Apvienotās lietas T‑504/16 un T‑505/16

Jean‑Pierre Bodson u.c.

pret

Eiropas Investīciju banku

Civildienests – EIB personāls – Atalgojums – Pamatalgu skalas ikgadējā korekcija – Aprēķina metode – Ekonomiskā un finanšu krīze

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2017. gada 14. septembra spriedums

1.      Ierēdņu celta prasība – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Prasība, kas celta par vispārpiemērojamu aktu – Nepieņemamība

(Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pants)

2.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Atalgojums – Pamatalgu skalas ikgadējā korekcija – Administrācijas novērtējuma brīvība – Lēmuma pieņemšana konkrētā jomā – Sekas – Novērtējuma brīvības pašierobežošana

(Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 20. panta pirmā daļa un I pielikums; Eiropas Investīciju bankas reglamenta 31. pants)

3.      Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Apjoms – Spriedums, ar ko atceļ lēmumu par algu ikgadējo korekciju, kas izriet no pamatalgu skalas – Prasītājas prasība atlīdzināt ciesto morālo kaitējumu – Prasības priekšlaicīgums

(LESD 266. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 35.–37. punktu)

2.      Uz attiecībām starp Eiropas Investīciju banku un tās darbiniekiem, pat ja tām ir līgumiska izcelsme, galvenokārt attiecas normatīvais regulējums. Proti, saskaņā ar Bankas reglamenta 31. pantu, kā arī tās Personāla reglamenta 20. panta pirmo daļu Bankai ir novērtējuma brīvība vienpusēji noteikt un grozīt sava personāla atalgojuma elementus un līdz ar to noteikt un atjaunināt šā personāla pamatalgu skalu.

Tomēr šīs novērtējuma brīvības ietvaros Banka iepriekš var nolemt uz noteiktu laikposmu noteikt kritērijus, kas attiecas, pirmkārt, uz tās darbinieku pamatalgu noteikšanu un, otrkārt, uz šo pamatalgu skalas regulāru atjaunināšanu, tādējādi uzliekot sev pienākumu šajā laikposmā ievērot minētos kritērijus šīs skalas ikgadējās koriģēšanas laikā.

Šajā sakarā, ja Banka pieņem neatkarīgu lēmumu par pamatalgu skalas ikgadējās korekcijas metodi, kura mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru un tādējādi ierobežot tās novērtējuma brīvību, tā uz šī lēmuma spēkā esamības laiku tā uzņemas pienākumu īstenot savu novērtējuma brīvību, kas izriet no personāla reglamenta, ievērojot pieņemto metodi. Līdz ar to, ikgadēji koriģējot sava personāla pamatalgu skalu, Banka nevar atsaukties uz novērtējuma brīvību, kas pārsniedz ar šo metodi noteiktos kritērijus.

(skat. 46.–49., 53. un 60. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 76. punktu)