Lieta T‑614/13

Romonta GmbH

pret

Eiropas Komisiju

Vide – Direktīva 2003/87/EK – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu sadalei no 2013. gada – Lēmums 2011/278/ES – Valsts īstenošanas pasākumi, ko ir piedāvājusi Vācija – Klauzula, kas attiecas uz gadījumiem, kuri ir saistīti ar pārmērīgu slogu – Brīvība izvēlēties profesiju un uzņēmējdarbības brīvība – Īpašumtiesības – Samērīgums

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2014. gada 26. septembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tieša ietekme – Dalībvalstīm adresēts Komisijas lēmums, kas attiecas uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu bezmaksas sadali – Visu to koeficientu galīga noteikšana, kas ir jāņem vērā saistībā ar valsts īstenošanas pasākumiem – Pilnībā automātiska ieviešana – Dalībvalstu rīcības brīvība – Neesamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 11. pants; Komisijas Lēmums 2013/448)

2.      Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Pagaidu noteikumi bezmaksas emisiju kvotu sadalei – Saskaņoto piešķiršanas noteikumu izsmeļošais raksturs – Komisijas rīcības brīvība – Neesamība – Komisijas lēmums, ar kuru atsaka kvotu piešķiršanu, pamatojoties uz klauzulu, kas attiecas uz gadījumiem, kuri ir saistīti ar pārmērīgu slogu – Samērīguma principa un pamattiesību pārkāpums – Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 10.a un 11. pants; Komisijas Lēmuma 2011/278 10. pants un 15. panta 3. punkts un Komisijas Lēmums 2013/448)

3.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Nepārvarama vara – Jēdziens – Neparasti un neparedzami apstākļi, kurus persona, kas uz tiem atsaucas, nevar kontrolēt un kuru sekas, lai gan ir ievērota pienācīga rūpība, nav novēršamas – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas piemērošana uzņēmumam – Risks kļūt maksātnespējīgam – Nepārvaramas varas neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87; Komisijas Lēmums 2013/448)

4.      Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Pagaidu noteikumi bezmaksas emisiju kvotu sadalei – Klauzulas, kas attiecas uz gadījumiem, kuri ir saistīti ar pārmērīgu slogu, neesamība – Pamattiesību pārkāpums – Neesamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15.–17. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 10.a un 11. pants; Komisijas Lēmums 2011/278)

5.      Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Pagaidu noteikumi bezmaksas emisiju kvotu sadalei – Klauzulas, kas attiecas uz gadījumiem, kuri ir saistīti ar pārmērīgu slogu, neesamība – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 10.a un 11. pants; Komisijas Lēmums 2011/278)

6.      Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Pagaidu noteikumi bezmaksas emisiju kvotu sadalei – Saskaņoto piešķiršanas noteikumu izsmeļošais raksturs – Piešķiršana, pamatojoties uz valsts noteikumu, kas pārsniedz saskaņotos noteikumus – Nesaderība – Komisijas lēmums, ar kuru atsaka kvotu piešķiršanu, pamatojoties uz klauzulu, kas attiecas uz gadījumiem, kuri ir saistīti ar pārmērīgu slogu – Subsidiaritātes principa pārkāpums – Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 10.a un 11. pants; Komisijas Lēmums 2011/278)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 29.–37. punktu)

2.      Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros bezmaksas kvotu piešķiršanai ir piemērojami izsmeļoši noteikumi, kas ir noteikti Lēmumā 2011/278, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Direktīvā 2003/87.

Tādējādi Komisijas lēmums atteikt vai neatteikt bezmaksas kvotu piešķiršanu kādai iekārtai ir atkarīgs tikai no tā, vai kvotas, ko attiecīgā dalībvalsts ir piešķīrusi iekārtai, ir aprēķinātas saskaņā ar šiem noteikumiem. Komisijai šajā ziņā nav rīcības brīvības un tādējādi tā nevar atļaut bezmaksas emisiju kvotu piešķiršanu, pamatojoties uz klauzulu, kas attiecas uz gadījumiem, kuri ir saistīti ar pārmērīgu slogu. Tādējādi, atsakot kvotu piešķiršanu šādā gadījumā, Komisija nav pārkāpusi samērīguma principu vai attiecīgās iekārtas operatora pamattiesības.

(sal. ar 44., 46. un 47. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 48. un 49. punktu)

4.      Lēmums 2011/278, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Direktīvā 2003/87, neļauj piešķirt bezmaksas kvotas, pamatojoties uz klauzulu, kas attiecas uz gadījumiem, kuri ir saistīti ar pārmērīgu slogu. Šādas klauzulas neesamība apdraud brīvību izvēlēties profesiju un uzņēmējdarbības brīvību, kā arī uzņēmumu, kurus ir skāris šāds slogs, īpašumtiesības, kas ir paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15.–17. pantā.

Tomēr šo pamattiesību ierobežojumi neietekmē to būtību. Turklāt ar Lēmumu 2011/278 izveidotā sistēma faktiski atbilst vispārējo interešu mērķim aizsargāt vidi, un tajā ir ņemta vērā emisiju samazināšana tādā mērā, kā no zinātnes viedokļa ir vajadzīgs, lai novērstu bīstamas klimata pārmaiņas. Tādējādi, ciktāl tāpēc, ka nav klauzulas, kas attiecas uz gadījumiem, kuri ir saistīti ar pārmērīgu slogu, šis lēmums nav acīmredzami neatbilstošs, ņemot vērā sasniedzamos mērķus, pamattiesību apdraudējums neveido šo tiesību pārkāpumu.

(sal. ar 58., 59., 61., 67. un 73. punktu)

5.      Lēmums 2011/278, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Direktīvā 2003/87, ciktāl tas neļauj piešķirt bezmaksas kvotas, pamatojoties uz klauzulu, kas attiecas uz gadījumiem, kuri ir saistīti ar pārmērīgu slogu, nav acīmredzami nesamērīgs šī vārda tiešā nozīmē. Šajā ziņā, tā kā nav apstākļa, kas ļautu uzskatīt, ka papildus riskam tirgus ekonomikā to iekārtu operatoru, uz kurām attiecas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, esamību parasti apdraud Lēmumā 2011/278 paredzēto kvotu piešķiršanas noteikumu piemērošana, tas, ka šajā lēmumā nav paredzēta klauzula, lai novērstu situācijas, kurās uzņēmuma pastāvēšana ir apdraudēta ekonomisku un finansiālu grūtību dēļ, ko rada tā individuāla pārvaldība, neļauj secināt, ka tas ir acīmredzami nesamērīgs šī vārda tiešā nozīmē.

Faktiski šādas klauzulas ieviešana ir grūti saskaņojama ar principu “piesārņotājs maksā”, kas vides jomā ir paredzēts LESD 191. panta 2. punktā. Turklāt pat šādas klauzulas neesamības gadījumā Savienības likumdevēja ieviestā pārejas sistēma atsevišķos gadījumos var novērst ekonomiskās grūtības iekārtām, kas pieder nozarei, kurā pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks. Savukārt Komisijai nav pienākuma katram atsevišķam uzņēmumam garantēt minimālo ražošanas apjomu atkarībā no tā rentabilitātes un attīstības kritērijiem.

Turklāt galīgais ieguvums videi ir atkarīgs no rūpības, ar kādu tiek noteikts piešķirto kvotu kopapjoms, kas ir kopējā ar kvotu tirdzniecības sistēmu atļautā emisiju robeža. Ja pastāvētu klauzula, kas attiecas uz gadījumiem, kuri ir saistīti ar pārmērīgu slogu, operatori būtu mazāk ieinteresēti samazināt savas emisijas, izmantojot ekonomiskus vai tehniskus pielāgošanas pasākumus.

(sal. ar 79., 81., 83., 89. un 91.–93. punktu)

6.      Lēmumā 2011/278, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Direktīvā 2003/87, izsmeļoši ir paredzēti noteikumi par bezmaksas kvotu piešķiršanu. Šāda pilnīga saskaņošana visā Savienībā nozīmē, ka šie noteikumi noteikti izslēdz jebkādu bezmaksas kvotu piešķiršanu saskaņā ar valsts noteikumiem.

Tā kā šiem vispārējiem noteikumiem ir raksturīgi, ka tie dažas iekārtas ietekmē būtiskāk nekā citas iekārtas, šie noteikumi attiecas uz visiem gadījumiem un arī uz netipiskiem gadījumiem. Atkāpi no Savienības saskaņotajiem noteikumiem dalībvalsts nevar noteikt vienpusēji.

Tā kā saskaņotie noteikumi ir ekskluzīvā Savienības kompetencē, uz subsidiaritātes principu nevar atsaukties saistībā ar Komisijas lēmumu, ar kuru tā ir atteikusies piešķirt kvotas, pamatojoties uz valsts noteikumu, kas attiecas uz gadījumiem, kuri ir saistīti ar pārmērīgu slogu.

(sal. ar 101. un 103.–105. punktu)