Language of document :

Prasība, kas celta 2008. gada 23. jūnijā - Konsum Nord/Komisija

(lieta T-244/08)

Tiesvedības valoda - zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Konsum Nord ekonomisk förening, Ūmeo [Umeå] (Zviedrija) (pārstāvis - U. Öberg, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

pilnībā atcelt Komisijas 2008. gada 30. janvāra Lēmumu K(2008) 311 (galīgā red.) par valsts atbalstu, ko Zviedrija piešķīrusi Konsum Jämtland ekonomisk förening;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

2008. gada 30. janvāra Lēmumā par valsts atbalstu C 35/2006 (ex NN 37/2006), ko Zviedrija piešķīrusi Konsum Jämtland [ekonomisk förening], kura ar prasītāju apvienojusies 2006. gadā, Komisija konstatēja, ka Ores [Åre] pašvaldības veiktā neapbūvētā zemesgabala daļu pārdošana par 2 miljoniem Zviedrijas kronu un nevis 6,6 miljoniem Zviedrijas kronu, ko piedāvāja Konsum Jämtland konkurente Lidl, bija ar EKL 87. pantu nesaderīgs valsts atbalsts.

Savu prasījumu prasītāja pamato ar apgalvojumu, ka, strīdīgo pārdošanu juridiski klasificēdama kā valsts atbalstu, Komisija esot veikusi virkni kļūdainu vērtējumu, jo:

Komisija kļūdaini konstatējusi, ka pārdošana nebija veikta atbilstoši tirgus vērtībai un tādējādi radījusi ekonomiskas priekšrocības [saimniecisku labumu] Konsum Jämtland;

Komisija nav ņēmusi vērā, ka pārdošana bija daļa no dažādu līdzēju starpā noslēgtu Ores detālplānojuma īstenošanai paredzētu darījumu kopuma;

Komisija kļūdaini pieņēmusi, ka konkurenta Lidl piedāvājums nebija pakārtots virknei nosacījumu un bija saistošs un ticams; un

Komisija nepareizi piemērojusi principu par privātu ieguldītāju tirgus ekonomikā.

Turklāt prasītāja apgalvo, ka Komisija neesot nedz ievērojusi Paziņojumā par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas 1, pašas noteiktās vadlīnijas, nedz, neizvērtēdama visus faktiskos apstākļus, izpildījusi savu izmeklēšanas pienākumu.

Nobeigumā prasītāja norāda, ka apgalvotais valsts atbalsts nekropļo konkurenci un neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

____________

1 - OV C 209, 3. lpp.