēja; šādu teritoriju attiecīgajā gadījumā var aptvert viena dalībvalsts. Tomēr ir nospriests, ka būtu pārmērīgi prasīt, lai pierādījumi par atšķirtspējas iegūšanu izmantošanas rezultātā tiktu sniegti attiecībā uz katru individuālu dalībvalsti. Šajā ziņā nevar tikt izslēgts, ka atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā noteiktās dalībvalstīs tiek ekstrapolēta uz citām dalībvalstīm, ja vien objektīvi un ticami elementi ļauj secināt, ka šie tirgi ir līdzīgi saistībā ar to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apstrīdēto preču zīmi.

(skat. 26. punktu)

3.      Lai atzītu atšķirtspējas iegūšanu preču zīmes izmantošanas rezultātā, ir vajadzīgs, lai vismaz vērā ņemama konkrētās sabiedrības daļa, pateicoties preču zīmei, identificē attiecīgās preces vai pakalpojumus kā tādus, kurus ražojis vai sniedzis konkrēts uzņēmums. Tomēr apstākļi, kuros var tikt uzskatīts, ka ir īstenojies nosacījums saistībā ar atšķirtspējas iegūšanu izmantošanas rezultātā, nevar tikt konstatēti, balstoties vienīgi uz tādiem vispārējiem un abstraktiem datiem. Ir jāņem vērā tādi faktori kā preču zīmes tirgus daļa, šīs preču zīmes izmantošanas intensitāte, ģeogrāfiskais apjoms un ilgums, uzņēmuma veikto ieguldījumu apjoms šīs preču zīmes popularizēšanai, to ieinteresēto personu īpatsvars, kuras, pateicoties preču zīmei, identificē preci kā tādu, ko ražojis konkrētais uzņēmums, kā arī tirdzniecības un rūpniecības kameru vai citu profesionālo apvienību paziņojumi.

Tāpat ir jāatgādina, ka no judikatūras izriet, ka preču zīmes atšķirtspēja, tostarp izmantošanas rezultātā iegūtā, arī ir jāizvērtē saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir iesniegts reģistrācijas pieteikums vai ir iegūta reģistrācija, ņemot vērā prezumēto samērā informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja uztveri par attiecīgo preču vai pakalpojumu kategoriju.

No judikatūras arī izriet, ka pierādījumu par izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju nevar iesniegt ar tādiem izolētiem datiem kā vienīgi datiem par attiecīgo preču un pakalpojumu pārdošanas apjomiem un reklāmas materiāliem. Tāpat tas fakts vien, ka apzīmējums zināmā laikposmā ir ticis izmantots Savienības teritorijā, nav pietiekams, lai pierādītu, ka attiecīgo preču vai pakalpojumu mērķsabiedrība uztver to kā komerciālās izcelsmes norādi.

Šajā ziņā izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas pierādīšana ir jāveic ar “preču zīmes izmantošanu preču zīmes veidā”, proti, preču zīmes izmantošanu ieinteresēto personu vidū, lai preču zīmes aptvertās preces vai pakalpojumi tiktu identificēti kā tādi, kurus sniedz uzņēmums, kas izmanto šo preču zīmi.

(skat. 27.–30. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 31.–77. punktu)

5.      Preču zīmes atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā obligāti nenozīmē to, ka tā ir izmantota neatkarīgi, bet var izrietēt no tā, ka tā ir izmantota kā citas reģistrētas preču zīmes daļa vai kopā ar citu preču zīmi, ja vien abos gadījumos veiktās izmantošanas rezultātā ieinteresētās personas uztver preces vai pakalpojumus, kurus aptver vienīgi izvērtējamā preču zīme, kā tādus, kurus sniedz konkrēts uzņēmums, kas šo preču zīmi izmanto kā daļu no citas preču zīmes vai kopā ar citu preču zīmi.

(skat. 39. punktu)

6.      Preču zīmes kā interneta domēna nosaukuma izmantošana var būt preču zīmes kā preču zīmes izmantošana. Viss ir atkarīgs no šajā ziņā iesniegtajiem dokumentiem un informācijas un no tā, ko tie var sniegt, lai izvērtētu, kāda ir konkrētās sabiedrības daļas uztvere, kad tā redz vai izmanto preču zīmi, izmantojot internetu.

Līdz ar to tāda informācija kā pieslēgumu skaits pie īpašnieka interneta lapas, tās klasificēšana atkarīgā no apmeklējumiem dažādās valstīs vai to reižu skaits, cik apstrīdētā preču zīme vai atvasinātās preču zīmes ir meklētas interneta meklētājprogrammās, ir dati, kas var tikt izmantoti, lai pierādītu to, ka apstrīdētā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā. Tie pat var būt izvilkumi no īpašnieka interneta lapām vai citām interneta vietnēm, kas ir dažādās valodās un kurās parādās apstrīdētā preču zīme vai atvasinātās preču zīmes, ciktāl iesniegto elementu apjoms var ilustrēt to, ka apstrīdētā preču zīme ir būtiski izmantota kā preču zīme.

(skat. 43. un 46. punktu)

7.      Preču zīmes kā sabiedrības nosaukuma izmantošana var būt preču zīmes kā preču zīmes izmantošana. Tādējādi preses izvilkumi, kuros norādīta sabiedrība, var ilustrēt preču zīmes kā preču zīmes izmantošanu, lai norādītu piedāvāto vai minēto pakalpojumu izcelsmi, var tos nošķirt no konkurentu pakalpojumiem un attiecīgajā gadījumā var tos reklamēt.

(skat. 51. un 52. punktu)