Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 17. decembrī Infineon Technologies AG un Infineon Technologies Dresden GmbH & Co. KG iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021. gada 6. oktobra spriedumu apvienotajās lietās T-233/19 un T-234/19 Infineon Technologies Dresden GmbH & Co. KG un Infineon Technologies AG/Eiropas Komisija

(Lieta C-800/21 P)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Infineon Technologies AG un Infineon Technologies Dresden GmbH & Co. KG (pārstāvji: L. Assmann un M. Peiffer, advokāti)

Citas lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

pilnībā atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedumu apvienotajās lietās T-233/19 un T-234/19 (ECLI:EU:T:2021:647);

atcelt Komisijas Lēmumu (2018. gada 28. maijs) par “atbalsta shēmu SA.34045 (2013/c) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi par labu bāzes slodzes patērētājiem atbilstoši StromNEV 19. punktam”;

pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Šī tiesvedība ir saistīta ar atbrīvojumu no tīkla maksas, balstoties uz kuru apelācijas sūdzības iesniedzējām 2012. un 2013. gadā par elektroenerģijas patēriņu no kopējā tīkla nebija jāmaksā tīkla maksa saviem elektroenerģijas tīkla operatoriem (turpmāk tekstā - “atbrīvojums no tīkla maksas”).

Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā esot lēmusi, ka atbrīvojums no tīkla maksas esot ticis finansēts no valsts līdzekļiem un tādēļ tas esot atbalsts LESD 107. panta izpratnē (pārsūdzētā sprieduma 111. punkts). Turklāt Vispārējā tiesa principā neesot ņēmusi vērā atbalsta jēdzienu atbilstoši Tiesas judikatūrai.

Atbrīvojums no tīkla maksas esot finansēts ar piemaksu atbilstoši Vācijas Stromnetzentgeltverordnung [Rīkojuma par elektroenerģijas tīkla maksu] (StromNEV) 19. punkta 2. apakšpunktam. Šī piemaksa – pretēji tam, ko Vispārējā tiesa esot nolēmusi pārsūdzētā sprieduma 97. punktā – neesot obligāta nodeva Tiesas judikatūras izpratnē, kura varētu liecināt par līdzekļu piederību valstij LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas ar apelācijas sūdzību visupirms apstrīd Savienības tiesību piemērošanu un apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi izvērtējusi valsts tiesību aktus, pamatojoties uz Savienības atbalsta tiesību kritērijiem (pirmais pamats). Pareizi būtu uzskatīt, ka atbrīvojumi no tīkla maksas neesot tikuši piešķirti no valsts līdzekļiem LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

No Tiesas judikatūras izrietot, ka šajā izpratnē valsts līdzekļi pastāvot tikai tad, ja esot pietiekami cieša saikne ar valsts budžetu. Lietā aplūkotā piemaksa atbilstoši StromNEV 19. punkta 2. apakšpunktam tomēr nenorāda uz pietiekami ciešu saikni ar Vācijas valsts budžetu. Tādējādi minētā piemaksa ir privāti, nevis valsts līdzekļi, samaksa ar kuriem notiek tīklu operatoru un tīkla lietotāju vidū.

Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzējas pamato apelācijas sūdzību ar to, ka Vispārējā tiesa, neņemot vērā valsts tiesību saturu un tvērumu, esot sagrozījusi faktus (otrais pamats).

____________