Prasība, kas celta 2013. gada 30. decembrī – Lico Leasing un Pequeños y Medianos Astilleros Sociedad de Reconversión/Komisija

(lieta T-719/13)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Lico Leasing, SA (Madride, Spānija) un Pequeños y Medianos Astilleros Sociedad de Reconversión, SA (Madride) (pārstāvji – M. Sánchez un M. Merola, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

konstatēt lēmuma spēka neesamību, jo tajā ir pieļautas kļūdas, uzskatot, ka SFLS [Spānijas finanšu līzinga sistēma] ir valsts atbalsta sistēma, kas rada priekšrocības Saimniecisko interešu konsorcijiem [Agrupaciones de Interés Económico – AIE] un to ieguldītājiem, un tādēļ, ka tajā ir pieļauti pārkāpumi, norādot pamatojumu,

pakārtoti, konstatēt rīkojuma par valsts atbalstu, kas piešķirts saistībā ar SFLS, atgūšanu spēkā neesamību, jo tas ir pretrunā Savienības tiesību sistēmas vispārējiem principiem,

pakārtoti, konstatēt rīkojuma par atgūšanu spēkā neesamību, ciktāl tas attiecas uz atgūstamā [ar iekšējo tirgu] nesaderīgā atbalsta apmēra aprēķināšanu, jo ar to Spānijai tiek liegts noteikt šī apmēra aprēķināšanas formulu atbilstoši valsts atbalsta atgūšanai piemērojamiem vispārējiem principiem, un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētais lēmums šajā lietā ir tāds pats kā lietā T-515/13 Spānija/Komisija (OV C 336, 29. lpp.).

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta un 296. panta pārkāpums.

Ar attiecīgo pasākumu tiek ievērots ar selektivitāti saistītais kritērijs: pirmkārt, lēmumā ir pieļauta kļūda, ciktāl tajā ir noteikta nozares selektivitāte, jo pasākums, kas ir lēmuma priekšmets, bija pieejams ieguldītājiem, kuri darbojās visās saimniecības nozarēs, un, otrkārt, lēmumā ir pieļauta kļūda, ciktāl tajā ir secināts, ka iepriekšējas atļaujas procedūra var padarīt pasākumu par selektīvu, neņemot vērā faktu, ka šo iepriekšējo atļauju attaisnoja attiecīgā pasākuma sarežģītība un katrā ziņā tā neattiecas uz iespējamo saņēmēju īpašībām;

ar attiecīgo pasākumu ir ievērots kritērijs saistībā ar konkurences izkropļošanu un tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšanu; lēmumā nav paskaidrots, kādēļ apgalvotais valsts atbalsts ietekmētu attiecīgos tirgus, un tajā tikai ir konstatēts šis fakts, to nepierādot;

tāpat šī atcelšanas pamata otrā daļa attiecas uz faktu, ka lēmumā ir pieļauta kļūda pamatojumā, ciktāl tajā nav izskaidrots, kādēļ apgalvoto saņēmēju gūtās priekšrocības ir uzskatāmas par valsts atbalstu, lai gan šie saņēmēji guva tikai daļu no kuģu īpašnieku priekšrocībām, kas, kā to atzina pati Komisija, nav valsts atbalsts.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 659/1000 14. panta pārkāpums.

Lēmuma 4., 5. un 6. pantā paredzētais rīkojums par atgūšanu ir jāatceļ, piemērojot šādus Savienības vispārējos tiesību principus:

tiesiskās paļāvības principu, īpaši tiktāl, ciktāl ar komisāres N. Kroes 2009. gadā nosūtīto vēstuli tirgus dalībniekiem radās tiesiskā paļāvība saistībā ar SFLS tiesiskumu;

pakārtoti, tiesiskās noteiktības principu, gadījumā, ja tiktu uzskatīts, ka rīkojums par atgūšanu nav pretrunā tiesiskās paļāvības principam, ciktāl atsevišķu apstākļu dēļ neskaidrības saistībā ar SFLS tiesiskumu, kas sākotnēji izrietēja no lēmuma Brittany Ferries lietā, ir tikai pieaugušas un nostiprinājušās visā SFLS spēkā esamības laikā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots vispārējo principu, kas piemērojami valsts atbalsta atgūšanai, pārkāpums.

Apstrīdētajā lēmumā nav ievēroti vispārējie principi, kas piemērojami valsts atbalsta atgūšanai, ciktāl ar to saņēmējiem varētu tikt pieprasīts atdot summu, kas ir lielāka par apgalvotā atbalsta, kuru tie faktiski ir saņēmuši, summu.