Lieta T‑250/08
Edward William Batchelor
pret
Eiropas Komisiju
Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Dokumenti, ar kuriem notikusi apmaiņa, izvērtējot veikto pasākumu saistībā ar televīzijas apraides darbībām atbilstību Kopienu tiesībām – Piekļuves atteikums – Izņēmums saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību – Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību
Sprieduma kopsavilkums
1. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Dalībvalsts izdoti dokumenti – Dalībvalsts tiesības lūgt iestādi nepubliskot dokumentus – Procesuālās sekas
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–5. punkts)
2. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Dalībvalsts izdoti dokumenti – Dalībvalsts tiesības lūgt iestādi nepubliskot dokumentus – Savienības tiesas kompetence
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. un 5. punkts)
3. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkts)
4. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Iestādes pienākums veikt dokumentu konkrētu un individuālu pārbaudi – Piemērojamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)
5. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Dalībvalsts izdoti dokumenti – Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība
(EKL 10. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta otrais ievilkums un 5. punkts)
6. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība – Piemērojamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums; Padomes Direktīvas 89/552 3.a pants)
1. Iestādes, kurai ir iesniegts pieteikums par piekļuvi dokumentiem, kurus ir izdevušas dalībvalsts iestādes un kurš ir iesniegts atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem noteikumiem, pienākuma sniegt pamatojumu apmērs ir atkarīgs no juridisko seku saistībā ar dalībvalsts atteikumu dokumenta izplatīšanai atbilstoši minētās regulas 4. panta 5. punktam noteikšanas.
Šajā saistībā tāda interpretācija, saskaņā ar kuru ar šo tiesību normu dalībvalstij esot piešķirtas vispārīgas un beznosacījuma veto tiesības diskrecionāri un, nenorādot sava lēmuma pamatojumu, iebilst pret jebkāda Kopienu iestādes rīcībā esoša dokumenta publiskošanu tikai tādēļ, ka minēto dokumentu ir izdevusi šī dalībvalsts, neatbilst mērķim uzlabot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesa pārskatāmību.
Tādējādi attiecīgajai dalībvalstij ir jāpamato savi iespējamie iebildumi, atsaucoties uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. punktā uzskaitītajiem izņēmumiem. Ja dalībvalsts šo pienākumu izpilda, iestādei ir pienākums noraidīt piekļuves pieteikumu, tomēr tai ir jāievēro tai noteiktais pienākums norādīt pamatojumu, savā lēmumā norādot dalībvalsts minētos iemeslus, lai secinātu, ka ir jāpiemēro kāds no iepriekš minētajās tiesību normās norādītajiem piekļuves tiesību izņēmumiem.
No šiem apsvērumiem, kuru mērķis ir aizsargāt Regulas Nr. 1049/2001 mērķi, vienlaikus mēģinot tās 4. panta 5. punktam piešķirt atsevišķu normatīvo kontekstu, kas atšķiras no šīs pašas tiesību normas 4. punkta konteksta, izriet, ka pēc tam, kad tā ir konstatējusi, ka dalībvalsts iebildē ir iemesli, kuru dēļ dalībvalsts uzskata, ka attiecīgajiem dokumentiem ir jāpiemēro izņēmums no piekļuves tiesībām, attiecīgajai iestādei nav jāpauž savs vērtējums par šī pamatojuma pamatotību.
(sal. ar 44.–47. punktu)
2. Ja dalībvalsts īsteno tai Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 5. punktā paredzētās tiesības lūgt, lai dokuments, kas ir izdots minētajā dalībvalstī, netiktu publiskots bez tās iepriekšējas piekrišanas, un izvirza atteikuma iemeslus, kuru pamatā ir šī paša panta 1.–3. punktā uzskaitītie izņēmumi, Savienības tiesai ir kompetence pēc ieinteresētās personas, kurai attiecīgā iestāde ir atteikusi piekļuvi, lūguma pārbaudīt, vai šo atteikumu var pamatot ar minētajiem izņēmumiem, neatkarīgi no tā, vai šis atteikums balstīts uz šo izņēmumu vērtējumu, ko veikusi pati iestāde vai attiecīgā dalībvalsts. Turklāt attiecībā uz ieinteresēto personu dalībvalsts iejaukšanās neietekmē lēmuma, kuru viņai iestāde vēlāk nosūtījusi, atbildot uz tajā iesniegto piekļuves pieteikumu, Kopienas raksturu.
(sal. ar 67. punktu)
3. Dokumenti, kurus iestādei nosūtījusi privātpersona vai ārējas struktūras, lai apmainītos ar viedokļiem ar attiecīgo iestādi, neietilpst Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 3. punkta otrās daļas piemērošanas jomā – šīs tiesību normas mērķis ir aizsargāt atsevišķus procesa ietvaros izstrādātu dokumentu veidus, kuru publiskošana – pat pēc šī procesa beigām – apdraudētu attiecīgās iestādes lēmumu pieņemšanas procesu.
Pirmkārt, pat ja šajā tiesību normā norādītajos dokumentos ir jābūt ietvertam “viedokļu izklāstam iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgās iestādes iekšienē”, uzskatu, ka dokumenta mērķis ir tikt izmantotam iestādes iekšienē tikai tādēļ, ka šī iestāde ir tā adresāts, varētu pielīdzināt šī nosacījuma jēgas atņemšanai, jo minētajam nosacījumam atbilstu visi iestādes saņemtie dokumenti. Otrkārt, ar šādu interpretāciju nav ņemts vērā, ka atbilstoši šai pašai tiesību normai minētajām apspriedēm vai iepriekšējām pārrunām ir jānotiek “iestādes iekšienē”.
Šie apsvērumi ir ne tikai gramatiskas interpretācijas sekas, tie atbilst principam, ka Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā uzskaitītie izņēmumi no sabiedrības tiesībām piekļūt iestāžu dokumentiem ir jāinterpretē un jāpiemēro šauri. Turklāt šie apsvērumi aizsargā minētās regulas 4. panta 3. punkta pirmās daļas lietderīgo iedarbību un tādējādi – sistēmu, kādēļ šajā tiesību normā pastāv divas atšķirīgas daļas, – pirmā attiecas uz laika posmu līdz lēmumu pieņemšanas procesa noslēgumam un otrā attiecas uz laika posmu, kas sniedzas pat pēc minētā procesa noslēguma.
Pirmkārt, ja tiktu uzskatīts, ka Regulas Nr. 1409/2001 4. panta 3. punkta otrā daļa attiecas uz visiem dokumentiem, kurus iestādei ir nosūtījis ārējs nosūtītājs un kuros ir “viedoklis” šī jēdziena visplašākajā nozīmē, un kuri var izraisīt atbildi, vienlaicīgi veicot “pārrunas” šīs tiesību normas izpratnē, tā rezultātā šī otrā daļa attiektos uz “dokumentiem” tikpat plašā izpratnē kā šīs tiesību normas pirmā daļa. Otrkārt, ņemot vērā, ka šo kategoriju dokumenti varētu būt aizsargājami identiskos apstākļos, proti, to publiskošana nopietni apdraudētu lēmumu pieņemšanas procesu, pirmā daļa kļūtu lieka, jo otrā daļa attiecas uz laika posmu gan pirms, gan pēc minētā procesa beigām.
(sal. ar 68.–70. un 73.–76. punktu)
4. Izvērtēšanai, kas vajadzīga, lai izskatītu pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, kurš iesniegts, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ir jābūt konkrētai. Pirmkārt, tikai apstāklis, ka dokuments attiecas uz ar izņēmumu aizsargātām interesēm, nav pietiekams, lai pamatotu šī izņēmuma piemērošanu. Šāda piemērošana principā var būt pamatota tikai gadījumā, ja iestāde iepriekš ir novērtējusi, vai piekļuve dokumentam varēja konkrēti un faktiski apdraudēt aizsargātās intereses. Otrkārt, lai varētu atsaukties uz aizsargāto interešu apdraudējuma risku, tam ir jābūt samērā paredzamam, nevis tikai hipotētiskam.
(sal. ar 78. punktu)
5. Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 3. punkta otrā daļa un 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts nevar atsaukties uz savu atturēšanos sadarboties ar iestādi gadījumā, ja dokuments tiek publiskots saskaņā ar minēto regulu, lai pamatotu nopietnu kaitējumu attiecīgās iestādes lēmumu pieņemšanas procesam.
Kādas dalībvalsts iespējamas deklarācijas, ar kuru tā paziņo par savu atturēšanos no sadarbības ar iestādi, ja tā sniedz piekļuvi dokumentam, atzīšana par pamatu nopietnam apdraudējumam lēmumu pieņemšanas procesam Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta otrās daļas izpratnē nozīmētu, ka dalībvalstīm tiek sniegtas diskrecionāras tiesības šajā jomā, vai vismaz, ka ar šo regulu īstenotā dokumentu piekļuves politika tiek pakļauta ar to saistītai valsts politikai. Tomēr tas neatbilstu ne dokumentu piekļuves sistēmai, kas ieviesta ar minēto regulu, ne EKL 10. pantā noteiktajam dalībvalstu lojālas sadarbības ar iestādēm pienākumam.
(sal. ar 80. un 81. punktu)
6. Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzētais izņēmums no sabiedrības tiesībām piekļūt dokumentiem saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju darbību mērķu aizsardzību nav piemērojams dokumentiem, kuru apmaiņa ir notikusi saistībā ar Komisijas veikto novērtējumu par pasākumu, kurus dalībvalsts veikusi televīzijas apraides darbību jomā saskaņā ar Direktīvas 89/552 par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, 3.a pantu, atbilstību Kopienu tiesībām.
Kopienu tiesību ievērošana, kas ir šajā saistībā veiktās Komisijas izmeklēšanas mērķis, nav apdraudēta gadījumā, ja attiecīgā dalībvalsts nevēlas sadarboties, izvērtējot pasākumu, kurus tā veic vai vēlas veikt, atbilstību Kopienu tiesībām. Šādā gadījumā šos pasākumus Komisija nepārbauda, tiem netiek piemērota savstarpēja atzīšana un ir pilnībā piemērojama primārajās tiesībās garantētā pakalpojumu sniegšanas brīvība.
(sal. ar 91., 92. un 95. punktu)