Lieta T‑208/13
Portugal Telecom SGPS, SA
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Portugāles un Spānijas telekomunikāciju tirgi – Klauzula par konkurences aizliegumu Ibērijas tirgū, kas ietverta nolīgumā par to, ka Telefónica iegādāsies Portugal Telecom piederošās Brazīlijas mobilās telefonijas operatora Vivo kapitāldaļas – Juridiska atruna “ciktāl to pieļauj tiesību akti” – Pienākums norādīt pamatojumu – Pārkāpums mērķa dēļ – Aksesuārs ierobežojums – Potenciālā konkurence – Pārkāpums seku dēļ – Naudas soda apmēra aprēķināšana – Pieteikums par liecinieku nopratināšanu
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2016. gada 28. jūnija spriedums
1. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Tiesību pamati, kas nav izklāstīti prasības pieteikumā – Neprecīzu apsvērumu izklāsts, kas liek atbildētājai iestādei un Savienības tiesai izmantot minējumus un dedukciju – Nepieņemamība
(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkts)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Jēdziens – Lēmuma kopsavilkumam paredzētajā daļā ietvertie prasības pieteikuma tiesību akta atcelšanai elementi – Iekļaušana – Nosacījums – Apstrīdētajā lēmumā izdarīto konstatējumu spēkā esamības skaidra un nepārprotama apstrīdēšana
(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkts)
3. Tiesvedība – Spriedumu pamatojums – Apjoms – Vispārējās tiesas izmantots netiešs pamatojums – Pieļaujamība – Nosacījumi
4. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamatojuma neesamība vai tā nepietiekamība – Pamats, kurš atšķiras no pamata par tiesiskumu pēc būtības
(LESD 263. un 296. pants)
5. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms
(LESD 263. un 296. pants)
6. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Aizliegtas vienošanās saturs un mērķis, kā arī ekonomiskais un tiesiskais konteksts, kādā tā tiek izvērsta – Pārkāpumu mērķa un seku dēļ savstarpēja nošķiršana – Nolīguma dalībnieku nodoms ierobežot konkurenci – Neobligāts kritērijs – Pārkāpums mērķa dēļ – Pietiekama kaitīguma pakāpe – Vērtējuma kritēriji
(LESD 101. panta 1. punkts)
7. Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Atbrīvojums – Par aksesuāru ierobežojumu kvalificēta klauzula – Aksesuāra ierobežojuma jēdziens – Apjoms – Ierobežojums, kas ir tieši saistīts un nepieciešams galvenā darījuma īstenošanai – Objektīvs un samērīgs raksturs – Sarežģīts ekonomisks vērtējums – Pārbaude tiesā – Robežas – Kvalificēšanas sekas
(LESD 101. panta 1. un 3. punkts)
8. Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Pārkāpuma pierādīšana – Dažādu pierādījumu pierādījuma vērtības izvērtēšana – Kritēriji – Uzņēmumu, kas piedalījusies pārkāpumā, paziņojumi
(LESD 101. pants)
9. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Pienākums noteikt konkrēto tirgu – Neesamība gadījumā, ja nolīguma priekšmets ir tirgu sadale
(LESD 101. pants)
10. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Uzņēmuma kvalificēšana par potenciālu konkurentu – Kritēriji
(LESD 101. panta 1. punkts)
11. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Saistoša vai izsmeļoša kritēriju saraksta neesamība – Komisijai rezervētā novērtējuma brīvība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
12. Iestāžu akti – Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai par konkurences tiesību normu pārkāpumiem – Juridiskā būtība – Indikatīva uzvedības norma, kas nozīmē Komisijas rīcības brīvības pašierobežošanu – Pienākums ievērot vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)
13. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Apjoms
(LESD 261. pants; Padomes Regulas Nr. 17 17. pants un Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)
14. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums, ar ko uzliek naudas sodu – Tādu vērtējuma elementu norādīšana, kas ļāvuši Komisijai izvērtēt pārkāpuma smagumu un ilgumu – Pietiekama norādīšana
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojumi 2006/C 210/02 un 2006/C 298/11)
15. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Attiecīgā uzņēmuma kopējais apgrozījums – To preču apgrozījums, attiecībā uz kurām ir izdarīts pārkāpums – Attiecīga ņemšana vērā – Robežas – Tiešā vai netiešā saistībā ar pārkāpumu veikto pārdevumu vērtības noteikšana – Kritēriji
(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 6. un 13. punkts)
16. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Konkurences tiesību jomā pieņemto Komisijas lēmumu pārbaude tiesā – Gan faktisko, gan tiesisko apstākļu izvērtēšana, īstenojot tiesiskuma pārbaudi un atbilstoši neierobežotajai kompetencei veicamo pārbaudi – Pārkāpums – Neesamība
(LESD 263. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)
17. Tiesvedība – Pierādījumu savākšanas pasākumi – Liecinieku nopratināšana – Vispārējās tiesas novērtējuma brīvība – Tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu principa ietekme
(Vispārējās tiesas Reglamenta 91. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 68.–70. un 270. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 71. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 75. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 78. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 78. un 220. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 86.–91., 173., 174., 178., 190. un 191. punktu)
7. Ja konkrētam darījumam vai darbībai to neitralitātes vai pozitīvas ietekmes uz konkurenci dēļ netiek piemērots LESD 101. panta 1. punktā paredzētais aizlieguma princips, minētais aizlieguma princips tāpat nav piemērojams viena vai vairāku šī darījuma vai darbības dalībnieku komerciālas autonomijas ierobežojumam, ja šis ierobežojums ir objektīvi nepieciešams minētā darījuma vai darbības īstenošanai un ir samērīgs ar šī darījuma vai darbības mērķiem.
Proti, ja šādu ierobežojumu nevar nodalīt no galvenā darījuma vai darbības, neapdraudot to pastāvēšanu un mērķus, šī ierobežojuma saderība ar LESD 101. pantu ir jāizvērtē kopumā ar galvenā darījuma vai darbības, saistībā ar kuru ierobežojums ir uzskatāms par aksesuāru, saderību, neraugoties uz to, ka, aplūkojot izolēti, varētu šķist, ka šādam ierobežojumam pirmšķietami ir piemērojams LESD 101. panta 1. punktā paredzētais aizlieguma princips. Līdz ar to konkurences tiesībās aksesuāra ierobežojuma jēdziens aptver visus ierobežojumus, kas ir tieši saistīti ar galvenā darījuma īstenošanu un ir nepieciešami šai īstenošanai.
Ar ierobežojumu, kas ir tieši saistīts ar galvenā darījuma īstenošanu, ir jāsaprot ikviens ierobežojums, kas nozīmīguma ziņā ir pakļauts šī darījuma īstenošanai un kuram ir acīmredzama saistība ar to.
Nosacījums par ierobežojuma nepieciešamo raksturu prasa divkāršu pārbaudi. Proti, no vienas puses, ir jāpārbauda, vai ierobežojums ir objektīvi nepieciešams galvenā darījuma īstenošanai, un, no otras puses, ir jāpārbauda, vai tas ir ar to samērīgs. Pārbaude, lai noteiktu, vai ierobežojums ir objektīvi nepieciešams galvenajam darījumam, var būt tikai relatīvi abstrakta. Nav jāanalizē, vai, ņemot vērā konkurences stāvokli attiecīgajā tirgū, ierobežojums ir nepieciešams galvenā darījuma komerciālajiem panākumiem, bet gan jānosaka, vai, ņemot vērā galvenā darījuma konkrēto kontekstu, ierobežojums ir nepieciešams šī darījuma īstenošanai. Ja bez šī ierobežojuma galvenais darījums izrādās grūti īstenojams vai pat nav īstenojams, tad ierobežojumu var uzskatīt par objektīvi nepieciešamu tā īstenošanai.
Ja ierobežojums ir objektīvi nepieciešams galvenā darījuma īstenošanai, vēl ir jāpārbauda, vai tā ilgums un materiālā un teritoriālā piemērošanas joma nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minētā darījuma īstenošanai. Šādas pārsniegšanas gadījumā darījums ir jāpakļauj atsevišķai analīzei saistībā ar LESD 101. panta 3. punktu.
Turklāt, tā kā, lai novērtētu darījuma aksesuāru raksturu, Komisijai ir jāveic komplekss ekonomisks vērtējums, tiesas kontrole pār šo vērtējumu aprobežojas ar pārbaudi par to, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi, vai ir pietiekams pamatojums, vai fakti ir atspoguļoti pareizi un vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pilnvaru ļaunprātīga izmantošana.
Visbeidzot, ja tiek pierādīts, ka ierobežojums ir tieši saistīts un nepieciešams galvenā darījuma īstenošanai, šī ierobežojuma saderīgums ar konkurences noteikumiem ir jāizskata kopā ar galvenā darījuma saderīgumu. Tad, ja uz galveno darījumu neattiecas LESD 101. panta 1. punktā paredzētais aizliegums, tas pats attiecas uz ierobežojumiem, kas ir tieši saistīti ar šo darījumu un ir nepieciešami tam. Savukārt, ja galvenais darījums ir ierobežojums minētās tiesību normas izpratnē, bet uz to attiecas atbrīvojums atbilstoši LESD 101. panta 3. punktam, tad šis atbrīvojums attiecas arī uz minētajiem aksesuārajiem ierobežojumiem.
(sal. ar 97.–101. un 104.–107. punktu)
8. Savienības konkurences tiesībās, lai arī tieša izklāstīto apstākļu liecinieka liecība principā ir jākvalificē kā pierādījums ar paaugstinātu pierādījuma vērtību, tāpat ir jāņem vērā apstāklis, ka paziņojumu ir sagatavojusi persona, kas varētu būt tieši ieinteresēta lietā un kura nevar tikt atzīta par personu, kas nav atkarīga no prasītāja. Proti, saistībā ar pierādījuma vērtību, kas būtu jānosaka dažādiem pierādījumiem, vienīgais atbilstošais kritērijs, lai izvērtētu brīvprātīgi iesniegtos pierādījumus, ir to ticamība. Atbilstoši pierādījumu jomā vispārīgi piemērojamiem noteikumiem dokumenta ticamība un tātad pierādījuma vērtība ir atkarīgas no tā izcelsmes, tā izstrādāšanas apstākļiem, tā adresāta un tā satura saprātīgā un ticamā rakstura.
(sal. ar 149. un 150. punktu)
9. Savienības konkurences tiesību normu piemērošanas kontekstā Komisijai ne vienmēr precīzi ir jādefinē konkrētais tirgus vai tirgi. Proti, konkrētā tirgus definīcijai ir atšķirīga nozīmē atkarībā no tā, vai runa ir par LESD 101. vai 102. panta piemērošanu. Tādējādi attiecībā uz LESD 101. panta 1. punktu konkrētā tirgus iepriekšēja definēšana nav nepieciešama, ja strīdīgajam nolīgumam pašam par sevi ir pret konkurenci vērsts mērķis, t.i., ja Komisija ir spējusi pareizi, bez tirgus iepriekšējas noteikšanas secināt, ka attiecīgais nolīgums izkropļo konkurenci un var būtiski iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Ja pats nolīguma mērķis ir ierobežot konkurenci, sadalot tirgus, konkrētie tirgi nav precīzi jādefinē, ja faktiskā vai potenciālā konkurence noteikti ir bijusi ierobežota.
(sal. ar 175. un 176. punktu)
10. Konkurences aizlieguma nolīguma noslēgšanas fakts nozīmē, ka puses ir atzinušas, ka tās ir vismaz potenciālas konkurentes attiecībā uz noteiktiem pakalpojumiem. Saistībā ar tādu liberalizētu tirgu kā telekomunikāciju tirgus Komisijai nav jāveic konkrētā tirgus struktūras analīze un nav jāizskata jautājums par to, vai ienākšana šajā tirgū veido ekonomiski perspektīvu stratēģiju katrai no pusēm, bet tai ir jāpārbauda, vai nepastāv nepārvarami šķēršļi ienākšanai tirgū, kas izslēgtu jebkādu potenciālo konkurenci.
Lai gan uzņēmuma nodomam ienākt tirgū varētu būt nozīme, lai noteiktu, vai tas var tikt uzskatīts par potenciālu konkurentu šajā tirgū, tomēr būtiskais faktors, ar kuru ir jāpamato šī kvalifikācija, ir tas, vai tam ir spēja ienākt šajā tirgū.
(sal. ar 180., 181. un 186. punktu)
11. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 195. un 196. punktu)
12. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 197.–200. punktu)
13. Runājot par to naudas sodu apmēra noteikšanu, kas uzlikti par konkurences tiesību normu pārkāpumu, neierobežota kompetence pilnvaro tiesu papildus vienkāršai sankcijas tiesiskuma pārbaudei aizstāt Komisijas vērtējumu ar savu vērtējumu un līdz ar to atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai noteikto kavējuma naudu.
Tomēr neierobežotas kompetences īstenošana nav pielīdzināma kontrolei pēc savas ierosmes un tiesvedība Savienības tiesās ir balstīta uz sacīkstes principu. Izņemot absolūtus pamatus, kas tiesai ir jāizvirza pēc savas ierosmes, piemēram, apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamību, prasītājs ir tas, kuram ir jāizvirza pamati pret šo lēmumu un jāiesniedz pierādījumi šo pamatu atbalstam. Šī procesuālā prasība nav pretrunā normai, saskaņā ar kuru konkurences normu pārkāpuma gadījumā Komisija ir tā, kurai ir jāpierāda tās konstatētie pārkāpumi un jānorāda pierādījumi, kas juridiski pietiekami liecina par pārkāpumu veidojošo faktu esamību. Prasītājam, vēršoties tiesā, tiek prasīts identificēt apstrīdētā lēmuma strīdīgos elementus, izteikt šajā sakarā iebildumus un iesniegt pierādījumus, kas var tikt uzskatīti par nopietnām norādēm uz to, ka tā iebildumi ir pamatoti.
(sal. ar 205., 206. un 272.–274. punktu)
14. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 220.–222. punktu)
15. Attiecībā uz to naudas sodu apmēra noteikšanu, kas uzlikti par konkurences tiesību normu pārkāpumu, Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 13. punkta mērķis ir uzņēmumam uzliktā naudas soda apmēra aprēķinā kā sākumpunktu izmantot summu, kas atspoguļo pārkāpuma ekonomisko nozīmīgumu un šī uzņēmuma īpatsvaru pārkāpumā. Līdz ar to minēto pamatnostādņu 13. punktā paredzētais pārdevumu vērtības jēdziens ietver pārdevumus, kas veikti Eiropas Ekonomikas zonā tirgū, uz kuru attiecas pārkāpums, un nav jānosaka, vai šos pārdevumus faktiski ir ietekmējis šis pārkāpums, jo apgrozījuma daļa, ko veido pārkāpumā iesaistīto preču pārdevumi, ir labākais rādītājs, kas var atspoguļot šī pārkāpuma ekonomisko nozīmīgumu.
Lai arī ir taisnība, ka, ja minētajā punktā paredzētais pārdevumu vērtības jēdziens būtu uzskatāms par tādu, kurš attiecas vienīgi uz apgrozījumu, kas izriet tikai no pārdevumiem, par kuriem ir konstatēts, ka tos ir reāli ietekmējusi pārmestā aizliegtā vienošanās, tas apdraudētu ar šo tiesību normu sasniedzamo mērķi, tomēr šis jēdziens nevar tikt paplašināts tādējādi, lai tas ietvertu attiecīgā uzņēmuma pārdevumus, kas tieši vai netieši neietilpst šīs aizliegtās vienošanās robežās.
Šajā kontekstā no Komisijas nevar tikt prasīts, lai, pastāvot ierobežojumam mērķa dēļ, tā pēc savas ierosmes veiktu analīzi par potenciālu konkurenci visos pārkāpuma piemērošanas jomā ietilpstošajos tirgos un attiecībā uz visiem tajā ietilpstošajiem pakalpojumiem, jo tad – caur naudas soda aprēķināšanā vērā ņemamās pārdevumu vērtības noteikšanu – tiktu ieviests pienākums analizēt potenciālu konkurenci, kaut arī šāda analīze netiek prasīta konkurences ierobežojuma mērķa dēļ gadījumā.
Taču, ja Komisijai ir likts noteikt pārdevumus, kas tieši vai netieši ir saistīti ar pārkāpumu, tas nenozīmē, ka Komisijai naudas soda apmēra noteikšanā būtu uzlikts pienākums, kas tai nav jāpilda LESD 101. panta piemērošanas mērķiem attiecībā uz pārkāpumu ar pret konkurenci vērstu mērķi. Proti, šāds risinājums nozīmē tikai to, ka ir jānosaka sekas, kas izriet no apstākļa, ka pārdevumu vērtībai ir jābūt tieši vai netieši saistītai ar pārkāpumu Pamatnostādņu 13. punkta izpratnē un ka tā nevar ietvert pārdevumus, kas tieši vai netieši neiekļaujas sodītā pārkāpuma robežās. Tātad no brīža, kad Komisija naudas soda apmēra noteikšanas nolūkā ir izvēlējusies pamatoties uz pārdevumu vērtību, kas tieši vai netieši ir saistīta ar pārkāpumu, tai precīzi ir jānosaka šī vērtība.
(sal. ar 237.–241. punktu)
16. Pēc savas ierosmes neveicot visu apstrīdētā lēmuma pārbaudi, netiek pārkāpts efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips. Šī principa ievērošanai nav nepieciešams, lai Vispārējā tiesa pēc savas ierosmes no jauna uzsāktu lietas materiālu pilnīgu izpēti.
Proti, lai īstenotu Līgumos paredzēto pārbaudi attiecībā uz konkurences jomā Komisijas pieņemtajiem lēmumiem, Savienības tiesai ir jāveic gan tiesisko, gan faktisko apstākļu pārbaude un jābūt tiesīgai izvērtēt pierādījumus, atcelt apstrīdēto lēmumu un grozīt naudas sodu apmēru. Tāpēc nav secināms, ka LESD 263. pantā paredzētā tiesiskuma kontrole, ko papildina Regulas Nr. 1/2003 31. pantā paredzētā neierobežotā kompetence attiecībā uz naudas soda apmēru, būtu pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā paredzētā principa par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā prasībām.
Ja nav sniegti argumenti un pierādījumi, lai atbalstītu iespējamo prasības pamatu par samērīguma principa pārkāpumu, Vispārējai tiesai pēc savas ierosmes, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, nav jāizvērtē jautājums, vai Komisija, nosakot naudas soda apmēru, ir ievērojusi minēto principu.
(sal. ar 245. un 275.–277. punktu)
17. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 280.–286. punktu)