Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 3. novembrī iesniedza Bundesfinanzgericht (Austrija) – XO/Finanzamt Waldviertel

(Lieta C-574/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: XO

Atbildētāja iestāde: Finanzamt Waldviertel

Prejudiciālie jautājumi

Pirmais jautājums, kas attiecas uz sekundāro tiesību aktu spēkā esamību:

Vai Regulas (EK) Nr. 883/2004 1 , kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 465/2012 2 , (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 883/2004” vai “Pamatregula”), 4. un 7. pants ir spēkā?

Otrais jautājums:

Vai Regulas 883/2004 7. pants, it īpaši tā virsraksts “Noteikumu par dzīvesvietu nepiemērošana”, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauta tādu vispārējo tiesību normu juridiski saistoša stāšanās spēkā, kas noteiktas Familienlastenausgleichsgesetz 1967 [1967. gada Likuma par ģimenes izdevumu kompensēšanu] (turpmāk tekstā – “FLAG”) 8.a pantā, Einkommensteuergesetz 1988 [1988. gada Likuma par ienākuma nodokli] (turpmāk tekstā – “EStG”) 33. panta 3. punkta 2. apakšpunktā un Familienbeihilfe–Kinderabsetzbetrag–EU–Anpassungsverordnung [Noteikumos par ģimenes pabalstu un nodokļa atvieglojumu par bērnu koriģēšanu ES] un kuros tiek reglamentēta ģimenes pabalstu indeksācija atbilstoši pirktspējas situācijai dzīvesvietas valstī, ciktāl ar to ir saistīta ģimenes pabalsta samazināšana attiecībā uz dažām dalībvalstīm?

Trešais jautājums:

Vai Regulas Nr. 883/2004 7. pantā reglamentētais naudas pabalstu samazināšanas aizliegums, it īpaši frāze “naudas pabalstus [..] nesamazina, nemaina, neatliek, neatceļ un nekonfiscē”, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar minēto tiesību normu netiek liegta tādu tiesību normu juridiski saistoša stāšanas spēkā, kas noteiktas FLAG 8.a pantā, EStG 33. panta 3. punkta 2. apakšpunktā, kuros tiek reglamentēta ģimenes pabalstu indeksācija atbilstoši pirktspējas situācijai dzīvesvietas valstī, ciktāl aplūkotie ģimenes pabalsti ir jāpalielina?

Ceturtais un piektais jautājums, kuri attiecas uz ziņojumu, kas bija likuma grozījumu pamatā:

Ceturtais jautājums:

Vai Regulas 883/2004 7. un 67. pants ir jāinterpretē un savstarpēji jānošķir tādējādi, ka 7. pants attiecas uz noteikumu par dzīvesvietu kā vispārējas un abstraktas tiesību normas pieņemšanas procesu, ko veic dalībvalsts parlaments, savukārt 67. pants konkrētajā gadījumā attiecas uz individuālas un konkrētas tiesību normas pieņemšanas procesu un ir tieši vērsts uz iestādi, kā tas sākotnēji izrietēja no Pamatregulas II sadaļas?

Piektais jautājums:

Vai Regulas Nr. 883/2004 67. pants un 68. panta 1. un 2. punkts un Regulas Nr. 987/2009 60. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie, tāpat kā pirms tam spēkā esošās tiesību normas – Regulas Nr. 1408/71 73. un 76. pants un Regulas Nr. 574/72 10. pants, ir jāpiemēro kopā un tādēļ tie ir jāsaprot vienīgi kontekstā un – ievērojot pārklāšanās novēršanas principu – to mērķis ir, lai persona nezaudē tiesības, kas tiek nodrošinātas ar Regulas 68. panta 1. un 2. punktā noteikto iesaistīto dalībvalstu iedalījumu un savstarpēju pakārtotību un skaidru norādi par attiecīgā gadījumā paredzētu tās kompetentās dalībvalsts piemaksu, kuras tiesību akti ir piemērojami pakārtoti, un tādējādi Regulas Nr. 883/2004 67. panta autonoma interpretācija, kā tas ir ziņojumā, nav pieļaujama?

Sestais jautājums:

Vai LESD 288. panta otrā daļā noteiktais regulu “vispārpiemērojamības” jēdziens un frāze “tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas” ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauta kompetento iestāžu arī to individuālo tiesību normu juridiski saistoša spēkā stāšanās, kuru pamatā ir indeksāciju reglamentējošas tiesību normas, un lēmums, par kuru iesniegta sūdzība, pamatlietā nav ieguvis formālu juridisku spēku (galīgu spēku)?

Septītais jautājums:

Vai ar FLAG 53. panta 1. punktu sākotnējā redakcijā, kurā grozījumi izdarīti ar Budgetbegleitgesetz vom 29.12.2000 [2000. gada 29. decembra Budžeta pavadlikums] (BGBl 1142/2000) un ar FLAG 53. panta 4. punktu sākotnējā redakcijā, kurā grozījumi izdarīti ar Bundesgesetz vom 4.12.2018, mit dem das Familienlastenausgleichsgesetz 1967, das Einkommensteuergesetz 1988 und das Entwicklungshelfergesetz geändert werden [2018. gada 4. decembra Federālo likumu, ar kuru grozīti 1967. gada Likums par ģimenes izdevumu kompensēšanu, 1988. gada Likums par ienākuma nodokli un Likums par attīstības palīdzības sniedzējiem] (BGBl I 83/2018) tiek pārkāpts aizliegums transponēt regulas LESD 288. panta otrās daļas izpratnē?

Astotais līdz divpadsmitais jautājums, kas jāizskata kopā:

Astotais jautājums:

Vai prasība par pielīdzināšanu valsts pilsoņiem saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 4. pantu, respektīvi, tās pamatā esošais LESD 45. panta 2. punktā noteiktais diskriminācijas aizliegums ir jāinterpretē tādējādi, ka tas tiek ievērots tikai tad, ja migrējošais darba ņēmējs tiek pielīdzināts valsts pilsonim, uz kuru attiecas iekšzemes situācija, un kuram tādējādi ģimenes pabalsts saskaņā ar FLAG 12. pantu, skatot to kopsakarā ar 2. un 8. pantu, tiek iepriekš paziņots un tiek pastāvīgi katru mēnesi izmaksāts avansā, vai arī prasība par pielīdzināšanu valsts pilsoņiem tiek ievērota tad, ja migrējošais darba ņēmējs tiek pielīdzināts valsts pilsonim, uz kuru tāpat kā uz viņu attiecas starpvalstu situācija saskaņā ar FLAG 4. pantu, taču, atšķirībā no iepriekš minētā, otrajā gadījumā ģimenes pabalstu saskaņā ar FLAG 4. panta 4. punktu par attiecīgo kalendāro gadu saņem tikai reizi gadā pēc attiecīgā kalendārā gada beigām?

Devītais jautājums:

Vai Regulas Nr. 883/2004 68. panta 2. punkta otrā teikumā paredzētā tiesību uz ģimenes pabalstiem, ko nosaka citi pretrunā esošie tiesību akti, atcelšana līdz pat summai, ko paredz primāri spēkā esošie tiesību akti, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļautas tādas dalībvalsts tiesību normas par pārklāšanās novēršanu kā FLAG 4. panta 1.–3. punkts, kurā Austrijai kā prioritāri kompetentajai dalībvalstij tādā sākotnējā situācijā, kāda ir šeit aplūkota, ir paredzētas tiesības samazināt ģimenes pabalstu par tiesībām līdz “līdzvērtīgam ārvalstu pabalstam” citā dalībvalstī, jo jau ar Savienības tiesību normu ir novērsta pārklāšanās un attiecīgi tiesību normām par pārklāšanās novēršanu FLAG 4. panta 1.–3. punktā īsti vairs nav nozīmes?

Desmitais jautājums:

Vai Regulas Nr. 883/2004 68. panta 2. punkta otrā teikumā paredzētā tiesību uz ģimenes pabalstiem, ko nosaka citi pretrunā esošie tiesību akti, atcelšana līdz pat summai, ko paredz primāri spēkā esošie tiesību akti, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij, kuras tiesību akti ir piemērojami pakārtoti, un kurai, pamatojoties uz Savienības tiesību aktos noteikto kārtību, ir jāievēro savos tiesību aktos paredzēto ģimenes pabalstu atcelšana, ir pienākums noraidīt migrējoša darba ņēmēja vai ģimenes locekļa, vai saskaņā ar citiem dalībvalsts tiesību aktiem tiesīgas personas pieteikumu un ģimenes pabalstu nepiešķirt līdz pat summai, ko paredz primāri spēkā esošie tiesību akti, pat tad, ja, izvērtējot tikai dalībvalsts kontekstā, iespējams, pamatojoties uz alternatīvu juridisko pamatu, apstiprinājums būtu pieļaujams?

Vienpadsmitais jautājums:

Ja atbilde uz desmito jautājumu ir apstiprinoša, rodas jautājums, vai dalībvalstij, kuras tiesību akti ir piemērojami pakārtoti, un kurai, pamatojoties uz Savienības tiesību aktos noteikto kārtību, ir jāievēro savos tiesību aktos paredzēto ģimenes pabalstu atcelšana, bet kurai nav jāmaksā starpības piemaksa par summu, par kuru ir pārsniegta šī pabalstu summa pārsnieguma neesamības dēļ, pieteikums būtu jānoraida, pamatojoties uz to, ka Regulas Nr. 88[3]/2004 68. panta 2. punkta otrajā teikumā paredzētā tiesību atcelšana ir pretrunā tiesību uz ģimenes pabalstu piešķiršanai?

Divpadsmitais jautājums:

Vai Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma Administratīvās komisijas veidlapa E411 tās 6. un 7. punktā, kas ir jāaizpilda tai dalībvalstij, kuras tiesību normas ir piemērojamas pakārtoti, tādā situācijā, kāda ir šeit aplūkota, vairs neatbilst tās dalībvalsts informācijas prasībām, kuras tiesību normas ir piemērojamas primāri, jo primāri kompetentajai dalībvalstij informācija no otras dalībvalsts ir nepieciešama desmitā un vienpadsmitā jautājuma izpratnē par to, ka tā īsteno Regulas Nr. 883/2004 68. panta 2. punkta otrajā teikumā paredzēto tiesību atcelšanu, kā rezultātā nav nepieciešams izskatīt dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas ietver arī atalgojuma sliekšņus?

Trīspadsmitais jautājums:

Vai [Tiesas] pastāvīgajā judikatūrā, pamatojoties uz LES 4. panta 3. punktā paredzēto lojālas sadarbības principu, noteiktais pienākums atcelt tiesību normas ir jāsaprot tādējādi, ka to, pamatojoties uz iesniedzējtiesas iesniegto lūgumu, varētu īstenot arī Verfassungsgerichtshof [Konstitucionālā tiesa]?

Četrpadsmitais jautājums:

Vai LESD 267. panta pirmās daļas b) apakšpunkts attiecībā uz jautājumu par sekundāro tiesību spēkā esamību, kas ir obligāts pat iesniedzējtiesai, kuras lēmumu var pārsūdzēt, un jautājumu par spēkā esamību saistīto iesniedzējtiesas pienākumu nodrošināt spēkā esošo Savienības tiesību aktu piemērošanu, izdodot lēmumu par pagaidu pasākumiem, ar kuru, pamatojoties uz Savienības tiesību aktu piemērošanas prioritāti, revīzijas sūdzība tika pieņemta, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļautas tādas dalībvalsts tiesību normas kā B–VG 133. panta 4. un 9. punkts, skatot to kopsakarā ar VwGG 25.a panta 1.–3. punktu, un VwGG 30.a panta 7. punkts, kuros ir paredzēts, ka pamatā esošā administratīvā procesa puses par administratīvās tiesas lēmumu valsts līmenī ar ārkārtas revīzijas sūdzību var vērsties Verwaltungsgerichtshof, kas nodrošina tiesību aizsardzību?

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp., un labojums – OV 2004, L 200, 1. lpp.)

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 465/2012 (2012. gada 22. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 (OV 2012, L 149, 4. lpp.)