Prasība, kas celta 2023. gada 18. septembrī – Eiropas Komisija/Igaunijas Republika
(Lieta C-577/23)
Tiesvedības valoda – igauņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Keidel un K. Toomus)
Atbildētāja: Igaunijas Republika
Prasījumi
Eiropas Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:
atzīt, ka, nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2019/1 1 prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot par tiem Komisijai, Igaunijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 34. pantā paredzētos pienākumus;
piespriest Igaunijas Republikai samaksāt Komisijai fiksētu maksājumu 600 EUR apmērā dienā no 2021. gada 5. februāra līdz brīdim, kad dalībvalsts izbeidz pārkāpumu vai, ja pārkāpums turpinās, – līdz sprieduma pasludināšanas dienai šajā lietā, bet vismaz 168 000 EUR apmērā;
gadījumā, ja [pirmajā ievilkumā] minētais dalībvalsts pieļautais pārkāpums turpinās līdz sprieduma pasludināšanas dienai šajā lietā, piespriest Igaunijas Republikai maksāt Komisijai kavējuma naudu 5220 EUR dienā no sprieduma pasludināšanas dienas šajā lietā līdz Direktīvā (ES) 2019/1 paredzēto pienākumu izpildes dienai;
piespriest Igaunijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvā (ES) 2019/1 ir paredzēti minimālie noteikumi, saskaņā ar kuriem valstu konkurences iestādēm ir jāsniedz neatkarības, resursu un tādu pilnvaru izpildīt un piemērot naudas sodus garantijas, kas plaši pielīdzināmas Komisijai Regulā (EK) Nr. 1/2003 1 paredzētajām pilnvarām un kas ir vajadzīgas, lai efektīvi piemērotu LESD 101. un 102. pantu tā, lai netiktu izkropļota konkurence iekšējā tirgū un lai patērētājiem un uzņēmējiem neradītu nelabvēlīgus apstākļus ar valsts tiesībām un pasākumiem, kas liedz valstu konkurences iestādēm efektīvi īstenot konkurences noteikumus. Direktīvas (ES) 2019/1 34. panta 1. punktā ir paredzēts, ka direktīva ir jātransponē valstu tiesībās līdz 2021. gada 4. februārim un ka dalībvalstīm par to tūlīt jāinformē Komisija.
Igaunijas Republika neesot izpildījusi šo pienākumu. Tādēļ Komisija 2021. gada 18. martā nosūtīja Igaunijas Republikai brīdinājuma vēstuli. Igaunijas Republika uz brīdinājuma vēstuli atbildēja rakstiski 2021. gada 15. jūnijā un 2021. gada 12. decembrī un paskaidroja, ka kavējums Direktīvas (ES) 2019/1 transponēšanā esot radies tādēļ, ka tam ir nepieciešama plaša esošo Igaunijas procesuālo tiesību reforma un sadarbības starp uzņēmumiem aizlieguma dekriminalizācija. 2022. gada 29. septembrī Komisija Igaunijas Republikai nosūtījusi argumentēto atzinumu, uz ko Igaunijas Republika atbildējusi ar 2022. gada 29. septembra vēstuli, kurā tā atzinusi, ka nav termiņā transponējusi Direktīvu (ES) 2019/1, un atkārtoja iepriekš minētos iemeslus kavējumam direktīvas transponēšanā, norādot uz nepieciešamību veikt būtisku Igaunijas procesuālo tiesību reformu.
Direktīva (ES) 2019/1 esot pieņemta parastā likumdošanas procedūrā, tādēļ uz to attiecoties LESD 260. panta 3. punkts. Igaunijas Republika neesot izpildījusi Direktīvas (ES) 2019/1/EK 34. pantā paredzēto pienākumu līdz 2021. gada 4. februārim pieņemt normatīvos un administratīvos aktus, lai izpildītu direktīvas prasības, un nav par to informējusi Komisiju. Tādēļ esot izpildīti LESD 260. panta 3. punkta piemērošanas nosacījumi
Tādējādi Komisija pieprasa piespriest Igaunijas Republikai samaksāt fiksētu maksājumu un kavējuma naudu saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu un norāda, ka šie sodi esot piemērojami saskaņā ar Komisijas paziņojumu par finanšu sankcijām pārkāpuma procedūrās 1 .
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1 (2018. gada 11. decembris) par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (OV 2019, L 11, 3. lpp.).
1 OV 2003, L 1, 1. lpp.
1 OV 2023, C 2, 1. lpp.